ReCOVery-LV

9. augustā Valsts prezidents Egils Levits piedalījās monogrāfijas “Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas” atklāšanā.

Valsts prezidents atzinīgi novērtēja darbu, ko ieguldījusi monogrāfijas zinātniskā redaktore un projekta vadītāja profesore Dr. habil. oec. Inna Šteinbuka, monogrāfijas līdzautori, iesaistītie pētnieki un citi interesenti: “COVID-19 krīze spilgtāk nekā jebkad ir parādījusi to, ka jautājumiem jābūt zinātniski izpētītiem, pirms tiek pieņemti politiski lēmumi, kā arī to, cik grūti ir pieņemt lēmumus, ja par kādu no jomām iztrūkst datu un nav uzkrātas zināšanas. Monogrāfijas tapšanā ir ieguldīts liels un apjomīgs darbs. Tās uzdevums ir skatīties, kā izmantot COVID-19 pandēmijas krīzi, lai Latvijas tālākā attīstība uzņemtu tempu. Ir sasniegti labi rezultāti, ko var izmantot, lai veidotu labāku pārvaldību, uzlabotu ekonomikas efektivitāti un starptautisko konkurētspēju.”

Aktualizējot zinātnes nozares jautājumus, Valsts prezidents atgādināja, ka zinātnes politika vienlaikus ir arī valsts attīstības politika, jo labklājība ir atkarīga no zinātnes sasniegumiem.

Jāpiemin, ka Valsts prezidents ir šīs monogrāfijas ievada autors.

Valsts prezidenta kanceleja

9.augustā Latvijas Universitātes (LU) Botāniskajā dārzā notiks monogrāfijas “Latvijas tautsaimniecība pandēmijas ēnā un pēckrīzes izrāviena iespējas” atklāšanas svētki, kuros piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašerādens, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs, Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, LU rektors Indriķis Muižnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš un monogrāfijas zinātniskā redaktore un  projekta vadītāja prof. Inna Šteinbuka.

Valsts prezidents Egils Levits: “COVID-19 krīze spilgtāk nekā jebkad ir parādījusi to, ka jautājumiem jābūt zinātniski izpētītiem, pirms tiek pieņemti politiski lēmumi, kā arī to, cik grūti ir pieņemt lēmumus, ja par kādu no jomām iztrūkst datu un nav uzkrātas zināšanas. Monogrāfijas tapšanā ir ieguldīts liels un apjomīgs darbs. Ir sasniegti labi rezultāti, kurus var izmantot, lai veidotu labāku pārvaldību, uzlabotu ekonomikas efektivitāti un starptautisko konkurētspēju.”

Monogrāfijas autori ir pētnieku komanda no LU, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

“Monogrāfija ir tapusi laikā, kad Covid-19 izraisītā krīze  ir satricinājusi ne tikai cilvēku  dzīvi, bet arī ekonomiku. Lai uzturētu “Covid-slimu” ekonomiku pie dzīvības, tāpat kā smagi slimiem pacientiem, arī vairāku ekonomikas sektoru glābšanai tika pielietota “mākslīgā koma”, kad valsts atbalsts ir vienīgais veids, lai novērstu masveida uzņēmumu bankrotu un mazinātu bezdarbu. Latvijas zinātnieki ir aktīvi iesaistījušies ekonomikas diagnostikā un izstrādājuši vairākas ekonomikas atveseļošanas receptes,” uzsver monogrāfijas zinātniskā redaktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle prof. Inna Šteinbuka.

Monogrāfijā ir analizētas pandēmijas krīzes ekonomiskās sekas Latvijā, novērtēta valsts atbalsta efektivitāte, pierādīta inovāciju un digitālās transformācijas vitālā nepieciešamība un meklēti veidi, kā veicināt tautsaimniecības izrāvienu pēc krīzes un kādām strukturālajām izmaiņām ir jānotiek tautsaimniecībā.

“Ar krīzes pārvarēšanu saistītos finanšu atbalsta mehānismus ir jāuztver arī kā unikālu iespēju veikt apsteidzošas reformas dažādās jomās. Šīs reformas ir nepieciešams priekšnosacījums, lai Eiropas Savienība un arī Latvija veiksmīgi spētu iekļauties pasaulē notiekošajos zaļās un digitālās transformācijas procesos, kuri noteiks 21.gadsimta politisko, ekonomisko un sociālo modeli,” uzsver Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un monogrāfijas līdzautors Valdis Dombrovskis

Monogrāfija ir tapusi Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projektā VPP-COVID-2020/1-0010 “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”. Pētniecības projektā kopā strādāja 80 ekonomisti, juristi, politologi un sociologi, tai skaitā 19 doktoranti. Pētījuma laikā izdevās apvienot pētnieku zinātnisko ekspertīzi ar valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju praktisko pieredzi, lai atrastu adekvātus ekonomikas izrāviena rīkus.

COVID-19 izplatības apstākļos ir nepieciešama tūlītēja, uz nākotni vērsta rīcība, lai mazinātu krīzes postošo ekonomisko un sociālo ietekmi un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi. Projekta reCOVery-LV koncepts balstās uz starpdisciplināru Latvijas ekonomikas ievainojamības un noturības pret ārējiem satricinājumiem novērtējumu. Globālajā politiskajā kontekstā ar pastāvošajiem protekcionisma elementiem un COVID-19 negatīvi ietekmētajām globālajām piegādes ķēdēm Latvijas mazai atvērtai ekonomikai manevrēšanas iespējas ir ierobežotas. Pašpietiekamība ir iespējama tikai dažās nozarēs. Projektā, piemēram, tiek analizēts, kādā veidā krīzes laikā varētu uzlabot pārtikas ražotāju un piegādes ķēžu noturību, vienlaikus stiprinot Latvijas pārtikas pašpietiekamību. Tomēr ilgtspējīgi risinājumi ir saistīti ar starptautiskās konkurētspējas veicināšanu un piedalīšanos globālajās piegādes ķēdēs, ņemot vērā, ka lielāku drošību nodrošina reģionālās piegāžu ķēdes. Ilgtermiņā galvenais konkurētspēju veicinošs faktors ir produktivitāte. Produktivitātes izpētes secinājumi un politikas ieteikumi veido visaptverošu “Latvijas produktivitātes ziņojumu 2020”, kuru atzinīgi novērtēja partneri, Ekonomikas ministrija un Eiropas Komisijai. 

Tā kā publiskie resursi fiskālās ilgtspējas ierobežojumu ietvaros būtu jāiegulda efektīvi, pētnieku grupa izstrādāja valsts atbalsta kritērijus, kas veicinātu uzņēmumu produktivitāti un infrastruktūras efektivitāti. 

Tika izstrādāti ekonomikas attīstības “trenda” un “paātrinātas izaugsmes” scenāriji. Scenāriji paredz, ka Latvijai ir ārkārtīgi svarīgi ieguldīt līdzekļus ekonomikas stabilizācijā īstermiņā un ekonomikas pārstrukturizēšanā vidējā un ilgtermiņā. Ieguldījumi jaunās tehnoloģijās, plašāka digitālo risinājumu izmantošana, e-komercija, attālinātais darbs, jaunas klimata pārmaiņu samazināšanas iniciatīvas (tostarp mazāka papīra izmantošana) un inovāciju ekosistēmas attīstība būtiski ietekmēs produktivitāti, konkurētspēju un straujāku izaugsmi. 

Paātrinātas izaugsmes scenārija īstenošanai ir būtiska Latvijas valdības institucionālā ilgtspēja. Pētnieku grupa izstrādāja ieteikumus konstitucionālo un administratīvo tiesu sistēmas pielāgošanai ārēju satricinājumu pārvaldībai. Videokonferenču un attālināto Saeimas sēžu izmantošana pandēmijas laikā nodrošināja pamatu universālas e-platformas ieviešanai valdības iestāžu saziņai pēc pandēmijas, aizstājot vizītes klātienē. 

Projekta rezultātu apraksts PDF

Galvenie atslēgvārdi izejai no pandēmijas radītās ekonomiskās krīzes ir Latvijas starptautiskā konkurētspēja un produktivitāte, secina Latvijas Universitātes profesore Dr. habil. oec. INNA ŠTEINBUKA. Ja Latvijai izdosies to paaugstināt, tā būs “burvju nūjiņa”, kas nodrošinās paātrinātu izaugsmi. Pie tāda secinājuma nonākuši arī projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes” (“reCOVery-LV) dalībnieki, kuri apjomīgā starpdisciplinārā pētījumā ir centušies saprast, kāpēc Latvija šajos rādītājos arvien iepaliek.

Pēc vairāk nekā gada pandēmija nekur nav pazudusi, ekonomikas aprite joprojām ir ierobežota. Vai redzat krīzes beigas, vai būs jāmāk vēl kādu laiku ar šo situāciju sadzīvot?

Epidemioloģiskā situācija uzlabojas lielā daļā pasaules valstu – inficēšanās radītāji krītas, un ekonomiskās aktivitātes ierobežojumi pakāpeniski tiek atcelti. Arī Latvijā varam droši runāt par akūtas krīzes stadijas beigām, jo redzam, ka vakcinācijas temps pieaug un ceturtā daļa iedzīvotāju jau ir vakcinēta. Tajā pašā laikā Latvijā vēl nav sasniegta pūļa imunitāte. Ceram to sasniegt rudenī, jo vakcīnu ir daudz, tomēr daļa sabiedrības nav gatava vakcinēties. Kolektīvās imunitātes sasniegšana ir ļoti svarīgs faktors stabilai ekonomikas izaugsmei.

Uzskatu, ka nenoteiktība pandēmijas pārvarēšanā joprojām ir liela. Jārēķinās ar vīrusa sezonalitāti. Vasarā situācija uzlabojas. Kas būs rudenī, tā īsti nezinām. Vīrusa mutācijas palielina pandēmijas nākotnes riskus. Droši vien mums būs ilgāku laiku jāsadzīvo ar Covid-19 kā ar gripu.

Ja akūtas krīzes beigas ir redzamas, vai arī ekonomikas kritums ir galā?

Ekonomikas atveseļošanās ir ļoti atkarīga no tā, cik ātri apkarosim slimību un cik ātri nozares bez pārtraukumiem varēs strādāt ierastajā režīmā. Valdībai ir jāmācās no pagājušās vasaras kļūdām un jābūt gatavai, ka situācija var pasliktināties. Ir jābūt plānam “B” attiecībā gan uz ierobežojumiem, gan ātru valsts atbalsta pielāgošanu mainīgajiem apstākļiem. Bet ekonomikas kritumu neprognozēju.

Ekonomisti gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā (EK), gan citās starptautiskajās institūcijās relatīvi pozitīvi vērtē Latvijas izaugsmes perspektīvas.

Šim gadam Latvijas izaugsme ir prognozēta 3–4% apmērā. Finanšu ministrija ir vairāk konservatīva un prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 3% apmērā, savukārt Starptautiskais valūtas fonds prognozē IKP straujāko pieaugumu – 3,9%. Pa vidu ir EK prognoze – 3,5%. Neesmu redzējusi nevienu scenāriju, kurā būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums, kas ir zemāks par 3%.

Kas notiks tālāk? Tas zināmā mērā ir atkarīgs no mums pašiem. Latvijai ir daudz iespēju paātrināt tautsaimniecības izaugsmi. Valdības rīcībā būs gan Latvijas nacionālā budžeta, gan ES daudzgadu budžeta līdzekļi, gan arī Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) nauda.

Galvenais izaicinājums ir nevis apgūt šos līdzekļus, bet gan investēt efektīvi un viedi.

Vadījāt vairāku institūciju sadarbības projektu “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (“reCOVery-LV)”, kas ir publiskots. Vai tas, ka krīze nav beigusies, netraucēja izdarīt secinājumus?

Pētījumu pilnīgi pabeigt jau nevar nekad. Ir noslēdzies pētījuma etaps, fantastiski daudz esam izdarījuši, un ļoti ceru, ka turpināsim darbu.

Konkursa dalībniekiem tika izvirzīti vairāki nosacījumi. Projektam bija jābūt starpdisciplināram, vajadzēja veidot konsorciju ar vairākām institūcijām. Bija jāpierāda zinātniskais sniegums, kas būtu atzīts arī starptautiski. Bet galvenais – bija nepieciešams sasniegt praktiskus rezultātus, kas palīdzētu Latvijas politikas veidotājiem pieņemt pamatotus lēmumus ekonomikas krīzes pārvarēšanai. Projekta izpildes termiņš bija pusgads – ar iespēju to pagarināt vēl uz trim mēnešiem. Kopā strādājot 80 ekonomistiem, juristiem, politologiem un sociologiem, tostarp 18 doktorantiem, izdevās triecientempā, nieka deviņos mēnešos, sasniegt iespaidīgus rezultātus.

Valdībai tika iesniegti un pozitīvi novērtēti septiņi ziņojumi: četri Ekonomikas ministrijai, pa vienam Tieslietu, Ārlietu un Zemkopības ministrijai. 2020. gada novembrī kopā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem Baltijas Parlamentārai asamblejai esam iesnieguši pētījumu, kas bija veltīts Baltijas valstu salīdzinošajai analīzei krīzes laikā, tajā bija arī ieteikumi Baltijas valstu nākotnes scenārijiem. Pētījumā tika ietvertas rekomendācijas Baltijas valstu valdībām stiprināt kopīgo krīzes pārvarēšanas stratēģiju un turpmāko koordinēto rīcību.

Kas attiecas uz zinātniskiem rezultātiem, prestižos starptautiskajos izdevumos tika publicēti vai pieņemti publicēšanai 39 raksti, tika prezentēti zinātniskajās konferencēs 63 referāti, esam sagatavojuši recenzētas monogrāfijas manuskriptu uz 360 lappusēm, kas drīz tiks publicēta.

Projektā kopā ar Latvijas Universitāti (LU) līdzdarbojās Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA). Par kādām tēmām kurš bija atbildīgs?

LZA Eiropas Politikas pētniecības institūtā tika radīts projekta “reCOVery-LV” koncepts, kas balstās uz starpdisciplināro novērtējumu par Latvijas ekonomikas ievainojamību un noturību pret ārējiem satricinājumiem, ieskaitot pandēmiju. Pētnieki arī izvērtēja Latvijas valsts pārvaldes efektivitāti pandēmijas laikā.

No RSU darbojās politologu komanda, un tās uzdevums bija izvērtēt dažādu ārpolitisko scenāriju ietekmi uz Latvijas nākotnes ekonomikas attīstību. Ārpolitiskie riski un iespējas ir ļoti svarīgi faktori, kas ietekmē valsts ievainojamību un noturību. Galvenie secinājumi – jārēķinās, ka protekcionisms, kas pieņēmās spēkā bijušā ASV prezidenta Trampa laikā, nekur nepazudīs. Globālajā politiskajā ainā ar protekcionisma elementiem un Covid-19 negatīvi ietekmētajām globālajām piegādes ķēdēm Latvijas mazajai, atvērtajai ekonomikai manevrēšanas telpa ir ierobežota. Ilgtspējīgi risinājumi ir saistīti ar starptautiskās konkurētspējas veicināšanu un piedalīšanos globālajās piegāžu ķēdēs, ņemot vērā, ka lielāko drošību nodrošina reģionālas piegāžu ķēdes, piemēram Ziemeļu–Baltijas valstu blokā.

Daži pētījumi tika radīti, institūcijām sadarbojoties, piemēram, “Latvijas produktivitātes ziņojums 2020” tapis divu institūciju sadarbībā, kopā strādājot LU domnīcas LV PEAK un LZA Eiropas Politikas pētniecības institūta pētniekiem. Funkcijas tika sadalītas atbilstoši pētnieku kompetencei. Produktivitātes veicināšanas kontekstā LU pētnieki secināja, ka tautsaimniecības izaugsme un konkurētspējas pieaugums tieši saistīti ar infrastruktūras attīstību. Sakarā ar to, ka infrastruktūras modernizācijai tiks atvēlēti lieli līdzekļi no ANM un daudzgadu budžeta, piedāvājām vērtējumu kritērijus, atlasot labākus infrastruktūras projektus. Savukārt LZA pētnieki analizēja krīzes ietekmi uz fiskālo ilgtspēju, tostarp Latvijas valsts atbalsta programmas efektivitāti, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm.

Veiksmīgai pandēmijas pārvarēšanai nepieciešams stiprināt Latvijas valdības institucionālo ilgtspēju un efektivitāti. Šim nolūkam LU juristu grupa meklēja Latvijas konstitucionālo un administratīvo sistēmas pilnveidošanas risinājumus efektīvai pandēmijas un citu ārēju satricinājumu pārvaldībai. Pētnieki secināja, ka intensīva videokonferenču un attālināto Saeimas sēžu izmantošana pandēmijas laikā nodrošināja pamatu universālas e-platformas ieviešanai valdības iestāžu saziņai pēc pandēmijas, pilnībā aizstājot vizītes klātienē. Tika izstrādāti juridiskie ieteikumi un ceļvedis šādas e-platformas ieviešanai.

Liela uzmanība tika pievērsta arī nepieciešamībai veicināt inovācijas.

