Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskais institūts “LU domnīca LV PEAK” ir sagatavojis ceturto “Ekonomikas barometru”, kura ietvaros otro reizi īstenota Jauniešu noskaņojuma aptauja. “Ekonomikas barometra” aplēses rāda, ka 2023. gadā ekonomikas attīstību kavēja ģeopolitiskā situācija un zemā produktivitāte, augstās cenas un banku procentu likmes, bet šogad ir sagaidāms, ka ekonomikā atgriezīsies izaugsme. Jauniešu noskaņojuma aptaujas rezultāti liecina, ka jaunieši sagaida Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos tuvākajos 12 mēnešos, taču ievērojami labāks vērtējums ir ekonomikas nākotnes attīstībai.

LV PEAK “Ekonomikas barometra” un Jauniešu noskaņojuma aptaujas rezultātu prezentācija notika Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kas ir atbildīgā ministrija par izglītības un jaunatnes politiku Latvijā. Pasākumā piedalījās un diskutēja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, “LU domnīca LV PEAK” direktore un LU profesore Inna Šteinbuka, Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. Gundars Bērziņš. 

“Izglītības un zinātnes ministrija ir nozīmīgs sabiedrotais Latvijas sabiedrības un ekonomikas transformācijā, jo bez pārmaiņām izglītībā un zinātnē nav iedomājama darba tirgus transformācija un inovāciju ietilpīgu nozaru attīstība Latvijā. Zināšanu sabiedrības un ekonomikas pamatā ir cilvēki uz izglītība, sākot no pirmskolas līdz mūžizglītībai. Tāpēc ir svarīgi, lai visos šajos posmos iegūtās zināšanas, prasmes un kompetences atbilstu aktuālajām darba tirgus tendencēm, nodrošinot mūsu konkurētspēju un produktivitāti gan individuālā, gan valsts un starptautiskajā līmenī,” uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. 

LV PEAK ekspertu konsensus prognoze - 2023. gadā Latvijas IKP būs samazinājies par 0,1 %. Savukārt 2024. gadā ekonomikā varētu atgriezties izaugsme un IKP pieaugt par 1,8 %, ko veicinās Eiropas Savienības finansēto investīciju  un eksporta straujāks kāpums ārējā pieprasījuma uzlabošanās ietekmē, kā arī privātā patēriņa pakāpenisks pieaugums.

“Latvijas lielākais izaicinājums ir inovācijas, kas veicinātu produktivitāti, konkurētspēju, izaugsmi un labklājību. Inovācijas, savukārt prasa ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, kā arī cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Paralēli jāveicina kredītiestāžu finansējums uzņēmumiem. Uzņēmējdarbības finansējuma nepietiekamība uzņēmējdarbības attīstībai ir viens no galvenajiem pēdējās desmitgades Latvijas izaugsmes atpalicības no Lietuvas un Igaunijas cēloņiem. Tāpat viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir enerģētikas drošības nostiprināšana. Vienlaicīgi, nepieciešams veikt budžeta izdevumu radikālu izvērtēšanu un efektīvi ieguldīt ES fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai,” norāda “LU domnīca LV PEAK” direktore un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes prof. Inna Šteinbuka.

Ekonomikas barometra izstrādes ietvaros sadarbībā ar Pētījumu centru SKDS īstenota otrā Latvijs Jauniešu noskaņojuma aptauja. Aptaujas rezultāti liecina, ka jaunieši sagaida Latvijas ekonomiskās situācijas pasliktināšanos tuvākajos 12 mēnešos, taču ievērojami labāks vērtējums ir ekonomikas nākotnes attīstībai. Lielākā daļa respondentu uzskata, ka viņu iegūtās zināšanas un prasmes nodrošina konkurētspējīgu stāvokli darba tirgū. Pārliecinoši lielākā daļa aptaujāto jauniešu ir droši par savu nākotni. Salīdzinot jauniešu viedokli 2022. un 2023. gadā, vērojams, ka jaunieši 2023. gadā ir noskaņoti nedaudz pozitīvāk nekā 2022. gadā lielākajā daļā jautājumu, savukārt pesimistiskāk jaunieši noskaņoti par tautsaimniecības vidējā termiņa izaicinājumiem.

“Gandrīz visi jaunieši uzskata, ka jaunas zināšanas un prasmes ir nepieciešams apgūt visa mūža garumā. Kopumā jaunieši uzskata, ka iegūtās zināšanas un prasmes nodrošina stabilu stāvokli darba tirgū šodien un nākotnē, atbilst izredzēm strādāt augsti atalgotu darbu un nodrošina iespēju dibināt savu biznesu. 2023 gadā jaunieši biežāk nekā 2022. gadā uzskata, ka iegūtās prasmes nodrošinās stabilu stāvokli darba tirgū, kā arī atbilst izredzēm strādāt augsti atalgotu darbu Latvijā. Galvenie šķēršļi, kas kavē apgūt papildu zināšanas un uzlabot prasmes personīgās konkurētspējas paaugstināšanai ir grūtības savienot darbu ar mācībām,” uzsver Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns prof. Gundars Bērziņš.  

Neraugoties uz Krievijas kara Ukrainā  negatīvo ietekmi uz ekonomisko attīstību, Latvijas darba tirgus 2023. gadā turpināja atveseļoties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām. Nodarbināto skaits 2023. gada 3 ceturkšņos pieauga par 1.6 tūkst. jeb par 0,2%, salīdzinot ar 2022. gada atbilstošo periodu. LV PEAK ekspertu konsensus prognoze rāda, ka 2023. un 2024. gadā bezdarba līmenis varētu noturēties 6,4 % līmenī.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa turpina strauji palielināties. 2023. gada 3. ceturksnī vidējais darba algu pieaugums gada griezumā sasniedza 11,8 %, bet vidējā bruto darba samaksa palielinājās līdz 1 549 eiro. Jāatzīmē, ka nozīmīgs algu pieaugums Latvijā ir bijis vērojams jau iepriekšējos gados – vidējais algu pieaugums kopš 2014. gada ir pārsniedzis 5 % gadā.

LV PEAK ekspertu prognoze rāda, ka neraugoties uz ģeopolitisko spriedzi, algas turpinās pieaugt: 2023. gadā – kopumā par 12 %, bet 2024. gadā – par 9,0 %.

Konkurētspējas mazināšanās riski joprojām ir ļoti augsti, jo pandēmijas izraisītās krīzes rezultātā ir palielinājusies plaisa starp darbaspēka izmaksām un produktivitātes pieaugumu. Darbaspēka izmaksas būtiski pārsniedz pirms pandēmijas līmeni, kamēr produktivitātes kāpums šajā pašā laikā ir bijis mērenāks. Lai celtu konkurētspēju, līdztekus atbalsta pasākumiem uzņēmumiem pārorientācijai no Krievijas tirgiem uz citiem, kā arī birokrātijas un ēnu ekonomikas būtiskai samazināšanai, svarīgākais ir aktivizēt politiku, kas vērsta uz produktivitātes celšanu.

Ar pilno ziņojumu var iepazīties šeit: https://www.lvpeak.lu.lv/notikumi/lv-peak-ekonomikas-barometrs/

Dalīties