Tapusi jauna monogrāfija “Iekšējā audita izvērtējums un pilnveidošanas iespēju analīze Latvijas valsts tiešajā pārvaldē un pašvaldībās”

Ivita Faituša savā pētījumā konstatējusi, ka iekšējā audita un auditora profesijas attīstībā ievērojamu ieguldījumu devuši daudzi pētījumi dažādās pasaules valstīs, analizējot iekšējā audita metodiku, iekšējā audita pievienoto vērtību, audita efektivitāti, iekšējā un ārējā audita sadarbību, audita komitejas lomu u. c. Pētot iekšējā audita attīstību Eiropas valstīs, autore secinājusi, ka valstis dažādi ievieš, interpretē un skaidro iekšējo auditu un iekšējās kontroles procesus, tāpat katrai valstij ir sava prakse un atšķirīgas iekšējā audita funkcijas, ko citas valstis var izmantot kā labākās prakses paraugu.

Pētījumā iekļautās statistiskās datu analīzes rezultāti par laika periodu no 2013. gada līdz 2016. gadam parādīja, ka Latvijas pašvaldībās ar iekšējo auditu un pašvaldībās bez iekšējā audita  ieņēmumu un pašvaldību aktīvu apjoms būtiski atšķiras. Analizējot Latvijas statistiskos reģionus, vērojama sakarība: pašvaldībās, kurās nav iekšējais audits, vidējās ieņēmumu summas un aktīvu apjoms ir mazāks nekā tajās pašvaldībās, kurās darbojas  iekšējais audits.

Ekspertu vērtējumā, Ivitas Faitušas veidotajā pašvaldību iekšējā audita pievienotās vērtības jeb ieguvumu sarakstā nozīmīgākie elementi ir pašvaldības vadības, budžeta plānošanas un izpildes kontroles uzlabošana, vienotas lietvedības darba un dokumentu aprites nodrošināšana, domes un pašvaldības organizatoriskā un tehniskā darba veikšana un koordinēšana, kā arī iepirkumu procesu pilnveidošana un personāla vadības sistēmu efektīvāka nodrošināšana.

Pamatojoties uz veikto pētījumu un tam atbilstošajiem secinājumiem, I. Faituša ir izstrādājusi priekšlikumus, ar kuriem būtu iespējams uzlabot valsts pārvaldes iekšējā audita kvalitāti un ieviest vienotu iekšējā audita funkciju Latvijas pašvaldībās.