LU un RTU pētnieki kopā veica pētījumu, izpildot vienu no četriem Ekonomikas ministrijas (EM) papildu uzdevumiem “reCOVery-LV” ietvaros par inovāciju attīstību uzņēmējdarbības sektorā. Diemžēl Latvijai ir ievērojams investīciju deficīts inovācijas jomā. Pētījuma mērķis bija izvērtēt inovāciju attīstības tendences Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm un izteikt rekomendācijas par inovāciju veicināšanu Covid-19 krīzes laikā un pēckrīzes periodā. Īpaša uzmanība tika pievērsta valsts rīcībai inovāciju pieprasījuma pusē, it sevišķi ar inovāciju iepirkuma palīdzību.

RTU analizēja uzņēmumu noturību un gatavību izturēt krīzi, jo Covid-19 laikā tautsaimniecības mugurkauls varētu būt tikai produktīvākie, inovatīvākie, elastīgākie komersanti. Tiem ir ne tikai lielākas iespējas izdzīvot, bet arī nodrošināt ekonomikas izrāvienu pēc krīzes. 

LLU veica trīs lielus pētījumus. Pirmkārt, tika analizētas strukturālās izmaiņas tautsaimniecībā. Pētnieki secināja, ka tās izpaužas vairākos indikatoros, bet pirmām kārtām nodarbināto skaita izmaiņās nozaru un reģionu griezumā. Pandēmija jau ir ieviesusi neatgriezeniskas sekas, bet turpmākā strukturālā transformācija būs atkarīga no globālo piegāžu ķēžu pēckrīzes uzvedības, no patēriņa paraduma maiņas u. c. faktoriem.

Otrs LLU pētījums pēc EM uzdevuma bija veltīts e-komercijai un papīra aprites samazināšanai, bet trešais pētījums ir saistīts ar vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšanu un noturības stiprināšanu krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā.

Kādi bija pētījuma galvenie akcenti? Kas ir pētījuma centrālā daļa?

Var šķist, ka projekts sastāv no atsevišķiem fragmentiem, bet tā tas nav. Pētījuma struktūra un atsevišķo bloku mijiedarbība ir labi pārdomāta.

Galvenie projekta atslēgvārdi ir Latvijas starptautiskā konkurētspēja un produktivitāte. Ņemot vērā, ka Latvijā nav tādu dabas resursu ka nafta, gāze, metāli, esam atkarīgi no citu valstu importa. Bet arī paši spējam eksportēt daudz, pat pandēmijas laikā. Ilustrācijai vēlos pieminēt, ka šīgada pirmajā ceturksnī Latvijas eksporta vērtība sasniedza 3,55 miljardus eiro un, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni, palielinājās par 282,5 miljoniem eiro jeb 8,6%. Varam lepoties! Tomēr, lai noturētu eksportspēju, jāmeklē mūsu laikam piemērotie risinājumi. Agrāk Latvija varētu konkurēt, piedāvājot lēto darbaspēku, bet tagad tā vairs nav – ir jākonkurē ar kaut ko citu, ar inovatīviem produktiem un pakalpojumiem, kas var veiksmīgi konkurēt starptautiski.

Galvenais konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte, kuras renesanse ir priekšnoteikums ne tikai Latvijas, bet arī visas ES pēckrīzes izrāvienam. Diemžēl šobrīd ES produktivitātes un konkurētspējas ziņā atpaliek gan no ASV, gan no Ķīnas, bet Latvija ir ES zemākajā galā pēc Rumānijas un Bulgārijas.

Bez ievērojamas produktivitātes celšanas nebūs iespējams kardināli mainīt izaugsmes trajektoriju. Produktivitātes atpalicība ir cieši saistīta ar zemo augsto tehnoloģiju produktu daļu Latvijas eksportā un zemiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā.

Produktivitātes pieaugums nenozīmē, ka mums ir jāstrādā vairāk – jau tāpat daudz strādājam –, bet mums ir jāstrādā gudrāk.

Daļa pētījuma bija produktivitātes ziņojums, kas tapis, izpētot datus par tūkstošiem Latvijas uzņēmumu astoņu gadu periodā. Pērn novembrī to prezentējāt, secinot, ka Latvijas uzņēmumu produktivitāte ir zema. Kas būtu jādara šajā jomā, kādi ir ieteikumi?

Darba grupa eksperta Oļega Barānova vadībā pamato, ka Latvijas produktivitātes līmeņa paaugstināšanās problēmas galvenokārt ir saistītas ar Latvijas spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju, attīstīt inovācijas un arī paplašināt dalību globālajās un reģionālajās vērtību ķēdēs, kā arī nepieciešams paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju.

Lai panāktu izrāvienu pēc krīzes, valstij jāizvērtē iespēja atbalstīt flagmaņu uzņēmumus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī palīdzēt strauji augošajiem inovatīvajiem uzņēmumiem stiprināt vai vismaz saglabāt savu veiktspēju un eksportspēju.

Zinām, ka ir vairāki kritēriji un ierobežojumi valsts atbalsta piešķiršanai uzņēmumiem. Dabiski, ka savas prasības, kā sadalīt ES budžeta naudu, izvirza arī ES, veicinot gan digitālo transformāciju, gan zaļo ekonomiku, gan veselības aprūpes nozari, gan citus ES krīzes pārvarēšanas un nākotnes attīstības prioritātes.

Papildus jau noteiktajiem kritērijiem LU domnīcas LV PEAK pētnieki izstrādājuši produktivitāti veicinošus kritērijus, kurus var uzlikt kā papildu filtru atbalstāmo uzņēmumu atlasē. Kritēriji tika izstrādāti, izmantojot 167 000 Latvijas uzņēmumu parametru matemātisko analīzi.

Šī pētījuma daļa izraisīja lielu politikas veidotāju interesi. Izmantojot produktivitāti veicinošus kritērijus, esam sagatavojuši un iesnieguši Ekonomikas un Finanšu ministrijām perspektīvāko uzņēmumu sarakstu, sadalot tos pa nozarēm, apakšnozarēm un pašvaldībām. Uzņēmumu atlases metodika arī ir Ekonomikas un Finanšu ministriju rīcībā. To, cik lielā mērā tā tiks izmantota, rādīs dzīve. Katrā ziņā esam snieguši iespēju objektīvi atlasīt uzņēmumus, kuriem var sniegt palīdzību bez bažām, ka ieguldīto naudu, komersantam bankrotējot, vairs nevarēs atgūt.

Ja atbalstāmo uzņēmumu izrāviens nodrošinās lielāku tautsaimniecības izaugsmes tempu, tad varam būt droši, ka daļa ieguldītās summas atgriezīsies nodokļu veidā budžetā, tādējādi mazinot valsts parāda pieauguma risku.

Produktivitātes pētījumā eksperts O. Barānovs teica: “Nav skaidrs, kā pandēmija ietekmēs ekonomiku. To norāda arī Eiropas Komisija. Viens scenārijs – atgriežamies pie pirmskrīzes virzības, lēni konverģējam uz ES vidējo līmeni. Otrs – ieguldījumi un valsts atbalsts sekmē pāreju uz augstāku produktivitātes līmeni. Tas nozīmē, ka ieguldām gudri – cilvēkkapitālā, zaļajā kursā, digitalizācija, inovācijās.” Kas sagaida produktivitāti pēc pandēmijas?

To nevar skaidri pateikt, tāpēc ir izstrādāti divi ekonomikas attīstības scenāriji. Trenda scenārijā, saglabājoties līdzšinējām produktivitātes tendencēm, tuvākajos gados (no 2021. līdz 2024. gadam) IKP izaugsme varētu sasniegt vidēji 3,9% gadā, bet turpmākajos gados ekonomikas ikgadējais izaugsmes temps kļūs lēnāks un būs 2,5% robežās. Šajā scenārijā pirms Covid-19 krīzes līmenis (2019. gads) tiek sasniegts 2022. gadā. Savukārt ekonomika pie pirmskrīzes izaugsmes trenda atgriežas tikai 2027. gadā.

Paātrinātas izaugsmes scenārijā, kas paredz produktivitātes pieauguma un konkurētspējas priekšrocību balstīšanu uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām, kā arī spējai pielāgoties un izmantot globālo pārmaiņu radītās iespējas, ekonomikas izaugsme vidēji no 2021. līdz 2024. gadam var sasniegt 5,3%, bet turpmākajos gados desmitgadē vidēji 3,7% ik gadu.

Izaugsme veidosies no kumulatīvā efekta – no valsts, pašvaldību un privātā sektora investīcijām, kā arī ES daudzgadu budžeta un ANM līdzekļu ieplūdes ekonomikā. Ja visus pieejamos līdzekļus ieguldīsim gudri, tad arī īstenosies paātrinātas izaugsmes scenārijs. Bet par to, kādā veidā apgūt pieejamos resursus, jāizšķiras politiķiem.

Atbildīga politiķu rīcība ir svarīga ne tikai attiecībā uz finanšu resursu sadali. Privāto investīciju piesaistei ir jāveido labvēlīga vide. Nesen ar lielu rūgtumu secināju, ka stipri atpaliekam no Lietuvas, piesaistot baltkrievu uzņēmējus un kvalificētus speciālistus. Viena no Latvijas problēmām ir darbaspēka trūkums – īpaši trūkst kvalificētu darbinieku IT nozarē. Ja kaimiņiem izdevās labāk aizpildīt šo nišu, viņiem arī ir izveidots priekšnosacījums straujai izaugsmei.

Pagājušā gada nogalē sociālajos tīklos lietotāji uzjautrinājās par Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījuma “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” melnrakstu, kurā bija ietvertas arī ēdienu receptes. Kopumā pētījums bija 430 lapaspušu garš, un tā autori piedāvāja vairākus strīdīgus ieteikumus, piemēram: krīzes laikā jāaizliedz ievest pārtikas produktus no kaimiņvalstīm, ja tos var nodrošināt vietējie uzņēmumi. Kādi ir šīs pētījuma daļas “tīrraksta” ieteikumi?

Tā ir rūgta mācība visiem pētniekiem – melnrakstus publicēt nav ieteicams nevienam un nekad.

Lauksaimniecības un pārtikas nozares ir svarīga Latvijas tautsaimniecības sastāvdaļa, jo nodrošina ap 22% no kopējā eksporta apjoma un daudzus tūkstošus darbavietu. Pārtikas nozarē strādājošo uzņēmumu stabilitāte ir ļoti būtiska Latvijas ekonomikai. Pētījumā tika analizēta situācija pārtikas nozarēs “no lauka līdz galdam” krīzes laikā, vērtēti riski un izstrādāti priekšlikumi, lai uzņēmēji turpmāk būtu sagatavotāki potenciālajām krīzēm nākotnē.

Pētījuma pamatā bija liela uzņēmēju viedokļu aptauja. Minējāt piemēru, ka krīzes laikā nevajag importēt pārtiku, – tas bija komersantu viedoklis. Tīrrakstā precizējām, ka šis priekšlikums neatspoguļo pētnieku viedokli, tomēr mūsu pienākums ir informēt vadību par uzņēmēju noskaņojumu.

Īpaši detalizēti pētījumā tika analizēts vietējo augļu, ogu un dārzeņu sektors, jo šie produkti ir ļoti vērtīgi uzturā un veselības saglabāšanā, taču tos nav iespējams nodrošināt nepieciešamajā apjomā visu gadu. Aizsardzības ministrs nesen teica, ka bruņotajos spēkos grib izmantot vietējo pārtiku. LLU pētījums ir tieši par to. Pētnieki izstrādāja priekšlikumus, lai pagarinātu vietējo augļu, ogu un dārzeņu piegādes patērētājiem pēc iespējas ilgāku laika posmu gan krīzes laikā, gan pēc tās.

Pētījumā tika analizēta arī skolēnu ēdināšana krīzes apstākļos, kad notiek attālinātās mācības. Pārtikas tehnologi izstrādāja zinātniski pamatotu un laboratoriski pārbaudītu pārtikas paku modeli četrām nedēļām silto pusdienu pagatavošanai mājas apstākļos.

Liekas, kas gan tur sarežģīts, bet īstenībā pētnieku uzdevums nebija triviāls. Pirmkārt, skolēnu ēdināšanai bija piešķirti ļoti ierobežoti naudas līdzekļi. Otrkārt, ja 1.–4. klases skolēns ir viens pats mājās, nepieciešams nodrošināt, lai ēdienu būtu viegli pagatavot. Treškārt, tika ņemts vērā, ka krīzes periodi var būt ilgstoši un skolēniem nepieciešams uzņemt pilnvērtīgu uzturu, lai attīstītos un spētu veiksmīgi mācīties. Pētnieki arī piedāvā izteikti praktiskas rekomendācijas racionālai pārtikas pakas satura izmantošanai, lai sākumā neizmantotu visgaršīgāko daļu, bet ceturtajā nedēļā nebūtu no kā izvēlēties.

Kā ilustrāciju pētījuma pielikumā pārtikas tehnoloģi piedāvāja arī dažas receptes, kas tīrrakstā aizņem piecas lapaspuses. Tātad uz pavārgrāmatu pretendēt nevaram.

LLU pētījumu atzinīgi novērtēja Zemkopības, kā arī Veselības un Labklājības ministrijas.

Teicāt, ka labprāt projektu turpinātu. Kas būtu darāms tālāk?

Gribētu turpināt darbu pie valsts atbalsta kritēriju paplašināšanas. Šobrīd par galveno kritēriju izmantojām produktivitātes pieaugumu. Atlasījām tādus uzņēmumus, kas vairāku gadu garumā uzrādīja stabilu vai pieaugošu produktivitātes tendenci.

Turpmāk, ņemot vērā valdības izvirzīto reindustrializācijas prioritāti, gribētu izstrādāt uzņēmumu eksportspējas un inovatīvas darbības veicinošos kritērijus. Tam nolūkam būs nepieciešams izstrādāt kritēriju izveides metodoloģiju un risināt statistiskās problēmas, īpaši par inovatīvas darbības rādītājiem un indikatoriem.

Gribētu turpināt uzņēmumu aptauju par inovatīvo darbību pandēmijas laikā, jo “reCOVery-LV” projekta ietvaros aptaujas veicām 2020. gada novembrī un šīgada februārī. Lai pilnvērtīgāk izvērtētu, kas noticis ar inovācijām pandēmijas laikā, būtu nepieciešams analizēt ilgāku laika periodu, vismaz līdz 2021. gada beigām.

Nākamais svarīgais pētījuma aspekts ir attālinātais darbs. Aizmirsu pateikt, ka, izpildot EM uzdevumu, “reCOVery-LV” ietvaros LZA un LU pētnieki izstrādāja pētījumu, kurā ir raksturota attālinātā darba būtība, analizētas attālinātā darba attīstības tendences pasaulē un Latvijā, tostarp attālinātā darba potenciāls – cik plašas un kādās nozarēs/profesijās ir iespējas strādāt attālināti. Tika analizēta arī attālinātā darba ietekme uz produktivitāti. Pētījums bija balstīts uz 2021. gada februārī pieejamo statistisko informāciju un aptauju rezultātiem. Datu nebija pietiekami daudz, lai izdarītu noteiktus secinājumus.

Skaidrs, ka attālinātais darbs turpināsies arī pēc krīzes, un detalizēts, uz jaunākiem datiem balstīts pētījums par attālināta darba ietekmi uz produktivitāti palīdzētu izstrādāt adekvātus politikas priekšlikumus.

Svarīgi ir pētīt sociālo kohēziju un reģionālo integrāciju, jo krīzes laikā attīstība iet pretējā virzienā: parasti izdzīvo stiprākais un nabadzīgais kļūst vēl nabadzīgāks. Tas attiecas gan uz cilvēkiem, gan reģioniem. Ja Latvijai izdosies paaugstināt produktivitāti, tā būs “burvju nūjiņa”, kas nodrošinās paātrinātu izaugsmi, bet negarantēs sociālo taisnīgumu. Nākotnes pētījumos gribētos atrast zinātniski pamatotus risinājumus, kā mazināt nevienlīdzību sabiedrībā.

Intervija publicēta 8.06.2021. Latvijas vēstneša portālā.

Pētījuma mērķis ir izpētīt inovāciju attīstības tendences Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm un izteikt rekomendācijas Latvijas politikas veidotājiem un īstenotājiem inovāciju veicināšanai Covid-19 krīzes laikā un pēckrīzes periodā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta valsts rīcībai inovāciju pieprasījuma pusē, it sevišķi ar inovāciju iepirkuma palīdzību. 

Šī pētījuma rezultātā ar dažādu indeksu palīdzību tiek izvērtēts Latvijas inovāciju sniegums uz citu ES valstu fona, kā arī izskatīti virzieni un starptautisko institūciju ieteikumi inovāciju stimulēšanai. Tiek novērtētas inovāciju attīstības tendences uzņēmumos Covid-19 laikā, identificētas uzņēmumu inovatīvas darbības stiprās un vājās puses, kā arī sniegtas rekomendācijas inovāciju aktivitātes veicināšanai uzņēmumos. Tiek sniegti ieteikumi efektīvas inovāciju iepirkuma programmas ieviešanai, kas var rezultēties augstākas kvalitātes sabiedriskos pakalpojumos ar ekonomiski pamatotām izmaksām, palīdzēt jauniem un inovatīviem maziem un vidējiem uzņēmumiem modernizēties, veicināt inovatīvu risinājumu un produktu tirgus attīstību. Šis secinājumu un rekomendāciju kopums, savukārt, var palielināt produktivitāti un valsts tautsaimniecības ekonomisko izaugsmi 

Inovāciju attīstības tendences un priekšlikumi inovāciju veicināšanai ekonomiskās krīzes laikā PDF

Ziņojums ir daļa no Valsts pētījumu programmas “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”. 

