Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Laila Stabulniece, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore
Laila Stabulniece, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore

Laila Stabulniece: Atbildīgāks patēriņš
Liene Bērziņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste
02.02.2018

Tradicionāli katra jauna gada sākumā dažādu jomu eksperti, sociālās un biznesa vides pētnieki izsaka viedokļus un prognozē nākamā gada attīstības tendences. Pasaules ekonomikas izaugsme, kā norāda pētniecības aģentūra Euromonitor International, 2018. gadā izpaudīsies kā visstraujākais patēriņa izdevumu pieaugums kopš 2011. gada. Arī Latvijā ekonomikas analītiķi prognozē pozitīvu dinamiku, aug gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju optimisms, vērtējot sava biznesa un ģimenes labklājības izredzes nākotnē. Tomēr raksturojot iedzīvotāju patēriņa uzvedības un attieksmes izmaiņas, jāatzīmē vairākas jaunas iezīmes, kuras perspektīvā uzņēmējiem var likt būtiski pārskatīt savu līdzšinējo preču un pakalpojumu piedāvājumu.

Būtiskākais faktors, kas nosaka patērētāju uzvedības tendences pasaulē, ir jaunāko tehnoloģiju ienākšana patēriņa sfērā. Arī Latvijā pieaug mājsaimniecību nodrošinājums ar interneta pieslēgumu, palielinās aktīvo interneta lietotāju skaits visās vecuma grupās, strauji attīstās mobilā interneta tehnoloģiju iespējas. Viens no globalizācijas efektiem - sabiedrībā ir palielinājusies izpratne par globāliem jautājumiem, iedvesmojot patērētājus uz lielāku sociālo atbildību, rūpējoties ne tikai par sevi vai saviem tuviniekiem, bet saskatot savu atbildību un līdzdalību sociālās norisēs. īpaši tas attiecas uz gados jaunākiem patērētājiem, kuri gatavi izvēlēties mērenību vai pat minimālismu patēriņā, «tīru dzīvi», sakot «nē» gan neveselīgiem ieradumiem, alkoholam, dzīvnieku izcelsmes produktiem u.tml., gan arī mērķtiecīgi ierobežojot un kontrolējot savus patēriņa izdevumus. Prioritāte ir jaunu iespaidu iegūšana, nevis statusu demonstrējošu preču pirkšana.

Par socializācijas vides elementiem kļūst veselīgu ēdienu un dzērienu bāri, jogas studijas, vienaudžu interešu klubi, kopīgi ceļojumi ar vecākiem un vecvecākiem. Interesanti, ka, saskaņā ar Family Travel Association aplēsēm, vairāku paaudžu ceļojumi ir visstraujāk augošais segments daudzām tūrisma kompānijām gan luksusa, gan ekonomiskajā kategorijā. Savukārt dalīšanās ekonomikas attīstība radījusi virkni koplietošanas servisu, kurus arvien labprātāk izmanto dažādu paaudžu patērētāji. Cilvēki izvēlas ērtu piekļuvi viņiem nepieciešamām lietām noteiktā laikā, nevis īpašumtiesības uz tām, dodot priekšroku koplietošanai, apmaiņai, īrei vai straumēšanai. Dalīšanās ekonomika nodrošina patērētājiem arī papildu ieņēmumu plūsmu, daloties ar savām prasmēm, precēm vai īpašumu. Tā dinamiski attīstās, piedāvā aizvien jaunas iespējas: ne tikai kopbraukšanu (Uber, Taxifay u.c.) un mājokļa dalīšanu (Airbnb), bet arī piedāvā veikt mājsaimniecībā vajadzīgus darbus (TaskRabbiĶ iznomā apģērbu, rotaļlietas, darbarīkus, sporta aprīkojumu un pat suņus (BorrowMyDoggy).

Pēc Euromonitor International datiem, patērētāju procentuālā daļa, kuri regulāri izmanto viedtālruņus mūzikas straumēšanai, ir pieaugusi no 31% 2016. gadā līdz 36% 2017. gadā.bet koplietošanas braucienu pakalpojumus izmantojušo daļa - attiecīgi no 14% līdz 19% (sasniedzot vislielāko daļu 15-29 gadu vecuma grupā - 27%). Kā apliecina 2016. gada BCG Henderson Institute veiktais pētījums ASV, Indijā un Vācijā, galvenais koplietošanas pakalpojumu izmantošanas virzītājspēks ir ekonomiskums, uzticēšanās un brīva piekļuve lietotāju novērtējumiem un atsauksmēm. Atbildot uz jautājumu, kas patērētājus piesaista dalīšanās ekonomikai, visbiežāk minētie iemesli bija dažādība, labāka kvalitāte un unikalitāte. Koplietošanas pakalpojumi ir ideāli piemēroti īstermiņa vajadzību apmierināšanai, piemēram, dizaineru apģērbam, bērnu mantām vai maternitātes apģērbam. 

