Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Ramona Rupeika-Apoga, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore
Ramona Rupeika-Apoga, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore

Ramona Rupeika-Apoga: Naudas evolūcija
Liene Bērziņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste
06.12.2017

Kas ir kriptovalūta? Visvairāk mēs zinām par Bitcoin, kura cena sasniegusi jau 10 tūkstošus ASV dolāru par 1 Bitcoinu. Tas nozīmē, ja kāds to nopirka 2011. gadā par 1 dolāru, tad ir nopelnījis 1000 000%! Iespaidīgas investīciju iespējas! Tomēr zem kriptovalūtas slēpjas daudz vairāk iespēju. Tā ir jaunas finanšu tehnoloģijas (FinTech) attīstības rezultāts, kas var kļūt par jaunu naudas emisijas ēru.

Kriptovalūta ir digitāla vai virtuāla valūta, kas izmanto kriptogrāfiju drošības nolūkos, un rezultātā šo valūtu ir grūti viltot. To neemitē centralizēti, kā tas notiek ar tradicionālu naudu, kad to emitē katras valsts centrālā banka. Pašlaik kriptovalūtas emisiju veic privātpersonas un nevalstiskas organizācijas, to nav izdevusi neviena valsts iestāde, kas teorētiski padara to neatkarīgu un imūnu pret valdības iejaukšanos vai manipulācijām. Šīs valūtas ir alternatīva tiem, kam nerada uzticību apgrozībā esošas valūtas. 

2017. gada jūnijā kriptovalūtas kopējā tirgus kapitalizācija ir pārsniegusi 100 miljardus ASV dolāru, un ikdienas darījumu apjoms pārsniedz pat 6 miljardus ASV dolāru. Šis cipars ir vēl tālu līdz tradicionālā FX (starptautiskā valūtas tirgus) dienas apgrozījuma, kas 2016.g. pārsniedza 5 triljonus dolāru. Bet ar tik strauju attīstības tempu un apjomiem kriptovalūta sevi ir pieteikusi kā vērā ņemamu spēlētāju. 2017. gada septembrī pastāvēja vairāk nekā tūkstoš kriptovalūtu veidu, lielākoties atvasinātas no Bitcoiniem. Šī gada jūnijā bitcoin tirgus kapitalizācija sasniedza 42,1 miljardu dolāru, Ethereum - 29,2 miljardu dolāru, Ripple -10,2 miljardu dolāru.

Kaut arī virtuālo valūtu izmantošana maksājumu veikšanai ir joprojām maza, jo lielākā daļa no darījumiem saistīti ar virtuālās valūtas pirkšanu unjjārdošanu, virtuālo valūtu attīstība ir nenovēršama. Sis process ir jākontrolē, un nebūs pirmā reize, kad tehnoloģijas iet pa priekšu likumdošanai, tāpēc pašlaik - kas nav aizliegts, ir atļauts. Eiropas Parlaments jau ir nācis klajā ar aicinājumu Eiropas Komisijai uzsākt darbu pie virtuālo valūtu regulējuma izstrādes, kā arī lūdzis izveidot īpašu komisiju, lai veiktu Blockchain tehnoloģijas izmantošanas uzraudzību. 

Kāda ir centrālo banku un valdību attieksme pret notiekošo, labi parāda Igaunijas gadījums, kad baumas par Igaunijas plānu emitēt kriptovalūtu - Estcoin, kuru emitētu Igaunijas valdība, izmantojot e-rezidentūras bāzi, - tika asi kritizētas no Eiropas centrālas bankas puses, jo eirozonā var būt tikai viens oficiālais maksājuma līdzeklis - eiro. 

Kā eksperte kriptovalūta saskatu jaunu ēru naudas evolūcijā, tāpat kā reiz gliemežvāki un lopi bija naudas prototips, mūsdienās tā ir kriptovalūta, ko nodrošina Blockchain tehnoloģijas. 

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 06.12.2017.