Ziņojums veltīts “ reCOVery-LV” projekta papildu uzdevumiem:  Komercdarbības veicināšanai e-vidē un Papīra aprites samazināšanai ekonomikā.

Ziņojumā tiek izanalizēts e-komerciju pakalpojumu un rīku tiesiskais regulējums un tā ieviešana papīra aprites samazināšanai, izpētīta Latvijas digitālā vide un e-komercija, identificēti izaicinājumi digitālās transformācijas veicināšanai un papīra aprites samazināšanai, kā arī sniegti aptaujas rezultāti par attālinātā darba ietekmi uz saziņu starp valsts un pašvaldību institūcijām un komercuzņēmumiem ar mērķi mazināt papīra apriti. 

 E-komercijas attīstības un papīra aprites mazināšana pēc pandēmijas izraisītās krīzes PDF

Noslēdzies pētījums par vietējo pārtikas ķēžu stiprināšanu krīzes un pēckrīzes laikā

No 2020. gada jūlija līdz decembrim starpdisciplināra LLU un Dārzkopības institūta pētnieku grupa bija iesaistīta pētījuma “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” īstenošanā. Tas ir daļa no Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”.

Pētījuma ietvarā, analizējot situāciju pārtikas nozarē no 2020. gada 12. marta līdz 9. jūnijam izsludinātās ārkārtējas situācijas laikā un apkopojot starptautisko pieredzi, LLU pētnieki izstrādāja pēckrīzes apstākļiem piemērotus risinājumus, kas uzlabos vietējo (Latvijas) ražotāju, pārtikas piegādes ķēžu un pārtikas sastāvdaļu piegādes ķēžu noturību, vienlaikus stiprinot Latvijas pārtikas pašpietiekamību un ļaujot uzņēmumiem sagatavoties iespējamai pēkšņai pārtikas sistēmu pārstrukturēšanai krīzes laikā un pēc tās.

Lai sasniegtu pētījuma mērķi, tika novērtēta vietējo un globālo pārtikas piegādes ķēžu noturība Covid-19 krīzes laikā un pēc tās. Veicot mediju ziņu analīzi, ir apkopota informācija par krīzes radīto ietekmi pārtikas sektorā pasaulē un Latvijā, bet galvenā uzmanība ir pievērsta padziļinātai situācijas izpētei dažādos pārtikas ražošanas sektoros Latvijā. Sektoru analīze ietver galveno pārtikas izejvielu ražošanas un pārstrādes raksturojumu, kā arī uz katra sektora ekspertu vērtējumu balstītu risku identifikāciju, to novērtējumu un riska novēršanas pasākumu izstrādi, izmantojot riska vadības metodes. Tāpat apkopota arī informācija par situāciju mazumtirdzniecībā, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas (HoReCa) sektorā un par izaicinājumiem, ko rada krīzes izraisītās patērētāju paradumu izmaiņas.

Paralēli zinātnieki izvērtēja Latvijā audzētu augļu un dārzeņu sezonālo pieejamību ikdienas pilnvērtīga uztura un pārstrādes izejvielu nodrošinājumam. Būtisku ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā nodrošina augļu, ogu un dārzeņu audzēšanas apjomu statistikas datu precizēšana, kas ir veikta, pamatojoties uz intervijām ar nozares ekspertiem, un ļauj labāk novērtēt daudzveidīgo dārzkopības kultūru produkcijas pieejamību. Padziļināti izvērtēts arī svaigo augļu un dārzeņu pieejamības periods, izstrādāta sezonas karte par Latvijā ražoto dārzkopības produktu potenciālu un audzēšanas sezonas pagarināšanas iespējām, identificēti galvenie riski, kas visbūtiskāk var ietekmēt augļu un dārzeņu pieejamību un piegādes ķēdes pandēmijas izraisītās krīzes apstākļos, ieteikti riska novēršanas pasākumi un inovatīvi risinājumi, kuri var palielināt sektora uzņēmumu noturību krīzes un pēckrīzes apstākļos.

Turklāt pētījuma ietvaros arī tika izstrādāts pārtikas groza modelis siltu pusdienu sagatavošanai mājās četrām nedēļām krīzes situācijā un 1.–4. klases skolēniem ārpusskolas aktivitātēs pēckrīzes situācijā, kā arī izstrādāti ieteikumi produktu iepakošanai pārtikas pakas izveidei. Modeļa izstrādes pamatā ir Veselības ministrijas rekomendācijas pārtikas nodrošinājumam pandēmijas laikā un Veselības ministrijas rīkojumi Nr. 212/24.11.2017. “Ieteicamās enerģijas un uzturvielu devas Latvijas iedzīvotājiem” un Nr. 202/25.07/2003. “Ieteikumi veselīga uztura pagatavošanai bērniem vecumā no 2 līdz 18 gadiem un orientējošās produktu patēriņa normas”. Sagatavots pārtikas paku sastāva piedāvājums 4 nedēļām, sniegtas rekomendācijas maltītes sagatavošanai (receptes, tehnoloģiskās kartes) un veikta ēdienu uzturvielu kalkulācija. Kalkulācija īstenota, ievērtējot produktu marķējumā atspoguļoto uzturvērtību – vai uzturvielas aprēķinātas saskaņā ar Somijas Nacionālo pārtikas sastāva datu bāzi (Fineli). Sagatavotas pusdienu maltītes, vērtēts ēdiena izskats, nosakot kopējo produkta vērtību un vizuālo pievilcību. Laboratoriski visiem ēdieniem analizēti uzturvērtības rādītāji, nosakot olbaltumvielu, ogļhidrātu, tostarp cukuru, šķiedrvielu, tauku, tostarp piesātināto, nepiesātināto (mono un poli) un transtaukskābju saturu, pelnvielu, sāls un atsevišķu uzturā nozīmīgo minerālvielu – kalcija, dzelzs un joda – saturu.

Pētījuma noslēgumā sniegti risinājumi un ieteikumi lauksaimniecības izejvielu, pārtikas produktu un uztura sistēmu noturības stiprināšanai krīzes un pēckrīzes attīstības iespēju laikā, kā arī zināšanu nodošanas veicināšanai ieinteresētajām personām - politikas veidotājiem, pašvaldībām, ražotājiem un patērētājiem.

Kopumā pētījuma uzdevumu izpildē tika iesaistīta starpdisciplināra 30 zinātnieku komanda no 2 institūcijām – LLU un Dārzkopības institūta, t.sk. pārtikas tehnoloģiju inženieri, ekonomisti, biologi, agronomi, sociologi un ķīmiķi. Turklāt izpētes laikā veiktas 102 intervijas ar pārtikas ķēžu dalībniekiem un fokusgrupu intervijās piedalījušies 78 pārtikas nozaru un asociāciju pārstāvji. Tāpat apkopota informācija par patērētāju pārtikas iegādes paradumu izmaiņām - veiktas tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās un kopumā tajā piedalījās 1013 iedzīvotāju no visiem Latvijas reģioniem.

Pētījums “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā” īstenots Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvarā un LLU un Dārzkopības institūtam piešķirtais finansējums šajā pētījumā paredzēto uzdevumu īstenošanai bija 128 368 EUR.

Projekta noslēguma ziņojuma 1. daļa par pārtikas ķēdēm PDF

Projekta noslēguma ziņojuma 2. daļa par skolēnu pārtikas pakām PDF

Valsts pārvaldes un sabiedrisko organizāciju atsauksmes par pētījuma rezultātiem PDF

Attālinātais darbs ir būtiski pieaudzis Covid-19 pandēmijas krīzes laikā. Lai palēninātu vīrusa izplatīšanos un aizsargātu darbiniekus, daudzi uzņēmumi ir pārgājuši uz attālinātu darbu - video zvani un tūlītējā ziņojumapmaiņa aizstāj sapulces un fizisku socializēšanos.

Latvijā plašu pāreju uz attālināto darbu veicina labā līmenī esošā interneta infrastruktūra, valsts pārvaldes pakalpojumu augstais digitalizācijas līmenis, kā arī spēja veikt inovācijas, piemēram, izstrādājot platformas Saeimas un Ministru kabineta attālinātam darbam. Tāpat e-paraksts/ e-identifikācija atvieglo pāreju uz attālināto darbu. Vienlaikus, jāatzīmē, ka joprojām pastāv vairāki izaicinājumi: digitālo rīku un prasmju nodrošināšana darbiniekiem; drošu un kvalitatīvu valsts digitālo pakalpojumu tālāka paplašināšana; digitālo prasmju un procesu digitalizācija utt. Tāpat vēl nav juridiski līdz galam sakārtota likumdošana, kas regulē attālināto darbu, īpaši valsts pārvaldes un privātpersonu saziņu.

Ilgtermiņā attālināta darba iespēju plašāka izmantošana var būtiski ietekmēt tautsaimniecības strukturālās transformācijas procesu atsevišķos tirgos, nozarēs un reģionos. Tas var mazināt ekonomisko aktivitāšu negatīvo ietekmi uz vidi, kā arī mazināt reģionālās disproporcijas, vienlaikus radot arī negatīvus blakusefektus, kā piemēram, nevienlīdzības palielināšanas riskus.

Šī pētījuma mērķis ir veikt izvērtējumu par produktivitāti veicinošiem un ierobežojošiem faktoriem attālinātā darba apstākļos un attālinātā darba ietekmi uz Latvijas produktivitāti ilgtermiņā, kā arī izstrādāt priekšlikumus produktivitātes paaugstināšanai attālinātā darba apstākļos.

Pētījums sastāv no četrām daļām. Pirmajā daļā ir raksturota attālinātā darba būtība. Otrajā daļā ir analizētas attālinātā darba attīstības tendences pasaulē un Latvijā, tai skaitā attālinātā darba potenciāls - cik plašas un kādās nozarēs/ profesijās ir iespējas strādāt attālināti. Izvērtējums balstīts uz pieejamo statistisko informāciju un aptauju rezultātiem. Trešā pētījuma daļa ir veltīta attālinātā darba ietekmei uz produktivitāti. Ceturtajā pētījuma daļā detalizētāk raksturoti attālinātā darba izaicinājumi un politikas virzieni situācijas uzlabošanai. Pētījuma nobeigumā ir doti galvenie secinājumi un priekšlikumi attālinātā darba produktivitātes paaugstināšanai.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas uzdevumam šī pētījuma izstrāde tika finansēta no Valsts pētījuma programmas projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”.

Izvērtējums par attālinātā darba ietekmi uz produktivitāti ilgtermiņā un priekšlikumu sagatavošana produktivitātes paaugstināšanai attālinātā darba apstākļos PDF

Pandēmijas laikā nav nostiprinājies nacionālisms, turklāt nacionālisms bija izteiktāks ASV, nevis ES atbalstītāju vidū, kas varētu būt saistīts ar uzskatu, ka Latvijas nacionālā drošība ir vairāk atkarīga no ASV. Tas noskaidrots decembrī veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā. Sabiedriskās domas aptauja sadarbībā ar SKDS tika veikta  Latvijas Universitātes (LU) vadībā īstenotajā pētniecības projektā “reCOVery-LV”.

Neskatoties uz septembra aptaujā konstatēto uzticības kritumu ES institūcijām, decembra aptauja atklāja, ka, salīdzinot ar 2017. gada maiju, bija būtiski uzlabojies sabiedrības eiropeiskais noskaņojums: bija palielinājies pozitīvo vērtējumu īpatsvars gan par ES kopumā, gan Latvijas dalību ES. Aptuveni piektā daļa respondentu piekrita viedoklim, ka sadarbība būtu jāturpina arī ar tām valstīm, kurās tiek pieļauti cilvēktiesību pārkāpumi.

“Zīmīgi, ka pandēmijas laikā nav audzis atbalsts nedz ekonomiskam protekcionismam, nedz politiskam nacionālismam: sabiedrība ir kļuvusi saliedētāka jautājumā par ciešākas sadarbības nozīmību Eiropas Savienības ietvaros. ASV gadījumā plaisa starp sadarbības atbalstītājiem un noliedzējiem bija lielāka nekā Eiropas Savienības gadījumā,” norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījuma institūta pētnieks Aldis Austers.

Aptauja liecina, ka pēc atkārtotā Covid-19 pandēmijas viļņa ir pasliktinājusies sabiedrības pašsajūta, it sevišķi jauniešu vidū līdz 24 gadiem. Samazinājusies regularitāte ar kādu sabiedrība interesējas par politiskajām aktualitātēm, taču ir pieaugusi respondentu sociālā aktivitāte, biežāk pārrunājot politiskos notikumus ar līdzcilvēkiem. Aptaujas rezultāti atklāj, ka pandēmijas laikā ir audzis viedokļu līderu un samazinājies viedokļu meklētāju īpatsvars.

“Pozitīvi ir vērtējams, tas ka Latvijas tauta par spīti krīzei nepazaudēja dzīves garšu, kaut gan apmierinātība ar dzīvi nedaudz ir pasliktinājusies jauniešu vidū. Zīmīga ir tas, ka laikā, kad  notiek debates par Eiropas nākotni, Latvijas iedzīvotāju uzticība Eiropas Savienībai saglabājas augsta”, uzsver projekta “reCOVery - LV” vadītāja un LU prof. Inna Šteinbuka.

Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)" ietvaros sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica sabiedriskās domas aptauju. Aptaujas mērķis bija noskaidrot sabiedrības apmierinātību ar dzīvi, iedzīvotāju politisko aktivitāti, attieksmi pret Latvijas nozīmīgākajiem tirdzniecības partneriem un Eiropas Savienību, kā arī polāriem stereotipiskiem viedokļiem. Aptauja tika veikta laikā no 2020. gada 27. novembra līdz 11. decembrim, ar tiešās intervijas dzīvesvietās metodi aptaujājot 1008 respondentus vecumā no 15 līdz 75 gadiem.

Aptaujas rezultāti PDF

Latvijas Universitātes vadītā pētniecības projekta “reCOVery-LV” pētnieku komandas organizētajā tiešsaistes publiskajā diskusijā “COVID-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski” jebkurš interesents varēja iepazīties ar 80 pētnieku izstrādātajiem ieteikumiem Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Diskusijas notika četrās paneļdiskusijās ieskicējot pētījuma rezultātus un sagatavotos ieteikumus politikas veidotājiem.

Publisko diskusiju atklāja Latvijas valsts prezidents Egils Levits uzsverot, ka Covid-19 krīze spilgtāk nekā jebkad ir parādījusi to, ka jautājumiem jābūt zinātniski izpētītiem, pirms par tiem tiek pieņemti politiski lēmumi,  kā arī to, cik grūti ir pieņemt lēmumus, ja par kādu no jomām iztrūkst datu un nav uzkrātas zināšanas. Valsts prezidents savā uzrunāt atsaucās uz projekta reCOVery-LV “Latvijas produktivitātes ziņojuma – 2020” secinājumiem par tautsaimniecības produktivitātes, konkurētspējas, kā arī attīstības, pētniecības un inovāciju veicināšanas nepieciešamību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atklāšanas uzrunā uzsvēra, ka ir jāmaina Latvijas ekonomikas izaugsmes modelis, atstājot pagātnē tēzi par Latviju kā tiltu starp Rietumiem un Austrumiem. Mārtiņš Kazāks arī atgādināja, ka atbalsts ekonomikai un iedzīvotājiem ir nepieciešams, taču ļoti straujais budžeta tēriņu kāpums pēdējā mēneša laikā rada bažas par to, kādas būs fiskālās ilgtspējas sekas, ja šāds valsts atbalsta pieauguma temps turpināsies, cik mērķtiecīgs būs atbalsts un ar kādu valdības parādu iziesim no krīzes.

Diskusija notika četrās paneļdiskusijās atbilstoši pētniecības projekta tematiskajiem blokiem:

1. Cik nopietni COVID-19 pandēmija ietekmēja valsts ilgtspējas riskus?

Diskusijas moderators: Kārlis Bukovskis, Latvijas ārpolitikas institūta direktora vietnieks

Dalībnieki: Prof.Inna Šteinbuka, LU Produktivitātes zinātniskā institūta direktore, Prof.Andris Sprūds, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes dekāns, Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors, Aldis Austers, Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Eiropas politikas pētījuma institūta pētnieks.

2. Kā panākt ekonomikas izrāvienu pēc krīzes?

Diskusijas moderators: Prof. Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, Latvijas produktivitātes padomes priekšsēdētājs

Dalībnieki: Arvils Ašeradens Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs, Raimonds Aleksejenko Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Mārtiņš Āboliņš Bankas "Citadele" ekonomists.

3. Ekonomikas atveseļošanas receptes

Diskusijas moderatore: Prof. Inna Šteinbuka, LU Produktivitātes zinātniskā institūta direktore

Dalībnieki: Prof. Gundars Bērziņš, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, dekāns, Latvijas produktivitātes padomes priekšsēdētājs, Prof. Andra Zvirbule Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāte dekāne, Prof. Irina Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore, Oļegs Krasnopjorovs LU Produktivitātes zinātniskā institūta direktores vietnieks.

4. Digitālā transformācija un attālinātais darbs

Diskusijas moderatore: Vineta Kleinberga, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes pētniece 

Dalībnieki: Prof. Jānis Priede, Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Ekonomikas nodaļas vadītājs, Edvīns Danovskis, Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes docents, Līga Menģelsone, Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore, Asoc. prof. Irēna Kucina Valsts prezidenta padomnieku biroja vadītāja.