Interesanti, ka t.s. jaunajos tirgos, kuros iedzīvotāju vidējie ienākumi joprojām ir salīdzinoši zemi, bet viedtālruņu izplatība strauji pieaug, koplietošanas pakalpojumu izmantošana 2018. gadā paplašināsies, piemēram, nomātu mājsaimniecības ierīču piedāvājums Indijā (Rentomojo), velosipēdu apmaiņa Ķīnā (Mobike un Ofo), autostāvvietas Nigērijā (GoMyWay). Dalīšanās ekonomikā nepārtraukti veidojas ne tikai jaunuzņēmumi ar inovatīvām idejām, bet arī tirgū esošie uzņēmumi ir spiesti papildināt sava biznesa modeļus, lai piemērotos jaunajām patēriņa stila iezīmēm: ētiskajiem apsvērumiem (nesaprātīgs pārmērīgs patēriņš kaitē un rada slogu apkārtējai videi, iznīcina dzīvniekus utt.) un finansiālo līdzekļu taupīšanai (patērētāju uzvedības inerce, joprojām reaģējot uz jau pagājušo ekonomisko krīzi un atzīstot, ka ekonomiskums ir «vērtība un labs arguments»). Tā 2017. gada novembrī Londonas iepirkšanās centrs Westfield uzsāka «maksā, kamēr nēsā» apģērbu komplektu nomu, nosaucot to par Style Trial. Izveidotais Pop-up veikals patērētājiem deva iespēju uz nedēļu nomāt dizainera apģērbu un aksesuārus, kurus modes zīmoli veikalam piešķīruši bez maksas, un visi ieņēmumi tika ziedoti labdarībai. Ievērojot izmaiņas patērētāju domāšanas veidā, vadošie dažādu nozaru uzņēmumi sāk atbalstīt dalīšanās ekonomiku, sponsorējot vai ieguldot līdzekļus jaunizveidotajos uzņēmumos, piemēram, ASV Citibank ir galvenais Ņujorkas velosipēdu apmaiņas pakalpojuma Citi Bike sponsors, bet automašīnu zīmoli atbalsta autonomas un kopbraukšanas pakalpojumu piedāvātājus (Toyota Dienvidaustrumu Āzijā-pakalpojumu Grab, Volkswagen Izraēlā- Gett, Jaguar Lanā Rover ASV un Kanādā - Lyft).

Vēl viena mūsdienu patērētāju uzvedības iezīme ir apzināšanās, ka sociālajos tīklos par precēm un pakalpojumiem iespējams ne tikai iegūt citu lietotāju atsauksmes un noderīgu informāciju, bet arī panākt plašu sava viedokļa rezonansi visdažādākajos jautājumos. #MeToo kustības globālie panākumi liecina par aizvien lielāku cilvēku vēlmi izmantot savu kopīgo balsi. Saskaņā ar mārketinga komunikācijas aģentūras Edelman 2017. gada globālās aptaujas rezultātiem 57% respondentu pirkuši vai, tieši otrādi, boikotējuši zīmolus, pamatojoties uz to korporatīvajām vērtībām, bet 51% patērētāju atzīmēja, ka viņi uzskata - «zīmoli var darīt vairāk, lai atrisinātu sociālas problēmas, nekā valdība». Piemēram, šī gada sākumā koncerns H&M pēc sašutuma vētras sociālajos tīklos par bērnu apģērbu līnijas džemperītī saskatīto rasisma izpausmi atvainojās par savu nepārdomāto rīcību, kas aizvainojusi pircējus, un izņēma konkrēto produktu no apgrozības. Patērētāju spiediena rezultātā uzņēmumi pārtrauc izvietot reklāmas pretrunīgi vērtētās televīzijas programmās vai neatbilstoša satura interneta vietnēs. Tā ASV #GrabYourWallet kampaņa mudināja patērētājus boikotēt ar Trampa ģimenes biznesu saistītos produktus un pakalpojumus, bet Lielbritānijā #StopFundingHate kampaņa noveda pie tā, ka Lego atsauca savu reklāmu no laikraksta Daily Mail.

Mūsdienu patēriņa tirgus realitāte ir aizvien lielāka fragmentācija. Patērētāji drīzāk būtu jāuztver nevis kā kāds abstrakts viendabīgs mērķa tirgus, bet gan kā individualitātes un personības ar konkrētu vērtīborientāciju un dzīves stilu, kas paver iespējas atrast jaunas biznesa nišas, individualizēt savu piedāvājumu un veidot pozitīvu patērēšanas pieredzi. 

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 02.02.2018.