Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Ramona Rupeika-Apoga: Lietuvas uzņēmumu "gaviles"
Ramona Rupeika-Apoga speciāli "Dienas Biznesam"
03.12.2018.

Globālo tiešo ārvalstu investīciju (ĀTI) plūsmas pasaulē 2017. gadā samazinājās par 23%, nokrītot līdz 1,43 triljoniem ASV dolāru. Samazinājums ir krasā pretstatā ar citiem makroekonomiskajiem rādītājiem, piemēram, IKP un tirdzniecību, kas 2017. gadā ievērojami pieauga. Samazinājumu var skaidrot ar starpvalstu apvienošanās un pārņemšanas (M&A) procesu neto vērtību samazinājumu par 193 miljardiem dolāru, arī nākotnes investīciju perspektīvā tendence greenfield neattaisnoja cerības, samazinoties par 14%. Vēl viens svarīgs faktors ir ievērojamais ĀTI ienesīguma kritums - 2017. gadā kopējais ĀTI ienesīgums samazinājās līdz 6,7%, tādējādi turpinot ieilgušo samazinājumu, kas reģistrēts pēdējo piecu gadu laikā.

ĀTI strauji samazinājās attīstītajās valstīs un pārējās ekonomikas valstīs, savukārt attīstības valstu ekonomika saglabājās stabila. Saskaņā ar Pasaules Investīciju pārskatu ĀTI plūsma uz Latviju 2017. gadā ir būtiski palielinājusies, sasniedzot 721 miljonu dolāru (salīdzinot ar 2016. gadu, kad Latvijā ieplūda tikai 148 miljoni un aizplūda 144 miljoni dolāru), beidzot pārraujot ienākošo ĀTI samazinājumu, kas bija vērojams no 2012. gada. Diemžēl izejošā ĀTI dinamika nav iepriecinoša, Latvijas rezidenti, sākot ar 2014. gadu, arvien mazāk investē ārvalstīs, tā 2017. gadā ĀTI no Latvijas sasniedza tikai 92 miljonus dolāru.

2017. gada TOP 10 uzņēmumu sastāvs nav būtiski mainījies. TOP 10 jaunpienācējs ir Lietuvas nespecializētās vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Sanitex. Lietuviešu aktivitāte Latvijā ir visai augsta. 2017. gadā lietuviešu uzņēmumu kopējais apgrozījums TOP 60 sasniedza gandrīz 1,5 miljardus eiro, un, ja vēl pieskaitītu SlA Maxima Latvija, kas ir reģistrēts Nīderlandē, tad apgrozījums būtu jau 2,2 miljardi eiro un izvirzītu Lietuvas kompānijas pirmajā vietā pēc apgrozījuma. Tomēr atbildēt uz jautājumu, kuras valsts uzņēmumi ieņem līdera pozīcijas Latvijā, nav tik vienkārši. Pēc statistikas TOP 60 vislielākais apgrozījums Latvijā ir uzņēmumiem no Krievijas, tad seko Kipra, Nīderlande un Lietuva, tomēr daudziem uzņēmumiem, kas ir reģistrēti Kiprā, īpašnieki nāk no Krievijas, tāpat arī Nīderlande ir valsts, kurā nereti tiek reģistrēti uzņēmumi no dažādām valstīm.