Pētījums tiek īstenots Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” (VPP-COVID-2020/1-0010) ietvaros. Projekta izstrādē ir iesaistīta starpdisciplināra pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņu universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

Cienījamie diskusijas dalībnieki!

I

Sākumā es gribētu teikt, ka augsti vērtēju valdības pagājušā gada pavasarī operatīvi pieņemto lēmumu iesākt plašu pētniecības programmu ar nolūku mazināt COVID-19 krīzes negatīvās sekas. Mēs redzam, ka ir sasniegti ļoti labi rezultāti, taču šodien mēs iepazīsimies tikai ar vienu daļu no šīs plašās programmas, proti, to daļu, kas attiecas uz sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Par to, kas ir šie pētījumi un kādus rezultātus tie devuši, šodien gaidāma diskusija.

Šajos pētījumos ir ieguldīts liels un apjomīgs darbs. Ir saņemti priekšlikumi gan atsevišķu nozaru attīstībai, gan rekomendācijas politikas veidotājiem, valsts pārvaldē strādājošajiem un uzņēmējiem, lai veidotu labāku pārvaldību, uzlabotu efektivitāti un starptautisko konkurētspēju.

COVID-19 krīze spilgtāk nekā jebkad ir parādījusi to, ka jautājumiem jābūt zinātniski izpētītiem, pirms par tiem tiek pieņemti politiski lēmumi, kā arī to, cik grūti ir pieņemt lēmumus, ja par kādu no jomām iztrūkst datu un nav uzkrātas zināšanas.

Es esmu pārliecināts, ka, atveseļojoties no krīzes, mēs visi gūsim labumu no šīs pētniecības programmas, kas ir specifiski sagatavota, lai risinātu COVID-19 krīzes un pēckrīzes jautājumus.

II

Šodien es vēlos atkārtot jau manis iepriekš pausto tēzi, ka valsts zinātnes politika ir vienlaikus arī valsts attīstības politika. Jo vairāk mēs ieguldīsim zinātnē, jo spēcīgāk tas atspoguļosies valsts izaugsmē un iedzīvotāju labklājībā.

Uzreiz piezīmēšu, ka ar jēdzienu ‘labklājība’ – tāpat kā tas ir domāts Satversmes ievadā un daudzos starptautiskos un Eiropas Savienības dokumentos – ir jāsaprot ne vien materiālā labklājība, bet arī garīgā un nemateriālā labklājība.

Savukārt nemateriālā labklājība ietver arī zināšanas kā tādas. Cilvēks savā antropoloģiskajā būtībā cenšas aptvert un izzināt pasauli, tādēļ zināšanas ir pašvērtība. Jo attīstītāka ir sabiedrība, jo augstāk tās vērtību skalā atrodas zināšanas kā pašvērtība, kas nav tieši saistīta ar kādu materiālu labumu, ko cilvēks var no tām iegūt.

Zinātnes kā institūcijas jēga ir radīt zināšanas. Zinātnes procesi ir gari, sarežģīti un ne vienmēr uzreiz praktiski pielietojami, bet tas nebūt nemazina zinātnes vērtību. Es gribu uzsvērt, ka uz zinātnes pienesumu sabiedrībai ir jāskatās visaptveroši. Tā jebkurā gadījumā paver plašāku skatu pasauli un daudzos gadījumos dod arī konkrētu materiālu labumu un veicina ekonomiku.

Šim skatījumam ir arī konsekvences zinātnes politikā. Tas nozīmē, ka attīstītas sabiedrības zinātnes politikai ir jābūt vērstai uz līdzsvarotu fundamentālo un lietišķo zinātņu attīstību. Tai jāpievērš adekvāta uzmanība gan dabaszinātnēm, gan sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Sociālās un humanitārās zinātnes nedrīkst būt zinātnes politikas un zinātnes finansējuma pabērna lomā.

Es gribu uzsvērt, ka zinātnes loma sabiedrībā – un vēl jo vairāk attīstītā sabiedrībā – ir plašāka nekā dot tikai tūlītēju, taustāmu labumu. Tādēļ dažkārt dzirdētais primitīvais apgalvojums, ka sociālās un humanitārās zinātnes tikai tērē, bet neko nedod, ir aplams un attīstītai sabiedrībai nepiedienīgs.

Zinātne nozīmē taustīšanos, meklējumus nezināmajā. Šie meklējumi vienmēr ir riskanti. Ja mēs allaž zinātu, ko atradīsim, tad zinātne nebūtu nepieciešama. Zinātne var dot tūlītēju materiālu vai citādu labumu, bet var arī nedot. Tā var dot labumu arī daudz vēlāk un turklāt pilnīgi neparedzētā veidā. Taču, jebkurā gadījumā, zinātne dara mūsu dzīvi pilnvērtīgāku, sabiedrību – attīstītāku un cilvēka potenciālu – bagātāku. Tas ir vienmēr un absolūti.

III

Savukārt ekonomika mūsdienās nevar iztikt bez zinātnes. Zinātne ir priekšnosacījums konkurētspējīgai ekonomikai.

Pilns cikls, kas sasaista kopā vairākus secīgus posmus, lai beigās novestu pie labklājības, ir šāds: 1) izglītība (vispārējā, profesionālā, augstākā); 2) zinātne (zinātne, kas rada zināšanas); 3) inovācijas (inovācijas, kas tiek iekļautas ekonomikā); 4) ekonomika; 5) labklājība (visaptverošā nozīmē).

Valstij ar savu izglītības, zinātnes, tehnoloģiju un ekonomikas politiku, ar to savstarpējo sazobi un saslēgšanos vienotā ķēdē ir jārada priekšnosacījumi, lai visi šī cikla posmi darbotos nevainojumi, bez zaudējumiem, ar vislielāko atdevi. Galarezultāts būs labklājība – gan materiālā, gan nemateriālā.

IV

Zinātnes attīstība aizsākas skolā, turpinās augstskolās un pētniecības institūtos, tādēļ mums ir nepieciešami talantīgi, zinātkāri jaunieši, kuri izvēlas turpināt karjeru zinātnē. Latvijā ir daudz pasaules līmeņa zinātnieku, bet, tikai ņemot paspārnē jauno paaudzi, šī izcilība varēs turpināties un attīstīties. Tāpat mums ir nepieciešami uzņēmēji, kuri izprot zinātnes un zinātniskās jaunrades nozīmi biznesā un ekonomikā.

Mums ir nepieciešams palielināt Latvijas universitāšu starptautisko konkurētspēju un jaunās paaudzes profesūras pieaugumu universitātēs, tai skaitā cenšoties piesaistīt pētniekus no ārvalstīm stratēģiski svarīgās pētniecības jomās.

Esmu jau iepriekš vairākkārt uzsvēris nepieciešamību palielināt finansējumu zinātnei. Tas ir mūsu nākotnes jautājums. Zinātnes panākumi ir visas mūsu valsts un sabiedrības panākumi.

Esmu gandarīts par valdības lēmumu Latvijai kļūt par Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) dalībvalsti, kā arī mūsu valsts neseno pievienošanos Eiropas Kosmosa aģentūrai. Tā ir lieliska iespēja arī Latvijas uzņēmumiem jaunu un inovatīvu tehnoloģiju attīstīšanai un komercializēšanai.

Tai pašā laikā man jāsaka, ka Latvijas zinātnes bāzes finansējums ir joprojām katastrofāli zems un daudzas Latvijai stratēģiski svarīgas jomas un pētnieku idejas paliek nefinansētas un līdz ar to – nerealizētas. Krīzes situācijā, kad sabiedrības veselība un varbūt pat izdzīvošana lielā mērā ir atkarīga no zinātniekiem, mums beidzot ir jāpieņem politisks lēmums sākt ieguldīt adekvātus līdzekļus arī zinātnes bāzes finansējumā. Bāzei nosedzot tikai infrastruktūras izmaksas, kā tas bieži vien notiek pašlaik, mēs piespiežam zinātniekus “lēkāt” no projekta uz projektu, tādā veidā zaudējot daudz intelektuālā potenciāla un zināšanu uzkrāšanu. No zinātnes attīstības viedokļa tas nav pieņemami.

Viena daļa no bāzes finansējuma ir jānovirza pastāvīgai pētniecībai, lai šo potenciālu var uzkrāt un attīstīt tālāk. Jo sevišķi tas attiecas uz sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Vienlaikus ir nepieciešams arī konkrēts projektu finansējums. Starp bāzes finansējumu un projektu finansējumu ir nepieciešams adekvāts līdzsvars.

V

Kā atzīmēts Latvijas produktivitātes ziņojumā 2020, Latvijā lēni tiek apgūtas modernās tehnoloģijas, kā arī sabiedrībai ir nepietiekamas prasmes. Mūsu sabiedrībai trūkst zināšanu un prasmju, savukārt mūsu zemie ieguldījumi attīstībā un zinātnē neļauj attīstīties inovācijām uzņēmumos un veiksmīgāk startēt starptautiskajās piegāžu ķēdēs.

Šis apburtais loks ir jāpārrauj, un jāsāk investēt gudrāk, īpaši mūsu cilvēkos un viņu prasmēs, jo bez viņiem konkurences un produktivitātes celšana paliks tikai valdības plānošanas dokumentos.

Es uzskatu, ka zināšanu radīšana, to pārnese uz sabiedrību un ekonomiku un šīs pārneses efektivizēšana ir pareizas valsts zinātnes politikas uzdevums.

Zinātniekiem ir jānodarbojas ar zinātni un tās kvalitātes celšanu, bet valsts uzdevums ir veicināt ekosistēmas veidošanos, kas var atbalstīt zinātnieku sasniegumu ieviešanu praktiskajā dzīvē, palīdzēt piesaistīt finansējumu, komunicēt sabiedrībai zinātnes sasniegumus un atbalstīt šos sasniegumus ceļā uz komercializāciju.

Zinātniekiem pašiem nav jānodarbojas ar birokrātiju, grāmatvedību un sabiedriskajām attiecībām, jo par to var parūpēties tie, kuriem ir vajadzīgās prasmes un izpratne par šiem procesiem. Šobrīd zinātniekiem joprojām jāsaskaras ar neuzticēšanos, pārbaudēm un pārmērīgu birokrātiju. Tā nav cienīga attieksme pret viņu darbu, un tā ir viņu potenciāla izšķērdēšana. Šī sistēma un attieksme ir jāmaina.

Tādēļ valsts pārvaldei pašai ir kritiski jāizvērtē sava izpratne par zinātni, tās lomu sabiedrībā, par zinātnes radīto inovāciju pārnesi uz ekonomiku, lai zinātniekiem tiktu uzdoti skaidri un sasniedzami mērķi, nevis likti birokrātiski šķēršļi.

Tas principā ir attiecināms arī uz sociālajām un humanitārajām zinātnēm. Tās cita starpā var dot vērtīgu pienesumu pašas valsts pārvaldes zināšanu pieaugumam un gudrākas politikas veidošanai. Mums ir vairākas starpnozaru politikas, kam būtu nepieciešams spēcīgs pētniecības atbalsts, piemēram, digitālā un nodarbinātības politika.

Tādēļ ir svarīgi apzināt mūsu sabiedrības un politikas vājās vietas un spēcīgi investēt attiecīgajās zinātnes nozarēs, dodot tām skaidrus uzdevumus.

VI

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka COVID-19 pandēmiju mēs varam uztvert kā paraugmēģinājumu tam, cik strauji pasaulē mainās situācija un cik ļoti mēs esam cits ar citu sasaistīti. Klimata pārmaiņas un zaudētais līdzsvars ar dabu ir lielākais apdraudējums cilvēcei. Šis izaicinājums mūs nodarbinās vēl nākamos gadu desmitus.

Tādēļ Latvijai jau priekšlaicīgi ir jāidentificē savas stratēģiskās tautsaimniecības nozares un jomas, ko vēlamies stiprināt ar zinātnes palīdzību, un jāvelta tam attiecīgie resursi. Darba lauks ir plašs – no enerģētikas līdz lauksaimniecībai un transportam. Mums ir jāmeklē veidi, kā samazināt šo sektoru CO2 izmešus, ieviest tajos aprites ekonomikas principus un līdzsvarot moderno ekonomiku ar Latvijas dabas vērtību un tās daudzveidības saglabāšanu.

Es vēlos izmantot izdevību un norādīt, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām Latvijā ir jānoņem birokrātiskie šķēršļi, kas patlaban traucē to aktīvu līdzdalību Latvijas zinātnes un pētniecības ekosistēmā. Šis potenciāls ir jāizmanto zinātnes labā.

VII

“Mēs nevaram atrisināt problēmas ar tādu pašu domāšanu, ar kādu tās tika radītas,” tā savulaik ir teicis Alberts Einšteins.

Pašreizējā vīzija, ko valdība piedāvā iedzīvotājiem, ir uzlabojama. It sevišķi, ja mēs runājam par Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektiem, par ko no Eiropas Komisijas jau esam dabūjuši zināmu kritiku. Pašlaik šie projekti nav orientēti uz nākotni, un tas ir jāmaina. Es ceru, ka pie plānu uzlabošanas aktīvi piedalīsies arī zinātnieki.

Ja mēs vēlamies ekonomikas izrāvienu un labklājības pieaugumu, tad mums ir atbilstoši jāmaina domāšana un jāķeras pie darba!

VIII

Šodienas publiskajā diskusijā apspriestie pētījumi un priekšlikumi, ko piedāvā COVID-19 seku mazināšanas projekta īstenotāji, ir atzinīgi novērtēti no vairākām atbildīgajām nozaru ministrijām. Es nevaru izvērtēt visus pētījumus, bet no juridiskā viedokļa tie ir augstvērtīgi, un ir jādomā par to ieviešanu dzīvē.

Es esmu pateicīgs visiem Latvijas zinātniekiem, kuri piedalījās šajā operatīvajā, ļoti ātri sagatavotajā un patiešām rezultatīvajā pētniecības programmā, kas nāks par labu visai sabiedrībai.

Visbeidzot es vēlos pateikties katram Latvijas iedzīvotājam, kurš atbalsta un interesējas par zinātni un zinātnes sasniegumiem, tādējādi padarot mūsu sabiedrību zinātkāru un atvērtu jauniem atklājumiem.

Nobeigumā atgādināšu par vārdiem, kas šodien joprojām rezonē mūsu zinātniskajā apritē, un citēšu amerikāņu astrofiziķi Nīlu de Grāsu Taisonu: “Labā ziņa par zinātni ir, ka tā vienmēr ir patiesa, vienalga, vai mēs izvēlamies tai ticēt vai nē.”

Novēlu visiem interesantas un stimulējošas diskusijas par šodien aplūkoto pētījumu rezultātiem! Paldies jums!

Avots:https://www.president.lv/lv/jaunumi/zinas/valsts-prezidenta-egila-levita-runa-atklajot-tiessaistes-diskusiju-covid-19-zales-ekonomikas-arstesanai-un-hroniskas-slimibas-riski-26618?fbclid=IwAR1sDWvN8layljxWUv6JUuQmUWumKoZxWRU33FzlCT-2RyNS0FBhaz4oky0#gsc.tab=0

Dāmas un kungi!

Iepriekšējo 30 gadu laikā Latvija ir sasniegusi daudz. Īpaši svarīga bija iestāšanās Eiropas Savienībā, kas pavēra jaunas līdz tam nebijušas iespējas uzlabot institucionālo vidi, uzlabot prasmes, piekļūt finansējumam un noieta tirgum. No trūcīgas valsts esam kļuvuši par vidēji pārtikušu. Tiktāl sasniegto varētu raksturot ar tekstu no savulaik populāras grupas "Credo" dziesmas: "tu esi ne nabags, ne bagāts, un nezini – laimīgs vai nē".

Ekonomikā sasniegts ir daudz, bet jāatzīst, ka mēs atpaliekam no kaimiņiem, lai gan starta pozīcijas bija līdzvērtīgas! Gan Igaunijā, gan Lietuvā vidējie ienākumi uz vienu iedzīvotāju, mērot pēc pirktspējas paritātes, ir augstāki nekā Latvijā, un šī plaisa turpina pieaugt! Igaunija jau izsenis pēc šī rādītāja ir bijusi Baltijas valstu līdere un varētu teikt, ka mums vienkārši nav izdevies to noķert. Tomēr iepriekšējās desmitgades laikā Lietuvai ir izdevies tas, kas Latvijai nav bijis pa spēkam – Lietuva ir spējusi panākt Igauniju. Kāpēc Lietuva var, bet Latvija nevar?

Dāmas un kungi!

Šodienas diskusijas temats ir "Covid-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski". Lai kaut ko sekmīgi ārstētu, vispirms ir jāuzstāda pareiza diagnoze un tad jāvienojas par atbilstošu terapiju vai ķirurģisku iejaukšanos. Latvijas ekonomikas hroniskā slimība nav Covid-19! Koronavīrusa pandēmija ir tikai akūts šī brīža stāvoklis. Ekonomistu terminoloģijā runājot, ar pandēmiju saistītie ierobežojumi (ja vīrusa izplatība ir pārejoša) ir cikliska problēma, un tā jau tiek risināta – gan ar monetārās politikas atbalstu no centrālās bankas, gan fiskālās politikas atbalstu no valdības puses. Atbalsts ekonomikai un iedzīvotājiem ir nepieciešams, taču jāatzīst, ka ļoti straujais budžeta tēriņu kāpums pēdējā mēneša laikā rada bažas par to, cik ilgi šāds tēriņu kāpuma temps turpināsies, cik mērķtiecīgs būs atbalsts, kāds būs budžeta deficīts un valdības parāds.

Latvijas atpalicības iemesls nav Covid-19. Šīs atpalicības iemesls ir strukturāls, nevis ciklisks. Kāda tad ir Latvijas ekonomikas hroniskā slimība? Manuprāt, tā ir meklējama mūsu izaugsmes modelī, kas veidojās pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados un vienkāršoti būtu raksturojams ar visiem zināmo salīdzinājumu par Latviju kā tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. Mēs esam ilgstoši sevi pozicionējuši kā kravu, cilvēku un naudas tiltu starp Austrumiem un Rietumiem. Šis modelis ģeopolitisku tendenču, regulējošo prasību un vienkārši ekonomisku faktoru pārmaiņu dēļ jau labu laiku ir sevi pilnībā izsmēlis.

Kādam tad ir jābūt jaunajam Latvijas izaugsmes modelim? Tas ir galvenais jautājums, kuram būtu jāvelta šodienas diskusija. Teikšu godīgi – man nav gatavas atbildes. Es varu tikai mēģināt ieskicēt daļu atbildes un tā būs salīdzinoši vispārīga. Manuprāt, Eiropas Savienības vidējo dzīves līmeni sasniegt vai vēl labāk – pārsniegt, var tikai tāda Latvija, kas balstās uz Rietumu vērtībām, ir ekonomiski pilnībā integrējusies Rietumos, un pilnībā izmanto visas šīs integrācijas sniegtās iespējas. Materiālā labklājība nedrīkst būt vienīgais mērķis, taču Eiropas Savienības vidējā dzīves līmeņa sasniegšana jau pārskatāmā nākotnē, manuprāt, ir spēcīgs nosacījums, lai cilvēki nesāktu vilties Rietumos, lai aicinājumi atgriezties uz neesoša tilta ar Austrumiem tiktu uztverti kā muļķība vai kaitniecība.

Vēlos uzsvērt vēl vienu aspektu, ko nozīmē piederība Rietumiem. Proti, materiālās labklājības mērķi ir jālīdzsvaro ar vides ilgtspējas mērķiem. Labā ziņa ir tā, ka šīs lietas ir savienojamas! Eiropas Savienībai ir ambicioza vīzija – proti, līdz 2050. gadam izveidot Eiropu par klimatneitrālu kontinentu. Redzējums par to, kas ir zaļš, gan ir krietni plašāks nekā Latvijā ierasts. Eiropas zaļais kurss ietver gan ekoloģiju un dabu, gan sociālo taisnīgumu un līdztiesību), gan ekonomiku (t.sk., digitalizāciju, enerģētiku, finanšu sektoru). Tieši šāda visaptveroša pieeja un līdzsvars starp šiem trīs blokiem jāņem par pamatu jaunajam Latvijas izaugsmes modelim, mērķtiecīgi likvidējot strukturālos šķēršļus ilgtspējīgai izaugsmei. Pretējā gadījumā pēc laika attapsimies, ka Igaunijai un Lietuvai ienākumu ziņā būsim iepakaļ jau veselu paaudzi.

Lai arī COVID-19 krīze vēl nav beigusies, jau tagad ir nepieciešams spriest par pēckrīzes izaicinājumiem un atbilstoši rīkoties. Rīkoties, lai transformētu Latvijas ekonomiku, celtu tās konkurētspēju, modernizētu tās struktūru un paceltu to jaunā augstākā līmenī. Atveseļošanas un noturības mehānisms un, plašāk raugoties, arī ES ilgtermiņa budžets 2021.-2027.gadam Latvijai paredz ļoti ievērojamu finansiālu atbalstu grantu veidā – kopā ap 10 miljardiem eiro. Manuprāt, Atveseļošanas un noturības mehānisma naudas izlietošanai iezīmētais sadalījums galvenajām jomām – klimata pārmaiņām un ilgtspējai 37%, digitālai transformācijai 20%, un pārējām četrām prioritātēm 43% – kopumā ir atbalstāms.

Tomēr, lai šo naudu iespējami efektīvi izmantotu, konkrētu projektu izvērtēšanā piedāvāju pieturēties pie sekojošiem pamatprincipiem:

• Pirmkārt, nauda attīstībai, nevis apēšanai: ekonomistu terminoloģijā runājot, piedāvājuma puses attīstībai, nevis īslaicīga papildus pieprasījuma radīšanai.
• Otrkārt, resursu koncentrācija un projektu spēja sniegt būtisku ieguldījumu mērķu sasniegšanā: daži projekti ar lielu atdevi, kas atrisina dažas kompleksas strukturālas problēmas pretstatā naudas sadalīšanai daudzos mazos projektos, no kuriem neviens individuāli un arī ne visi kopā nevar atrisināt kādu strukturālu problēmu. Rīgas aglomerācijas infrastruktūras modernizācija ar mērķi Rīgu veidot kā Baltijas ekonomikas centru ir viens iespējams piemērs. Tāpat, piemēram, attiecībā uz klimata pārmaiņu projektu kopu – tai jānodrošina būtiska tuvošanās Latvijas klimata neitralitātes mērķim, citādi šim mērķim finansējums vēlāk būs jāatrod nacionālajā budžetā, iespējams, pieaugot arī valsts parādam.
• Treškārt, jaunu tehnoloģiju radīšana, ne vien jau esošu tehnoloģiju imports: ne tikai jau radītu tehnoloģiju imports ar mērķi uzlabot efektivitāti un mazināt izmaksas, bet mērķis radīt jaunas tehnoloģijas, ko eksportēt un pelnīt.
• Ceturtkārt, sabalansētība laikā un ieguldījumu tvērumā: nepieļaut atsevišķu sektoru pārkaršanu un ar to saistītu cenu lēcienu, sapludinot resursus vienā jomā īsā laika periodā. Lai mazinātu šādu risku būvniecībā, ir mērķtiecīgi veidot daudzgadu plānu, aptverot visas publiskā sektora investīcijas būvniecībā.
• Piektkārt, lielāks uzsvars uz finanšu instrumentiem: piešķirto finansējumu iespējams izmantot vairākkārtīgi ilgākā laika periodā, ilgāks laiks kvalitatīvu projektu izveidei un atlasei. Kā piemērs minams, fonds kapitāla tirgus attīstībai, lai palīdzētu uzņēmumiem sagatavoties akciju kotācijai biržā; šādus fondus ar Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu plāno veidot arī Lietuva un Igaunija.

Dāmas un kungi!

Tik apjomīgu atbalstu no ES kā tuvākajos septiņos gados paredzētais Latvija saņems pēdējo reizi. Tāpēc vēl jo vairāk šo naudu nedrīkst izlietot vienkārši cikliskai ekonomikas stimulēšanai. Tā ir jāizmanto, lai panāktu strukturālas izmaiņas Latvijas ekonomikā un ieliktu stipru pamatu attīstībai nākotnē daudzu gadu garumā. Mums ir jānosprauž ambiciozi mērķi un jāfokusējas uz šādu ambiciozu mērķu sasniegšanu nevis, kā pierasts teikt, naudas apgūšanu.

Man ir divi bērni pusaudžu vecumā. Uz jautājumu "Nu, vai istabu sakārtoji?" standarta atbilde ir: "Es kārtoju." Viņi – un ko tur slēpt, pusaudžu vecumā es teicu to pašu – istabas kārtošanu redz kā nebeidzamu procesu, nevis rezultātu. Latvija kā valsts jau sen ir pāraugusi pusaudža vecumu. Gan attiecībā uz Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu izmantošanu, gan raugoties plašāk uz nepieciešamajām strukturālajām izmaiņām ekonomikā Latvijai ir vajadzīgs rezultāts, nevis process.  

Lai mums visiem šodien ražīga diskusija!

https://www.bank.lv/lb-publikacijas/zinas-un-raksti/raksti/12426-m-kazaka-runa-publiskaja-diskusija-covid-19-zales-ekonomikas-arstesanai-un-hroniskas-slimibas-riski

Latvijas Universitātes vadītā pētniecības projekta “reCOVery-LV” pētnieku komandas aicina visus interesentus piedalīties publiskajā diskusijā “COVID-19: zāles ekonomikas ārstēšanai un hroniskās slimības riski”. Diskusija notiks 2021.gada 5.martā no plkst. 10.00 līdz 13.00 un tiks translēta tiešsaistē Latvijas Sabiedriskajā medijā (lsm.lv), Latvijas Universitātesu Facebook un Youtube kontā.

“Pandēmijas laikā 80 ekonomistu, politologu, sociologu un juristu, pusgadu strādājot kopā, ir izstrādājuši vairākus zinātniski pamatotus priekšlikumus politikas veidotājiem, kas var palīdzēt efektīvāk pārvarēt Covid-19 radīto ekonomisko krīzi.  To vai pētnieku izstrādātie priekšlikumi ir sadzirdēti un tiks izmantoti lēmumu pieņemšanā, noskaidrosim diskusijas gaitā,” uzsver pētījuma vadītāja prof. Inna Šteinbuka.

Diskusiju atklās un tajā piedalīsies Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Diskusijā notiks četrās paneļdiskusijās, kurās pētnieki, eksperti un politikas veidotāji apmainīsies ar idejām:

1. Plkst. 10.30 “Cik nopietni COVID-19 pandēmija ietekmēja valsts ilgtspējas riskus?” Diskusijas moderators: Kārlis Bukovskis. Dalībnieki: Inna Šteinbuka, Andris Sprūds, Jānis Sārts, Aldis Austers.
2. Plkst.11.10 “Kā panākt ekonomikas izrāvienu pēc krīzes?” Diskusijas moderators: Gundars Bērziņš. Dalībnieki: Arvils Ašeradens, Jānis Priede, Raimonds Aleksejenko, Mārtiņš Āboliņš.
3. Plkst.11.50 “Ekonomikas atveseļošanas receptes” Diskusijas moderatore: Inna Šteinbuka. Dalībnieki: Gundars Bērziņš, Andra Zvirbule, Irina Pilvere, Oļegs Krasnopjorovs.
4. Plkst. 12.30 “Digitālā transformācija un attālinātais darbs” Diskusijas moderatore: Vineta Kleinberga. Dalībnieki: Jānis Priede, Edvīns Danovskis, Līga Menģelsone, Irēna Kucina.

Diskusijā piedalīties aicināti politiķi, valsts pārvaldes eksperti, pētnieki, studenti, nevalstisko organizāciju pārstāvji un plašāka sabiedrība, kas dos iespēju apspriest pētījuma ieguvumus un pielietojumu visām ieinteresētajām pusēm.

Diskusijas mērķis ir politiķu, pētnieku un ekspertu domu apmaiņas rezultātā noskaidrot, kādi ir instrumenti Covid-19 negatīvo seku mazināšanai un ekonomikas izrāviena veicināšanai.

Facebook pasākums: https://www.facebook.com/events/275530637267129

Facebook tiešraides saite:https://www.facebook.com/latvijasuniversitate/posts/10159728635555982

Youtube tiešraides saite: https://www.youtube.com/watch?v=A7jKflKdVGA

2021.gada 4.martā Latvijas Universitātes (LU) 79. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros notika Valsts pētījuma programmas pētniecības projektam “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” veltīta sekcijas. Ar referātiem sekcijā uzstājās 12 projekta pētnieki.

Sekcijas sēdes ieraksts: https://www.youtube.com/watch?v=BO7DnyVkQ60

Referātu prezentācijas: https://www.bvef.lu.lv/petnieciba/konferences/lu-konferences/latvijas-tautsaimniecibas-potenciala-saglabasana-un-konkuretspejas-pieauguma-veicinasana-pec-pandemijas-krizes/

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Zinātnes padome (LZP) 10. februārī no plkst. 13.00-15.30 organizē tiešsaistes paneļdiskusiju „Zinātne pret Covid-19”. Diskusijas mērķis ir informēt sabiedrību par Latvijas zinātnieku radītajām zināšanām un risinājumiem cīņai ar Covid-19 infekcijas slimību un tās radītajām sociālekonomiskajām sekām. Paneļdiskusijas programmu veido pētījumu rezultāti no valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” un “Pētījuma par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā”. Pasākumu atklās izglītības un zinātnes ministre Dr.philol. Ilga Šuplinska, veselības ministrs Daniels Pavļuts un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Dr.habil.chem. Ivars Kalviņš.

Diskusijas ieraksts:https://www.youtube.com/watch?v=dthPhbeYAzM

Paneļdiskusiju vadīs Dr.biol. Juris Šteinbergs un līdz ar projektu īstenotājiem tajā piedalīsies arī iesaistīto nozaru ministriju un citu valsts institūciju un nozaru organizāciju pārstāvji. Jebkurš interesents varēs sekot līdzi diskusijas tiešraidei Delfi portālā un uzdot jautājumus dalībniekiem, izmantojot Slido.com #1919.

Paneļdiskusija notiks trīs sesijās atbilstoši programmas tematiskajām jomām:

1. plkst. 13.00-14.00: Veselības aprūpe un sabiedrības veselība (programmas 1.-5.projekts, kā arī “Pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā”);

Projektu vadītāju prezentācijas:

Dr.med. Uga Dumpis - “Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā. Īsteno Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR", Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU).

Dr.biol. Jānis Kloviņš -  “COVID-19 saistīto paraugu biobankas un asociēto datu integrētās platformas izveide Latvijā” (BMC, RSU, RTU) un “Pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju un filoģenēzi Latvijā” (BMC).

Dr.med. Ludmila Vīksna - “Covid-19 infekcijas klīniskās, bioķīmiskās,  imūnģenētiskās paradigmas, un to korelācija ar sociāli demogrāfiskiem,  etioloģiskiem, patoģenētiskiem, diagnostiskiem, terapeitiski un prognostiski nozīmīgiem vadlīnijās iekļaujamajiem faktoriem”. Īsteno RSU, BMC, LU.

Dr.biol. Kaspars Tārs - “Jaunu terapeitisko un profilaktisko līdzekļu izstrāde pret COVID-19 un koronavīrusiem”. Īsteno BMC, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, LU Cietvielu fizikas institūts (LU CFI), RTU, LU.

Dr.med. Anda Ķīvīte-Urtāne - “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”. Īsteno RSU, LU, Banku augstskola.

Paneļdiskusijas dalībnieki: Daniels Pavļuts, veselības ministrs, Alvis Brāzma, Eiropas Molekulāras bioloģijas laboratorijas, Eiropas Bioinformātikas institūta genomikas sekcijas vadītājs, Uldis Berķis, IZM RIS3 vienības vadītājs.

2. plkst. 14.05-14.45: Inženiertehniskie risinājumi  (programmas 6.-8. projekts);

Projektu vadītāju prezentācijas:

Dr.med. Valdis Pīrāgs - “Jaunās tehnoloģijas Covid-19 pacientu tēmētai monitorēšanai, testēšanai un terapijai (3-T Project)”.  Īsteno VSIA “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Zinātniskais institūts, BMC.

Dr.sc.ing. Tālis Juhna - “Drošu tehnoloģiju integrācija aizsardzībai pret Covid-19 veselības aprūpes un augsta riska zonās”. Īsteno RTU, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija (RTA), LU, EDI, LU CFI, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, BMC, RSU, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts.

Dr.sc.ing. Jānis Grabis - “Perspektīvās tehnoloģijas noturīgiem un drošiem servisiem”. Īsteno RTU, Vidzemes Augstskola, LU, RTA, Liepājas Universitāte.

Paneļdiskusijas dalībnieki: Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre, Edgars Ozoliņš-Ozols, Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta vecākais eksperts, Māris Rēvalds, „Veselības centrs 4” vadītājs, Ināra Pētersone, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore, LDDK pārstāve.

3. plkst. 14.50-15.30: Tautsaimniecība un sabiedrības labklājība (programmas 9.-10.  projekts).

Projektu vadītāju prezentācijas:

Dr.habil.oec. Inna Šteinbuka - “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un  konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)”. Īsteno LU, LLU, RTU, RSU, Latvijas Zinātņu akadēmija.

Dr.art . Alise Tīfentāle - “Dzīve ar COVID-19: Novērtējums par koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanu Latvijā un priekšlikumi sabiedrības noturībai nākotnē”. Īsteno RSU, LU, Vidzemes Augstskola, EDI, RTA.

Paneļdiskusijas dalībnieki: Ilga Šuplinska, izglītības un zinātnes ministre, Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Jānis Eglītis, Zemkopības ministra biroja vadītājs, Guntis Vilnītis, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors, Daiga Holma, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītāja.

Programmā īstenoto projektu ietvaros veselības aprūpes un sabiedrības veselības jomas pētījumos ir izstrādātas inovatīvās metodes, piemēram, siekalu testa pielietojamība masu skrīninga ietvaros un notekūdeņu  izmeklēšanas algoritms pilsētās SARS-CoV-2 noteikšanai un monitoringam, kas palīdz ātrāk identificēt cilvēkus, kas inficējušies ar vīrusu, vai mājsaimniecības, kur cirkulē vīruss.  Izveidotā biobanka un datu bāze, kas integrēta ar ES Covid-19 datu portālu, ļauj pētīt vīrusa izcelsmi, mutācijas un kolektīvo imunitāti pret to.  Savukārt pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiju, noslēdzoties valsts pētījumu programmai, vēl turpinās klīniski nozīmīgāko Covid-19 gadījumu iesaistīšanu biobankā, tādējādi palīdzot iegūt precīzu informāciju par epidemioloģisko situāciju Latvijā. Covid-19 seku mazināšanas pētījumu rezultāti tostarp dod iespēju analizēt un prognozēt pēcinfekcijas sekas, blakus diagnožu ietekmi un prevalenci hroniski slimo bērnu riska grupā, kā arī jauno zāļvielu un vakcīnu kandidāti mazinās Covid-19 ietekmi uz cilvēku veselību.