Visvairāk nopelnīt pērn izdevās Kiprā reģistrētajiem uzņēmumiem - 131 miljonu eiro -, pārsvarā pateicoties tādiem uzņēmumiem kā SIA Kronospan Riga un SIA Uralchem Trading. Nākamie līderu sarakstā ir Zviedrijas un Igaunijas uzņēmumi - attiecīgi ar 73 un 53 miljoniem eiro. Rentablākie uzņēmumi ir bijuši no Igaunijas (14%) un Vācijas (13%), labu rentabilitāti nodrošināja arī uzņēmumi no Kipras, Šveices, Maltas un Zviedrijas (virs 8%). Sagaidāmi zema rentabilitāte bija Britu Virdžīnu salu uzņēmumiem (-0,04%). Pašu kapitāla atdeve visaugstākā bija Zviedrijas (55%), Nīderlandes (48%) un Britu Virdžīnu salu (47%) uzņēmumiem, arī Krievijas, Islandes, Igaunijas, Maltas un Kipras uzņēmumi nodrošināja saviem īpašniekiem vidējo kapitāla atdevi virs 40%. Savukārt Lietuvas uzņēmumu vidējā pašu kapitāla atdeve bija negatīva (-55%), kas lielā mērā ir saistīts ar divu uzņēmumu - AS Viada Baltija un SIA GreenPark Trading Company - ciestajiem zaudējumiem. Vislielāko pienesumu valsts budžetam ir devuši Lietuvas uzņēmumi - 26% no TOP 60 (bet, pieskaitot Maxima, visi 30%), nākamie lielākie nodokļu maksātāji ir Norvēģijas un Nīderlandes uzņēmumi - attiecīgi 21% un 20%. Savukārt Kiprā reģistrētie uzņēmumi iemaksājuši Latvijas valsts budžetā tikai 3%, bet Britu Virdžīnu salās esošie nesuši zaudējumus. Kopā TOP 60 ārvalstu kapitāla uzņēmumi Latvijā nodarbina gandrīz 28,5 tūkstošus darbinieku, līderpozīcijas ieņemot Nīderlandes, Zviedrijas, Maltas un Lietuvas uzņēmumiem, tomēr, ieviešot Maximas korekcijas, mūsu kaimiņi nodrošina 36% no visām TOP 60 uzņēmumu darbavietām. Nākamais lielākais darba devējs ir Zviedrijas uzņēmumi - 22%. Pakalpojumu sniedzēju īpatsvars topā veido 90%, bet ražošanas - tikai 10%. Savukārt Latvijas IKP struktūrā pērn ražošana veidoja 26%.

Vislielākais apgrozījums (tā īpatsvars veido 54%) un uzņēmumu skaits ir vairumtirdzniecības nozarei. Mazumtirdzniecībā strādājošie uzņēmumi pēc apgrozījuma ieņem otro vietu ar 26% īpatsvaru, tie nodarbina vislielāko darbinieku skaitu un dot vislielāko pienesumu budžetā. Analizējot vēsturiskus datus, var redzēt, ka, sākot no pagājušā gadsimta 90. gadiem, Lietuva Latvijā importē vairāk (vidēji par 60% gadā) nekā mēs eksportējam uz Lietuvu. Līdz 2004. gadam Latvijas investīcijas Lietuvā dominēja par kaimiņu investīcijām Latvijā, bet, sākot no 2005. gada, situācija krasi mainījās, Lietuvas ĀTI Latvijā pieaugot vidēji par 103% katru gadu. Salīdzinot ar Latvijas ieguldījumiem Lietuvā, 2017. gadā ĀTI no Lietuvas bija 2,5 reizes lielākas. Protams, Lietuvas ekonomika ir lielāka nekā Latvijas, pērn pēc Eurostat datiem tā sasniedza 42,19 miljardus eiro un 14 900 eiro uz vienu iedzīvotāju. Bet Latvijas ekonomika sasniedza 27,03 miljardus eiro un 13 900 eiro uz vienu iedzīvotāju. Tomēr Lietuvas aktivitāte Latvijā liek aizdomāties - TOP 60 sarakstā ir iekļauti deviņi Lietuvas uzņēmumi, kas ir vairāk nekā no citām valstīm, tāpat visvairāk ir iemaksāts valsts budžetā - ap 260 miljoniem eiro -, un šie uzņēmumi ir pārstāvēti ar vislielāko darbinieku skaitu. Uzkrātās ienākošās ĀTI Latvijā ir līdzīgas Lietuvai (virs 17 miljardiem eiro), tomēr izejošās ir par 90% lielākas nekā Latvijai, veidojot 20% no ienākošajām, kamēr Latvijā tie ir tikai 10%. Igaunijā uzkrātās izejošās ĀTI veido 33% no ienākošajām.

Speciāli “Dienas Biznesam” 03.12.2018.