Latvijas zinātnieku izstrādāto praktisko inženiertehnisko un tehnoloģisko  risinājumu – tādu kā eksprestestēšana SARS-CoV-2 ātrai noteikšanai, elpināšanas aparāts uz apnojas terapijas iekārtas pamata, tehnoloģijas personāla aizsardzībai, pret-vīrusu virsmas un risinājumi virsmu un gaisa dezinfekcijai, ar anti-virālu materiālu pārklātas aizsargbrilles – ieviešana slimnīcās, skolās, transportā u.c. palīdzēs samazināt inficēšanās riskus Covid-19 laikā, kā arī ikdienā pēc krīzes. Jaunradītās informācijas komunikāciju tehnoloģijas varēs izmantot telemedicīnā, attālinātā darba organizēsanai un efektivizēšanai, kā arī attālināto un kombinēto mācīšanās pieeju īstenošanai izglītības procesā.

Sociālo un humanitāro zinātņu pētnieki ir snieguši skaidras un tūlīt praktiski ieviešamas rekomendācijas, kā optimāli pārvarēt Covid-19 izraisīto ekonomisko krīzi un mazināt tās sekas uz sabiedrību. Pētniecībā iegūtie secinājumi par valsts atbalsta pasākumiem Covid-19 pandēmijas seku ierobežošanai, produktivitāti un fiskālās ilgtspējas riskiem ir izmantojami lokālā, reģionālā, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju mērogā. Zinātnieki piedāvā risinājumus, kā uzlabot tautsaimniecības noturību pret satricinājumiem, veicināt vietējās pārtikas ražošanu un ekonomikas pašpietiekamību, mazināt Covid-19 izplatības dēļ noteikto ierobežojumu sociālo un psiholoģisko ietekmi, kā arī veicināt nodarbinātību un drošu darba vidi (tai skaitā attālinātajā darbā)   Covid-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu apstākļos. Savukārt rekomendācijas dažādu mācību platformu funkcionalitātes novērtējumam un attālināto kursu izstrādei ļaus paaugstināt  komunikācijas un izglītības efektivitāti krīzes apstākļos.

Programmu „Covid-19 seku mazināšanai”  īsteno Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Latvijas Zinātnes padomi. Programmas mērķi ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi, kā arī izstrādātu zinātniskas prognozes par turpmākās rīcības scenārijiem Latvijā 2020. gada rudenī, 2021. un 2022. gadā, tai skaitā jaunu saslimšanas uzliesmojumu pārvarēšanai, īstenojot pētījumus trijās iepriekš minētajās tematiskajās jomās.  Papildu informācija par VPP „Covid-19 seku mazināšanai” pieejama LZP mājas lapā.

2019. gada nogale visu pasauli pārsteidza ar jaunu pārbaudījumu koronavīrusa izskatā, atstājot milzu ietekmi uz pasaules ekonomiku un, protams, mūsu ikdienu. Nu jau apritējis gads, kopš mēģinām pielāgoties un saprast pareizāko rīcību Covid-19 apstākļos, bet labās ziņas par atsevišķu vakcīnu labajiem rādītājiem un daudzu valstu uzsāktajām masveida vakcinācijas kampaņām liek domāt, ka pavisam drīz mēs varēsim atgriezties pie ierastās ikdienas.

Neraugoties uz ļoti ātro Eiropas Savienības rīcību, mobilizējot līdzekļus un ieviešot dažādus atbalsta pasākumus, ir jāpatur prātā, ka liela daļa 2020. gadā pieejamā atbalsta bija paredzēta uzņēmumu likviditātes nodrošināšanai un nodarbinātības noturēšanai. Tomēr šie ir īstermiņa risinājumi, un aizvien aktuāls ir jautājums par ilgtermiņa izaugsmes perspektīvām.

Covid-19 pandēmija, kā arī 2008. gada finanšu krīze skaidri iezīmēja ekonomisko paradoksu, ka ekonomisko satricinājumu vai pārmaiņu laikā liela daļa ekonomikas nevar izdzīvot bez valsts atbalsta un tās saglabāšanai ir nepieciešams visu nodokļu maksātāju atbalsts. Uzņēmumiem un iedzīvotājiem pieejamās finanšu kapitāla rezerves ir nepietiekošas, lai funkcionētu strauja pieprasījuma vai darba tirgus samazinājuma apstākļos. Rodas likumsakarīgs jautājums: vai un kāpēc valstij, sabiedrībai kopumā ir jāatbalsta daļa grūtībās nonākušo uzņēmumu un iedzīvotāju? Ja jāatbalsta, tad kā izvēlēties tos uzņēmumus, kuriem sniegt atbalstu, kāds tieši atbalsts ir atbilstošs konkrētajā situācijā.

Pasaules pieredze apliecina, ka labklājības valsts pamatā ir produktīvi, konkurētspējīgi un inovatīvi uzņēmumi, kas, apvienojot darbiniekus vienotā, mērķtiecīgā resursā, nodrošina gan labi apmaksātas darbvietas, gan nodokļu ieņēmumus tādā līmenī, lai valstij būtu pietiekami daudz līdzekļu gan kvalitatīvai savu funkciju veikšanai, gan sabiedriskā līguma īstenošanai. Sarežģītos brīžos, piemēram, pandēmijās laikā, valstis rūpējas, lai īstermiņā saglabātu un ilgtermiņā attīstītu savu un visas sabiedrības labklājības pamatu.

Latvijā visā Covid-19 pandēmijas laikā ir bijis vismazākais atbalsts gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmumu kopējo aktīvu vērtība, kas ir aptuveni 112 miljardi eiro, jau pirms pandēmijas bija būtiski zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā, attiecīgi – 165 un 175 miljardi eiro. Tas nozīmē, ka jau tā salīdzinoši vājākā Latvijas uzņēmējdarbības vide var būtiski atpalikt konkurētspējā pēc pandēmijas. Kontekstā ar Latvijā īpaši stingrajiem finansēšanas nosacījumiem pēc finanšu sistēmas "kapitālā remonta" tas rada vidi, kurā Latvijas uzņēmumiem būs ierobežotas attīstības iespējas, kas var strauji samazināt darboties spējīgo uzņēmumu skaitu.

Iepriekš minētais skaidri iezīmē vairākus secinājumus. Pirmais – šobrīd spēkā esošie valsts pandēmijas seku novēršanas un atbalsta pasākumi nodarīs būtisku kaitējumu Latvijas uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējai un produktivitātei. Otrais – atsevišķas nozaru grupas, piemēram, viesnīcas un ēdināšanas uzņēmumi, var tikt pakļautas pārņemšanas riskam, masveida bankrotiem vai likvidācijai, tirgū tā vietā ienākot spēlētājiem no valstīm, kurās atbalsta pasākumi ir bijuši labvēlīgāki. Trešais – brīvā tirgus mehānismi pašlaik darbojas tikai daļēji, jo dažādās ES valstīs ir būtiski atšķirīgi uzņēmumu atbalsta mehānismi.

Vēsturisko pandēmiju analīze rāda, ka ievērojamu uzplaukumu ir piedzīvojušas tās pilsētas un reģioni, kas varēja pirmie atsākt pilnvērtīgu ekonomisko aktivitāti, jo bija stingrāk kontrolējuši pandēmijas izplatību tās sākumperiodā. To apliecina t.s. spāņu gripas ekonomisko seku analīze dažādās valstīs.

Mūsdienās lielākā daļa valstu Covid-19 ierobežošanā neizmantoja vēsturisko pieredzi, izņēmums varētu būt Ķīna, un, neraugoties uz parādu apjomu, izvēlējās masveidā stimulēt ekonomiku, lai iedzīvotājiem būtu ienākumi un uzņēmumi saglabātu konkurētspēju gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, tādējādi nodrošinot ekonomisko izaugsmi un saglabājot darbvietas konkrētos reģionos.

Latvija ar nekontrolētu vīrusa izpratības pieļaušanu septembrī, oktobrī un novembrī zaudēja priekšrocības, kas tika radītas pavasarī, tāpēc pašlaik ir jāseko citu valstu piemēram un jākoncentrējas uz uzņēmumu darbības un ilgtspējas saglabāšanu. Valsts atbalsta kritēriju sistēma ir jāveido tā, lai veicinātu ilgtermiņa konkurētspēju un produktivitāti. Piemēram, uzņēmuma produktivitāte vairāku gadu garumā ir viens no izmērāmiem un ilgtermiņa panākumus apliecinošiem faktoriem, kas būtībā signalizē par uzņēmuma ilgtermiņa konkurētspēju.

Veidojot Latvijas produktivitātes ziņojumu un veicot visu Latvijas uzņēmumu produktivitātes analīzi astoņu gadu periodā, valsts pētījumu programmas projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)" ietvaros tika izvērtēti Latvijas uzņēmumu produktivitātes rādītāji ar mērķi identificēt kritērijus atbalsta sniegšanai, kas mazinātu iespējamību, ka valsts atbalsts nonāk tā saucamajos "zombiju uzņēmumos", kuri pastāv tikai tāpēc, ka ir iespēja saņemt valsts tiešās subsīdijas vai nodokļu atvieglojumus, bet, atbalsta periodam beidzoties, pārtrauks savu darbību.

Valsts atbalsts pandēmijas skartajiem uzņēmumiem būtu jāiedala divās lielās grupās, ārkārtas darbības saglabāšanas atbalsta programmas un valsts ilgtermiņa attīstības un produktivitātes atbalsta programmas. Latvija pagaidām ir ieviesusi tikai pirmās programmas, turklāt ar nelielu finansējuma apjomu, kas paredzētas uzņēmumiem, kuru apgrozījuma kritums pārsniedz 20%. Vienlaikus katastrofāli trūkst uz attīstību vērstu un mērķtiecīgu atbalsta mehānismu, kas nodrošinās Latvijas veiksmīgu iziešanu no krīzes un attīstību pēc pandēmijas.

Pētījuma autori piedāvā veidot valsts ilgtermiņa produktivitātes atbalsta programmu, kas uzlabotu konkurētspēju uzņēmumiem ar ilgtermiņa attīstības potenciālu. Piemēram, viens no pētījuma autoriem Dr. Oļegs Krasnapjorovs piedāvā apbalstu balstīt piecos kritērijos. Pirmais, piešķirt strukturālo atbalsta finansējumu uzņēmumiem, kas vidējā termiņā ir nodrošinājuši produktivitāti vidējā vai virs vidējā nozares līmeņa. Otrais, uzņēmumi, kas pieder pie grupas ar augstu varbūtību turpināt darbību, piemēram, apstrādes rūpniecības uzņēmumi un uzņēmumi, kas darbojušies vairāk nekā desmit gadus. Trešais kritērijs ir vērsts uz darbvietu saglabāšanu teritorijās ar augstu bezdarba līmeni. Kā divus papildu atlases kritērijus tiek piedāvāts izmantot arī uzņēmumu eksportspēju un atbilstošas uzņēmuma atbalsta ekosistēmas esamību, un atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka pieejamību.

Atbilstoši minētajiem pieciem kritērijiem izvēlētajiem uzņēmumiem jārada atbalsta mehānismu kopums, kas ietver ES atveseļošanas un noturības programmās paredzētos nosacījumus (Recovery and Resilience Facility) un uzņēmuma piedāvāto projektu inovāciju intensitāti.

Sabiedrības labklājības nodrošināšanai ilgtermiņā valstij būtu jāveido divu līmeņu atbalsta mehānisms, kurā pirmā līmeņa atbalsts ir domāts tiem uzņēmumiem, kam, piemēram, apgrozījums ir krities par 20%, savukārt otrā līmeņa atbalsts tiek piešķirts tikai tiem uzņēmumiem, kas ilgtermiņā ir demonstrējuši augstus produktivitātes rādītājus, tos atlasot, izmantojot minētos 5 kritērijus, un piedāvājot atbalsta mehānismu kopu atbilstoši ES Atveseļošanas un noturības programmai nolūkā nodrošināt inovāciju intensitātes izaugsmi.

Šāda valsts pieeja nodrošinās gan esošo uzņēmumu saglabāšanu, gan pēc pandēmijas izaugsmes cerības un iespējas Latvijai.

Raksts publicēts portālā Delfi.lv 04.02.2021.

The COVID-19 crisis has been a true black swan – an unexpected event that is having enormous consequences on virtually every aspect of our daily life. Next to the 1918 flu pandemic that occurred in a very differenc socio-economic context, there are no historical parallels close to the current crisis, which makes forecasting and future prediction a tough task. Due to the global scale of the crisis, the collaboration and joint efforts are at the heart of solutions to the COVID-19 situation. Close cooperation is especially important in the Baltic region with highly interconnected economies and societies.

This paper aims to provide a comparative picture of the effects of the crisis and describe the key factors and uncertainties affecting the recovery. Despite the sharp recession, there are also some opportunities arising from the situation, which are discussed in the third section of the paper. The concluding section presents possible coordinated policy actions that could support speedier recovery, long term technological progress and sustainable growth. 

This review is a joint work of Foresight Centre of Parliament of Estonian, LV PEAK of the University of Latvia and Government Strategic Analysis Center (STRATA) of Lithuania. The review was finalized in October 2020. 

A comparative review of socio-economic implications of the coronavirus pandemic (COVID-19) in the Baltic States PDF

Šis pētījums iezīmē vairākus iespējamos nākotnes scenārijus starptautisko attiecību attīstībai COVID-19 pandēmijas kontekstā, piedāvā ticamāko, izvērtē lielāko globālo aktoru rīcībpolitiku un sniedz rekomendācijas Latvijas politikas veidošanai.

Pētījumā ir identificēti četri iespējamie post-COVID-19 starptautiskās attīstības scenāriji. Tie iekļauj gan pirmspandēmijas situācijas jeb status quo turpināšanos, gan solidaritātes un daudzpusējas sadarbības pastiprināšanos, gan suverenizāciju un protekcionisma nostiprināšanos, gan konfliktējošu tendenču “sadzīvošanas” scenāriju, kurā integrācijas un protekcionisma procesi pastāvēs vienlaicīgi. Pētījumā šie scenāriji tiek testēti, detalizētāk aplūkojot īstermiņa un ilgtermiņa tendences un stratēģiskās izvēles.

Pētījuma primārais mērķis ir izvērtēt globālas vides attīstības tendences un Latvijas rīcībpolitikas ietekmējošos faktorus un piedāvāt ieteicamās izvēles pēcpandēmijas periodā. Tomēr acīmredzami, ka lielāko globālo aktoru rīcība pandēmijas kontekstā un pašas pandēmijas ilgums, tvērums un dziļums var atstāt nopietnas sekas uz iespējamo scenāriju raksturu un tālākām trajektorijām. 

Pētījums veikts Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” (VPP-COVID-2020/1-0010) ietvaros no 2020.gada 1.jūlija līdz 30.decembrim. To izstrādāja Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskā grupa Eiropas Studiju fakultātes dekāna, profesora Dr. Andra Sprūda vadībā. Zinātniskajā grupā bija iesaistīti Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēki un pētnieki Dr. Māris Andžāns, Dr. Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova un Dr. Kārlis Bukovskis, kā arī doktoranti Vineta Kleinberga un Artūrs Bikovs. 

Starptautiskās attīstības scenāriji COVID-19 pandēmijas kontekstā PDF

Šis pētījums ir radīts valsts pētījumu programmas “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” ietvaros, lai analizētu 2020. gada pavasarī ārkārtas situācijas laikā uzkrāto pieredzi konstitucionālo institūciju un valsts pārvaldes darbības juridiskajos aspektos, un sniegtu rekomendācijas šo institūciju darbībai noteiktā tiesiskā ietvara pilnveidošanai.

Pētījums sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā “Ārkārtas situācijas un izņēmuma stāvokļa konstitucionāli tiesiskā analīze” ir vērtēts 1922.gada 15.februārī pieņemtās Satversmes noteiktais regulējums un tā piemērotība krīžu, tostarp pandēmijas radītās krīzes, efektīvai pārvaldībai. Šīs pētījuma daļas mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgus konstitucionāli tiesiskā ietvara pilnveidojumus ārkārtējo situāciju efektīvākai pārvaldībai. Šīs pētījuma daļas autors ir Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, LU profesors, Dr.iur. Ringolds Balodis. 

Otrajā pētījuma daļā ir analizēts, kādu iespaidu uz valsts pārvaldes darbības efektivitāti ir atstājusi attālinātā darba un attālināto saziņas formu izmantošanas pieredze valsts pārvaldē ārkārtējās situācijas laikā. Pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi valsts institūciju darbībā un tās laikā īstenotie juridiskie risinājumi, lai nodrošinātu valsts institūciju darbības nepārtrauktību, var saturēt potenciālu arī to izmantošanai pēcpandēmijas apstākļos. Ja Saeima, Ministru kabinets un tiesas salīdzinoši ātri un sekmīgi pielāgojās attālinātā darba režīmam, izmantojot videokonferences un citus digitālos risinājumus, tad valsts pārvalde pandēmijas laikā nav demonstrējusi vērā ņemamus uzlabojumus sasniedzamībai attālinātā formā. Pētījuma otrās daļas autors ir Latvijas Universitātes docents Dr.iur. Edvīns Danovskis. 

"Konstitucionālais un administratīvais ietvars pandēmijas un citu ārkārtas situāciju efektīvai pārvaldībai" pārskata ziņojums

Pētījums ir izstrādāts juridiskās zinātnes ietvaros, pētot digitālo tehnoloģiju izmantošanu saziņā no juridiskā viedokļa. Tajā nav analizēti ar digitālo tehnoloģiju ieviešanu saistītie praktiskie izaicinājumi no informācijas tehnoloģiju perspektīvas. 

Covid-19 izraisītā krīze ir satricinājusi ne tikai cilvēku dzīvi, bet arī mūsu valsts ekonomiku. Smagi cietušas vairākas nozares, kas iepriekš ir bijušas ļoti svarīgas Latvijas tautsaimniecībai. Lai uzturētu "Covid slimu" ekonomiku pie dzīvības, tāpat kā smagi slimiem pacientiem, arī vairāku ekonomikas sektoru glābšanai tiek pielietota "mākslīgā koma", kad valsts atbalsts ir vienīgais veids, lai novērstu masveida uzņēmumu bankrotu un mazinātu bezdarbu.

73 Latvijas pētnieku komanda meklē labākos risinājumus

Latvija ar Covid-19 krīzi saskārās laikā, kad tās ekonomiskā izaugsme jau sāka sabremzēties, ko ietekmēja tranzīta samazinājums un banku sektora "kapitālais remonts". Bez šaubām, "kapitālais remonts" finanšu sektorā ir ļāvis atgūt Latvijas reputāciju starptautiskajā banku vidē un apliecinājis, ka valdība spēj būt izlēmīga un rīkoties situācijā, kad starptautiskā uzticība ir apdraudēta. Tomēr cena, ko esam samaksājuši, ir nepiesaistītas investīcijas, apgrūtināta kreditēšana un uzņēmumu ierobežotas spējas attīstīt savu biznesu. Otrais pieminētais sektors ir kravu pārvadājumi, īpaši ostas un dzelzceļš, kas vēl pirms pašreizējās krīzes pieredzēja grūtības un lejupslīdi. Varam teikt: ja šo apstākļu kopums nesabremzētu ekonomiku vēl pirms Covid-19 krīzes, mēs krīzē ieietu no labāka "starta stāvokļa".

Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas ekonomika turpmākos mēnešos atradīsies turbulences zonā, ko ietekmēs ar Covid-19 saistītā ekonomiskā un sociālā spriedze. Covid-19 izplatības apstākļos ir nepieciešama tūlītēja, uz nākotni vērsta rīcība, lai mazinātu krīzes postošo ekonomisko un sociālo ietekmi. Ietekmīgas starptautiskās institūcijas, tādas kā Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienības (ES) un citu reģionu valstu valdības, tai skaitā Latvijas valdība, nepārtraukti precizē nākotnes scenārijus un meklē adekvātus rīcībpolitikas instrumentus Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai. Pasaules labākie ekonomisti un zinātnieki mēģina prognozēt ekonomikas "slimības" turpmāko gaitu un atrast spēcīgas zāles ekonomikas ātrākai atveseļošanai.

Arī Latvijas zinātnieki ir aktīvi iesaistījušies ekonomikas diagnostikā un pusgada laikā izstrādājuši vairākas ekonomiskās receptes, kuras šobrīd vērtē ministriju eksperti, nevalstiskās organizācijas un neatkarīgie ārvalstu zinātnieki.

Latvija nevar lepoties ar valsts atbalstu zinātniekiem, zinātnes finansējums no valsts budžeta ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Tomēr ārkārtas situācijā tika lemts finansēt 10 valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" projektus, tai skaitā projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes". Projekta īsais nosaukums "reCOVery-LV" skaidri iezīmē tā mērķi – Latvijas ekonomikas atveseļošana.

Projekta "reCOVery-LV" izstrādē tika iesaistīta pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņu universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes. Kopā strādājot 73 ekonomistiem, juristiem, politologiem un sociologiem, tajā skaitā 18 doktorantiem, izdevās triecientempā, nieka 6 mēnešos, apvienot pētnieku zinātnisko ekspertīzi ar valsts, pašvaldību un NVO praktisko pieredzi, lai atrastu adekvātus ekonomikas izrāviena rīkus.

Latvijas vēsturē pirmais produktivitātes ziņojums

Kopš 2020. gada jūlija strādājām ar pilnu atdevi, lai 5. janvārī iesniegtu politikas veidotājiem septiņus apjomīgus mūsu komandas ziņojumus ar secinājumiem un priekšlikumiem. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas norādījumiem varēsim informēt sabiedrību par gala rezultātiem tikai tad, kad saņemsim pozitīvus atzinumus gan no ministrijām, gan no neatkarīgiem ārvalstu zinātniekiem. Līdz marta beigām mums ir iespēja arī nostiprināt rezultātus.

Tomēr par vienu no projekta galvenajiem devumiem – "Latvijas produktivitātes ziņojumu 2020", kas tika pilnīgi pabeigts decembrī, – jau ir saņemts pozitīvs Ekonomikas ministrijas un Eiropas Komisijas (EK) atzinums. Par šī pētījuma būtību vēlos īsumā pastāstīt.

Manuprāt, ir diezgan simboliski, ka Latvijas vēsturē pirmais produktivitātes ziņojums, kas tika izstrādāts atbilstoši EK standartiem, ir tapis tieši Covid-19 izplatības apstākļos. Kāpēc produktivitātes "renesanse" tieši tagad ir īpaši svarīga?

Svarīgākais – konkurētspēja un produktivitāte

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto ir ES zemākajā galā pēc Rumānijas un Bulgārijas. 2019. gadā produktivitātes līmenis Latvijā veidoja pusi no ES vidējā līmeņa. Lēns ražīguma pieaugums vērojams apstrādes rūpniecībā, kas krietni atpaliek no Lietuvas un Igaunijas un 2019. gadā bija aptuveni 40% no ES vidējā līmeņa. Produktivitātes atpalicība ir cieši saistīta ar zemo augsto tehnoloģiju produktu daļu Latvijas eksportā un zemiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Pielietotā strukturālo izmaiņu ietekmes analīzes (shift share analysis) metode liecina, ka kopumā darba resursu pārdale par labu produktīvajām nozarēm ir nepietiekama, lai būtiski ietekmētu tautsaimniecības kopējā produktivitātes līmeņa straujāku kāpumu.

Produktivitātes pieaugums nenozīmē, ka mums jāstrādā vairāk. Mums jāstrādā gudrāk. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmeņa paaugstināšanas problēmas ir saistītas galvenokārt ar tās spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju un inovācijas, paplašināt dalību globālajās un reģionālajās vērtību ķēdēs un paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju.

Lai pēc iespējas mazinātu kaitējumu krīzes laikā, Latvijas valdība kopš krīzes sākuma sniedz samērīgu atbalstu tautsaimniecībai, kaut gan gribētos, lai valdības rīcība krīzes seku novēršanā būtu preventīvāka un ātrāka, bet atbalsts – lielāks. Tomēr, lai panāktu izrāvienu pēc krīzes, valstij nepieciešams ieguldīt mērķtiecīgi lielus finansiālos līdzekļus produktivitātes celšanā. Tas jādara tā, lai tautsaimniecība kļūtu konkurētspējīgāka. Tas nozīmē, ka valsts, veicot atbalsta pasākumus ekonomiskā potenciāla saglabāšanai, palīdz flagmaņu uzņēmumiem ar augstu pievienoto vērtību, kā arī strauji augošajiem inovatīvajiem uzņēmumiem stiprināt vai vismaz saglabāt veiktspēju un eksportspēju.

Lielākais efekts – no ES Atveseļošanās fonda līdzekļiem

Latvija var sniegt atbalstu gan ar saviem budžeta līdzekļiem, gan izmantojot iespējas, ko sniedz ES. Valsts budžeta finansētam atbalstam ir jābūt aizvien selektīvākam, labāk mērķētam un ar iespējami ātrāku ekonomisko efektu, bet īpaši lielu efektu varētu sniegt ES Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļi. Apgūstot nākamajos divos gados ES līdzekļus, ir jāseko ES noteiktajām prioritātēm, kas paredz mazināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo nevienlīdzību, stiprināt ekonomisko un sociālo noturību, mīkstināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, kā arī atbalstīt tautsaimniecības "zaļo" un digitālo transformāciju.

ES atveseļošanās fonda līdzekļi ir ļoti vērtīgs resurss, taču ekonomisko izrāvienu Latvijai tie nesīs tikai tad, ja šī nauda tiks efektīvi ieguldīta. Tāpēc ir svarīgi panākt, lai šī nauda nepārvērstos neefektīvos projektos, un nepieļaut bēdīgi slaveno G-24 līdzekļu likteni. Latvijas sabiedrībai ir tiesības zināt, kur un pēc kādiem kritērijiem nauda tiek ieguldīta.

Filtrs efektīvai līdzekļu sadalei

Kaut gan EK formulēja virkni kritēriju un ierobežojumu ES līdzekļu piešķiršanai, "reCOVery-LV" projekta ietvaros tika izstrādāti produktivitāti veicinoša uzņēmumu valsts atbalsta kritēriji, kurus mēs piedāvājam uzlikt kā papildu "filtru" līdzekļu piešķiršanas pamatojumam. Kritēriji tika pamatoti, izmantojot 167 tūkstošu Latvijas uzņēmumu parametru matemātisko analīzi. Kritēriji aprakstīti "Latvijas produktivitātes ziņojumā 2020" un varētu tikt izmantoti gan ES, gan nacionālo līdzekļu efektīvai izmantošanai, sniedzot atbalstu uzņēmumiem.

Produktivitātes ziņojuma galvenie secinājumi, īpaši par produktivitāti veicinošiem kritērijiem, 2020. gada 10. decembrī tika prezentēti ES produktivitātes padomju un Ekonomikas politikas komitejas kopējā sanāksmē un izraisīja patiesu interesi no dalībvalstu kolēģu puses. EK nolēma publicēt Latvijas produktivitātes ziņojumu savā mājaslapā, nodrošinot ziņojuma kopsavilkuma tulkojumu angļu valodā.

Kopumā aprēķini parāda, ka jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana rada būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi. Produktivitātei ir lielākais devums izaugsmē. Tomēr nozīmīgs faktors straujākas izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības problēmas risinājumiem. Ieguldījumiem cilvēkkapitālā ir ļoti liela nozīme. Kritiski svarīgi ir nodrošināt augošās un produktīvās nozares ar darbaspēku, kas nozīmē, ka ir jāpārskata līdzšinējās pieaugušo izglītības programmas un jāveicina darbaspēka pārplūde no mazāk produktīviem sektoriem uz produktīvām nozarēm.

Ja Latvijai izdosies paaugstināt produktivitāti, tā arī būs "burvju nūjiņa", kas nodrošinās paātrinātu izaugsmi. Labi apzināmies, ka nākotnē Latvijas ekonomiskie rādītāji var svārstīties plašā amplitūdā gan Covid-19, gan starptautisko un iekšējo politisko un ekonomisko risku dēļ. Un tomēr, rīkojoties prātīgi un investējot produktivitātes pieaugumā, turpmākajos piecos gados ikgadējā izaugsme var sasniegt vidēji 5,3 procentus, tādējādi garantējot ekonomikas atveseļošanos.

Raksts publicēts portālā delfi.lv

Covid-19 pandēmijas ietekmē Latvijas iedzīvotāji tirdzniecības vietas apmeklē retāk un rūpīgāk plāno savus iepirkumus, turklāt biežāk nekā līdz šim gatavo ēdienu mājās. To novembrī Latvijas iedzīvotāju aptaujā atklājuši divas trešdaļas respondentu. Aptauja sadarbībā ar SKDS veikta Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) īstenotajā pētījumā “Vietējo lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēžu pārstrukturēšana un to noturības nostiprināšana krīzes un pēckrīzes apstākļos Latvijā”.

Pārtikas produktu iegāde: tirdzniecības vietas vs. internets

Covid-19 pandēmijas straujā izplatība ietekmējusi dažādas sabiedrības dzīves sfēras, tostarp arī iedzīvotāju pārtikas iegādes un patēriņa paradumus. Lai gan pārtikas tirdzniecības vietu apmeklējuma biežums nav ierobežots, 62% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd retāk dodas uz tirdzniecības vietām un vairāk plāno savus iepirkumus. Mazāks skaits šādu respondentu ir gados jaunāko iedzīvotāju grupā vecumā līdz 34 gadiem. Savukārt visdiscplinētākie ir seniori vecumā no 64 gadiem, no kuriem 70% aptaujāto atzīst, ka dodas uz tirdzniecības vietām retāk.

Trešdaļa aptaujāto atzīst, ka biežāk izvēlas iepirkties mazos veikalos, nevis lielveikalu ķēdēs, kur pulcējas vairāk cilvēku. Arī izvēli par labu mazajiem tirdziņiem izdara tikpat liels iedzīvotāju skaits. Abos gadījumos tie visbiežāk ir Kurzemes un Vidzemes reģionos dzīvojošie respondenti. Bet piektā daļa aptaujāto iedzīvotāju priekšroku dod pārtikas produktu iegādei pie ražotāja un izvairās apmeklēt mazumtirdzniecības vietas.    

Kā alternatīvu tirdzniecības vietu apmeklējumam pavasarī daudzi izmantoja iespēju pārtikas produktus iegādāties internetā vai ar piegādi mājās. Novembra sākumā 9% aptaujāto atzina, ka vairāk izmanto pārtikas produktu iegādi internetā/ piegādi mājās. Biežāk tie ir gados jaunākie respondenti vecumā līdz 35 gadiem, bet visretāk šādu iespēju izmanto seniori. Turklāt tas saistāms ar šādu pakalpojumu ierobežoto pieejamību reģionos, jo lielākā daļa no iedzīvotājiem, kuri pasūta pārtikas produktus internetā vai ar piegādi mājās, dzīvo Rīgā.

Vairāk ēd mājās un domā par veselīgāku uzturu

Izmaiņas Covid-19 pandēmijas ietekmē vērojamas arī iedzīvotāju ēšanas paradumos. Lai gan aptauja veikta pirms ierobežojumu ieviešanas ēdināšanas iestādēs, 64% aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka biežāk gatavo ēdienu mājās, nevis izvēlas apmeklēt dažādas ēdināšanas iestādes.

Interesanti, ka 44% Latvijas iedzīvotāju atklāj, ka šobrīd ēdot veselīgāk un vairāk uzmanības pievēršot veselīgam uzturam. Turpretim šādam apgalvojumam nepiekrīt 50% aptaujāto, kas apliecina, ka šāda uzvedība nav vērojama visā sabiedrībā.

Taču daļēji tendenci pievērsties veselīgākam uzturam ataino arī dati par konkrētu produktu grupas samazināšanu uzturā. Lai gan kopumā 16% aptaujāto atzīst, ka ir samazinājuši vai palielinājuši konkrētu produktu grupas lietošanu uzturā, trešdaļa no visiem aptaujātajiem atzīst, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē mazāk iegādājas pārtikas produktus, kas nav pirmās nepieciešamības produkti (t.i. našķus, uzkodas, saldumus). Turklāt šī tendence nav tiešā veidā saistāma ar ienākumu līmeni, jo tā ir līdzīga visās ienākumu grupās.

Pavasarī jau pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas bija vērojams palielināts iedzīvotāju pieprasījums pēc konkrētiem pārtikas produktiem, kam ir ilgāks uzglabāšanas termiņš. Interesi par tādiem novembra aptaujā pauž 40% Latvijas iedzīvotāju. Biežāk tie ir respondenti vecumā no 35 gadiem un dzīvojoši lauku teritorijās. Lai gan arī rīdzinieku vidū 36% aptaujāto ir interese par produktiem ar ilgāku uzglabāšanas termiņu.

“Analizējot aptaujas rezultātus jāņem vērā arī vecuma grupu un dzimumam raksturīgie paradumi pirms ārkārtas situācijas ierobežojumiem. Piemēram, sievietes vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam, jauni vīrieši vairāk ēd ārpus mājām vai pasūta ēdienu uz mājām, kā arī citi faktori, kas ietekmē pircēju izvēles. Taču kopumā attiecībā uz dažādām izmaiņām savos paradumos nosacīti aktīvākie ir bijuši iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vidējiem ienākumiem, mājsaimniecības, kur dzīvo vismaz 3 cilvēki , kā arī dažādu līmeņu vadītāji,” stāsta LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošā pētniece Dina Bite.

Aptauja tika īstenota kā tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās un kopumā tajā piedalījās 1013 iedzīvotāju no visiem Latvijas reģioniem, pārstāvot dažādas sociālās grupas.

Pētījums “Vietējo lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēžu pārstrukturēšana un to noturības nostiprināšana krīzes un pēckrīzes apstākļos Latvijā” tiek īstenots Valsts pētījumu programmas projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” ietvaros. Pētījumu vada Latvijas Universitāte un tajā kā sadarbības partneri iesaistīti zinātnieki no LLU, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmijas.

Latvijas produktivitātes padome un Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskais institūts "LU domnīca LV PEAK"  2020.gada 25.novembrī rīkos tiešsaistes konferenci “Produktivitātes dialogs”. Konferencē tiks prezentēts “Latvijas produktivitātes ziņojums 2020” un tā būs platforma viedokļu apmaiņai par produktivitātes izaicinājumiem COVID-19 pandēmijas krīzes laikā. Diskusijai varēs sekot līdzi Facebook tiešraidē 25.novembrī no plkst. 10.00 līdz 12.30: https://www.facebook.com/lubvef

“Latvijas produktivitātes ziņojums ir neatkarīgs un zinātniski pamatots ekspertu slēdziens par produktivitātes kāpināšanas faktoriem, kas politikas veidotājiem piedāvā instrumentus tautsaimniecības konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai. Dokuments tapis atbilstoši Eiropas Savienības standartiem,” uzsver LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) dekāns un Latvijas produktivitātes padomes priekšsēdētājs prof. Gundars Bērziņš.

“Latvijas produktivitātes ziņojumā 2020” secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk ir jābalstās zinātnē. Latvijas vājākais punkts ir inovācijas, kam nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Vienlaikus politikas veidotāji nedrīkst aizmirst arī par tādiem jautājumiem kā, piemēram, infrastruktūras nepilnības, reģionu nevienlīdzīga attīstība un sociālā nevienlīdzība.

Produktivitātes pieauguma izredzes nākotnē ir cieši saistītas ar Latvijas uzņēmumu panākumiem eksporta jomā. Latvijas zemo produktivitātes līmeni nosaka ražotāju salīdzinoši vājā līdzdalība globālajās vērtību ķēdēs un eksportētāju specializēšanās zemā tehnoloģiskā līmeņa ražošanā. Tāpēc Latvijas uzņēmumu produktivitātes līmeņa palielināšanas iespējas galvenokārt ir saistītas ar tās spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju, lai paplašinātu dalību pasaules vērtības ķēdēs.

Tāpat ziņojumā secināt, ka, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, Latvijai nepieciešama konsolidējoša fiskālā ekspansija, valstij ieguldot finansiālos līdzekļus ekonomikas konkurētspējas veicināšanā.

Konferenci atklās Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens un Eiropas komisijas Ekonomikas un finanšu lietu direktors Massimo Suardi. Konferencē piedalīsies LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš, LU prof. Jānis Priede, Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Politikas pētījumu institūta vadošais pētnieks un Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais analītiķis Oļegs Barānovs, “LU domnīcas LV PEAK” direktora vietnieks Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Produktivitātes padomes loceklis un SIA “LMT” prezidents un valdes priekšsēdētājs prof. Juris Binde, Latvijas Produktivitātes padomes locekle un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Konferenci moderēs “LU domnīcas LV PEAK” direktore prof. Inna Šteinbuka.

Konferencei “Produktivitātes dialogs” sekos līdzi Latvijas pētnieki, NVO pārstāvji un politikas veidotāji, kā arī ES dalībvalstu produktivitātes padomju locekļi un Eiropas Komisijas eksperti, kas strādā ar Latvijas jautājumiem.

“Latvijas produktivitātes ziņojums 2020” ietver zinātnisko pamatojumu par uzņēmumu produktivitāti veicinošiem valsts atbalsta kritērijiem. Kritēriji tika izstrādāti, balstoties uz ORBIS datubāzes analīzi par Latvijas uzņēmumu rādītājiem. Turpmāk produktivitātes ziņojumi tiks izstrādāti reizi gadā ar mērķi veikt neatkarīgu, objektīvu un zinātniski pamatotu konkurētspējas un produktivitātes analīzi, un izstrādāt politikas ieteikumus Latvijas valdībai.

"Latvijas produktivitātes ziņojums 2020" ir Valsts pētījumu programmas zinātniskā projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītās krīzes (reCOVery-LV)” centrālā daļa, kurš tiek īstenots “LU domnīcas LV PEAK” direktores prof. Innas Šteinbukas vadībā.

Konferences “Produktivitātes dialogs” programma.

Konferences ieraksts

Prezentācijas

Massimo Suardi: Latvia’s productivity challenges

Prof. Gundars Bērziņš: Produktivitātes izaicinājumi pandēmijas un dislokācijas ekonomikā

Prof. Jānis Priede: Eiropas izaicinājumi produktivitātes celšanā un pieredze

Dr. Oļegs Barānovs: Produktivitātes dinamika un faktori Latvijā, Covid-19 pandēmijas ietekme

Dr. Oļegs Krasnopjorovs: Produktivitātes analīze uzņēmumu dalījumā: liecības no ORBIS datubāzes

Prof. Juris Binde: Kā 4. industriālā revolūcija maina uzņēmējdarbības vidi. Lietu internets produktivitātes izaugsmei

Līga Menģelsone: Kā pandēmija ir ietekmējusi uzņēmumu produktivitāti

Dr. Aigars Rostovskis: Produktivitāte kā domāšanas veids

Latvijas Universitātes (LU) vadībā īstenotajā pētniecības projektā “reCOVery-LV” pirmajā posmā tika veikta sabiedriskās domas aptauja par valsts institūciju darbu ārkārtas situācijas laikā. Vairāk nekā 50% respondentu valdības darbu novērtējuši kā tik pat labu vai pat labāku nekā pirms COVID-19 krīzes. Tāpat 45,7% aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka attālinātais darbs ir padarījis valsts pārvaldi par modernāku un pieejamāku privātpersonām.

“Manuprāt, zīmīgi, ka puse aptaujāto uzskata, ka ārkārtējās situācijas dēļ valsts savas funkcijas spēj pildīt tik pat labi vai pat labāk, bet 35% piekrīt apgalvojumam, ka izjūt lepnumu par valsts iestāžu darbu. Vislielākais atbalsts šādam uzskatam ir jauniešu un senioru vidū. Pozitīvi vērtējams ir arī tas, kas pandēmija nav veicinājusi iedzīvotāju vēlmi pamest Latviju, jo lielāka daļa aptaujāto atzīst, ka nav par to domājuši,” uzsver projekta vadītāja un LU prof. Inna Šteinbuka.

Aptaujas rezultāti atklāj, ka, neraugoties uz salīdzinoši augsto valsts ārkārtas atbalsta saņēmēju loku (9,6%), Kurzemē dzīvojošie ir skeptiski par valsts par valsts atbalsta programmu efektivitāti. Savukārt Zemgalē ir viens no zemākajiem atbalstu saņēmušo īpatsvariem, toties vislielākā vēlme redzēt iekļaujošākas un apjomīgākas valsts atbalsta programmas. 60% aptaujāto atbalsta palīdzības sniegšanu tikai godprātīgiem nodokļu maksātājiem, bet divas trešdaļas nosoda izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas.

“Aptauja apliecina, ka pandēmijas ietekmē sabiedrībā nostiprinās tādas vērtības kā lielāka sociālā vienlīdzība un atbildīgāka attieksme pret nodokļu maksāšanu. Iedzīvotāji nosoda izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un atbalstītu tik pat stingrus vai pat vēl stingrākus ierobežojošos pasākumus atkārtota Covid-19 pandēmijas viļņa gadījumā. Zīmīgi ir tas, ka lielāka daļā cilvēku atbalsta palīdzības sniegšanu tikai tiem, kas godprātīgi maksājuši nodokļus, kā arī vēlētos saņemt lielāku valsts atbalstu pat, ja būt jāsamierinās ar lielāku nodokļa slogu nākotnē,” norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījuma institūta pētnieks Aldis Austers.

Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)" ietvaros sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica sabiedriskās domas aptauju. Aptaujas mērķis bija noskaidrot sabiedrības attieksmi pret valdības īstenotajām ārkārtas palīdzības programmām, Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju savstarpējo solidaritāti, ārkārtas situācijas ietekmi uz nodokļu maksājumu morāli un valdības institūciju darbu ārkārtas situācijas laikā. Aptauju tika veikta laikā no 2020. gada 11. līdz 22. septembrim, ar tiešās intervijas dzīvesvietās metodi aptaujājot 1011 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Aptaujas rezultāti

Survey results

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) eksperti Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektā "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)" sasnieguši pirmos rezultātus, radot rīkus iedzīvotāju datorprasmju attīstīšanai un uzņēmumu digitalizācijai.

Projekta “reCOVery-LV” pirmie rezultāti ir par uzņēmējdarbības digitalizācijas iespējām informācijas ieguvē un apmaiņā, kā arī par attālināto apmācību metodēm, pieejām un tehniskajiem risinājumiem. Projekta pirmie rezultāti, kā inulektuālais īpašums, tika nodoti Aprites ekonomikas kompetenču centram un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ogres biznesa inkubatoram.

Intelektuālā īpašuma nodošana plašākai sabiedrībai sekmēs pētījumu rezultātu izplatību un izmantošanu projekta izvirzīto mērķu sasniegšanai, šajā gadījumā – Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšana un konkurētspējas pieauguma veicināšana pēc pandēmijas izraisītās krīzes. 

LLU, kā Latvijas Zinātņu akadēmijas sadarbības partneris Valsts pētījumu programmas (VPP) “EKOSOC-LV” un VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projektā “INTERFRAME-LV”, līdz šim jau sekmīgi īstenojis intelektuālā īpašuma nodošanas līgumus un šo vērtīgo praksi turpina projektā “reCOVery-LV”.

2020.gada 28.augustā prof. Inna Šteinbuka piedalīsies Ekonomistu apvienības 2010 konferencē “Eiropas Savienības sniegtās iespējas Latvijas ekonomikas atjaunošanai un attīstībai”. Konferencē piedalīsies ministri, Eiropas Parlamenta un Saeimas deputāti, Latvijas Bankas prezidents un citi eksperti.

“Konference sniegs unikālu iespēju precizēt pētījuma uzdevumus, kā arī sasaistīt Latvijas un Eiropas Savienības prioritātes pandēmijas izraisītās krīzes seku likvidēšanai tautsaimniecībā,” uzver reCOVery-LV projekta vadītāja prof. Inna Šteinbuka. Profesore konferencē informēs tās dalībniekus par Valsts pētījumu programmu “COVID-19 seku mazināšanai”, īpaši pievēršot uzmanību projektam "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)".

Konferencē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis iepazīstinās konferences dalībniekus ar ES budžetu 2021.-2027.gadam un Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānu. Finanšu ministrs Jānis Reirs informēs par ES investīcijām 2021.-2027.gada plānošanas periodā un analizēs ar to saistītos izaicinājumus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce dalīsies domās par ES budžeta apguvi, īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu un Zaļā kursa programmas. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards arī runās par ES budžeta apguvi, īstenojot Zaļā kursa politiku lauksaimniecībā.

Latvijas Zinātnes padome Valsts pētījumu programmas ietvaros finansē Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)". Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka.

2020. gada 26.augustā notiks valsts pētījumu programmu reCOVery-LV un INTERFRAME-LV Latvijas reģionu forums par digitalizāciju izglītībā un uzņēmējdarbībā. Forums notiks Zoom platformā no plkst. 12.30 līdz 14.45 un to vadīs doktorante un pētniecē Ligita Āzena.

Forumā piedalīsies Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesore Baiba Rivža, LLU profesors Pēteris Rivža, Latvijas Interneta asociācijas valdes priekšsēdētāja un LLU doktorante Ina Gudele, Biznesa augstskolas “Turība” studiju prorektore Daina Vasiļevska. Par saviem novērojumiem uzņēmējdarbībā dalīsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ogres Biznesa inkubatora vadītāja Ilze Linkuma un par inovatīvam mācīšanas metodēm stāstīs Edgars Čerkovskis Rīgas Tālmācības vidusskolas ekonomikas skolotājs. 

Forums būs informātīvi iesasitoša diskusija par digitalizācijas prasmju apgūšanu izglītības sistēmā atbilstoši mūsdienu uzņēmējdarbības prasībām. Forumā ir aicināts piedalīties ikviens interesents pirms tam piesakoties rakstot uz e-pastu: lmzn@lza.lv.

Latvijas Zinātnes padome Valsts pētījumu programmas ietvaros finansē Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)". Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka.

14. augustā tika aizvadīts tiešsaistes forums “Digitalizācija izglītībā un uzņēmējdarbības atbalstam”, kurā pētnieki diskutēja par dažādiem digitalizācijas rīkiem un prasmēm to izmantošanā. Forumā piedalījās Valsts pētījumu programmu (VPP) “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” un “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai (INTERFRAME-LV)” dalībnieki. Forumu vadīja Liepājas Universitātes (LiepU) Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūta (DITI) Aprites ekonomikas centra vadītāja un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) doktorante Lilita Ābele.

“Reģionālie forumi ir pārbaudīts rīks pētnieku savstarpējai domu apmaiņai un sadarbībai, uzsver INTERFRAME-LV vadītāja, “reCOVery-LV” dalībniece un pētniece prof. Baiba Rivža. Forumā profesore B. Rivža raksturoja digitālo vidi un tās iespējas uzņēmējdarbībā, analizējot arī Latvijas pozīcijas Eiropas Savienībā (ES) un Baltijā pēc Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītājiem. Viens no secinājumiem, ka Latvijas sabiedrībai jāiemācās daudz lielākā mērā izmantot visai attīstītās digitālās vides sniegtās iespējas, t. sk. uzņēmējdarbībā un jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU).

Forumā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) pētniece Vita Vītola-Lapiņa iepazīstināja ar projektu, kurā digitālās prasmes mūsdienu darba tirgus vajadzībām tiek sniegtas jaunām sievietēm, veicinot viņu iesaisti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) profesijās. Ieva Brence, SIA “Magnetic Professional”, prezentēja profesionālās pilnveides kursus nodarbinātajiem attālinātās apmācības formā, tajā saredzot ne tikai pašreizējās aktuālās vajadzības, bet arī ilgtspēju, līdzīgi kā attālinātajam darbam. Latvijas Interneta asociācijas valdes priekšsēdētāja Ina Gudele raksturoja aktuālākos un parocīgākos digitālos rīkus attālināta darba un mācību iespējām.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pētniece Andra Krasavina  saistībā ar uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanu Baltijas jūras reģionā prezentēja digitalizācijas tendences piecu gadu perspektīvā – kāds ir pašreizējais līmenis un kādu to uzņēmums saskata nākotnē.

Kā viens no pētnieku piedāvātajiem konkrētajiem efektīvajiem rīkiem situācijas uzlabošanai ir digitālā brieduma tests, ar kura palīdzību uzņēmums var sevi novērtēt, salīdzināt ar citiem, saņemt reālus ieteikumus. Pētnieku diskusija īpaši izvērtās par tādiem jautājumiem kā informācijas ieguve un apmaiņa par uzņēmējdarbības digitalizācijas iespējām; attālinātās apmācības izaicinājumi gan saistībā ar tehniskajiem risinājumiem, gan metodēm un pieejām.

Latvijas Zinātnes padome Valsts pētījumu programmas ietvaros finansēs Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)". Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka.

“Apzināmies, cik pašlaik ir vitāli svarīgi apvienot pētnieku analītiskos secinājumus ar valsts, pašvaldību un NVO praktisko pieredzi, lai Latvijas tautsaimniecība ne tikai saglabātu nākotnes attīstības potenciālu, bet arī rastu atbilstošus un efektīvus valsts ekonomikas izrāviena rīkus. Plānojam pabeigt projektu pirms Ziemassvētkiem, tāpēc sākam strādāt jau pirms projekta apstiprināšanas,” uzsver prof. Inna Šteinbuka.

Projekta izstrādē tiks iesaistīta starpdisciplināra pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņu universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

Projekta mērķis ir sniegt visaptverošu un daudznozaru COVID-19 pandēmijas ietekmes novērtējumu uz Latvijas ekonomiku un sagatavot zinātniski pamatotus un inovatīvus starpdisciplināra rakstura rīcībpolitikas ieteikumus sekmīgākai pandēmijas radīto izaicinājumu pārvarēšanai attiecībā uz ilgtspējīgu un iekļaujošu Latvijas ekonomikas attīstību. Padziļināti tiks analizēta produktivitāte kā izaugsmes veicināšanas faktors, kritiskākas eksporta nozares, pārtikas piegāžu ķēžu pārstrukturēšana, komercbanku sistēmas efektivitāte un infrastruktūras modernizācija. Analīze un scenāriju izstrāde tiks veikta, ņemot vērā mikroekonomisko (uzņēmumu) un makroekonomisko (valsts) līmeni, kā arī reģionālos, socioloģiskos un tiesiskos aspektus. Tiks izsekoti procesi, kuriem ir potenciāls izraisīt strukturālas un institucionālas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā. Tiks novērtēti arī starptautiskās politiskās norises, kas potenciāli ietekmēs starptautisko tirdzniecību, investīcijas un darbaspēka plūsmu.

Projekta noslēgumā tiks publicēts objektīvs esošās politikas novērtējums pandēmijas radīto zaudējumu mazināšanai, izstrādāti Latvijas ekonomiskās attīstības nākotnes scenāriji, ņemot vērā sociālo, fiskālo un reģionālo faktoru dinamiku, kā arī starptautiskās politikas tendences. Projekta īstenotāji iesniegs valdībai zinātniski pamatotus un piemērojamus politikas ieteikumus.