Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Starptautiskā seminārā diskutē par Baltijas un Ziemeļvalstu produktivitāti
Marta Belasova
13.11.2018.

2018.gada 7. novembrī Latvijas Universitāte sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Ziemeļu Investīciju banku rīkoja semināru “Produktivitāte un konkurētspēja Baltijas un Ziemeļvalstīs”.

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas, Latvijas Universitātes un Latvijas Produktivitātes, Efektivitātes, Attīstības un Konkurētspējas Foruma (LV PEAK) šā gada 30. augustā parakstīto deklarāciju par sadarbību produktivitātes un konkurētspējas analīzes jomā, semināra iniciators bija LV PEAK.

Semināra mērķis – turpināt diskusijas Latvijā par produktivitātes un konkurētspējas jautājumiem, kā arī sekmēt starptautisko sadarbību šajos jautājumos ar Baltijas un Ziemeļvalstīm. Seminārā piedalījās pārstāvji gan no Latvijas, gan arī no ārvalstīm. No Latvijas piedalījās ministriju augsta līmeņa pārstāvji, uzņēmēju organizāciju eksperti, ekonomisti, zinātnieki u.c. Savukārt no ārvalstīm bija pārstāvji no Ziemeļvalstīm, Lietuvas, Jaunzēlandes.

Semināra laikā tika apspriesti šādi jautājumi:

  • produktivitātes dinamika un tās veicinošā politika;
  • produktivitātes padomju loma;
  • starptautiskā sadarbība produktivitātes jomā.

Semināru vadīja LV PEAK foruma padomes locekle, Eiropas Komisijas Vice-prezidenta Valda Dombrovska padomniece, Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka. Semināru atklāja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja p.i. Andris Kužnieks, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Solveiga Silkalna.

Ar prezentācijām par produktivitāti uzstājās Dāvids Skillings (David Skilling) – Landfall Strategy Group dibinātājs, Igors Kasjanovs – Ziemeļu Investīciju bankas (Nordic Investment Bank) vecākais ekonomists, Kārlis Johans Dalgards (Carl-Johan Dalgaard) – Dānijas Ekonomikas Padomes priekšsēdētājs, Gundars Bērziņš – LV PEAK priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, Darius Abazorius – Lietuvas Ekonomikas ministrijas padomnieks. Prezentācijas par starptautisko sadarbību produktivitātes jomā sniedza Mārtiņš Zemītis – Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomists, Ēriks Eglītis – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, Hans Brask – Dānijas vēstnieks Latvijā un Anders Hedberg – Ziemeļvalstu Ministru padomes (Nordic Council of Ministers) vecākais padomnieks.

Semināra noslēgumā bija apaļā galda diskusija “Produktivitāte Baltijas un Ziemeļvalstīs - kā uzlabot pārrobežu partnerību?”

Semināra galvenie secinājumi

D.Skillings iepazīstināja semināra dalībniekus ar savu pētījumu par mazo ekonomiku izaugsmi un produktivitāti, to attīstības perspektīvām. Viens no pamatsecinājumiem – attīstīto valstu mazās ekonomikas attīstās ātrāk nekā attīstītās lielās ekonomikas. Tātad ekonomikas lielumam nav izšķirošas nozīmes valstu izaugsmes nodrošināšanā. Tā ir laba ziņa Latvijai un citām mazajām valstīm, kas konverģē uz attīstīto valstu līmeni. Tomēr, lai varētu tuvināties attīstīto valstu līmenim ir jāīsteno politika vērsta uz cilvēkkapitāla kvalitātes un inovāciju uzlabošanu, makrostabilitātes nodrošināšanu u.tml.

D.Abazorius informēja par produktivitātes un algu dinamiku Lietuvā. Pēdējos gados Lietuvā, līdzīgi arī kā Latvijā, algas pieaug straujāk nekā produktivitāte. Tas nelabvēlīgi ilgtermiņā var ietekmēt konkurētspēju. Lietuvā šim procesam tiek rūpīgi sekots līdzi un domāts par politikas pasākumiem (piemēram, inovāciju, digitalizācijas veicināšanu), kas varētu sekmēt produktivitātes pieaugumu. Kā tālākās diskusijas laikā norādīja M.Zemītis, tad, ņemot vērā straujo darbaspēka izmaksu pieaugumu pēdējos gados, Eiropas Komisija š.g. novembrī, publicējot ikgadējo izaugsmes ziņojumu, iekļaus Lietuvu un Latviju to valstu sarakstā, kurās tiks veikts padziļināts pētījums.

Gundars Bērziņš iepazīstināja klātesošos ar LV PEAK topošā pētījuma par “Produktivitāti Latvijā” galvenajiem secinājumiem. Latvijas produktivitātes pieauguma tempi ir vieni no augstākajiem ES. Tomēr, salīdzinot ar vairākām attīstītajām valstīm, produktivitātes līmenis Latvijā ir ļoti zems. LV PEAK ieskatā, šobrīd galvenie produktivitāti veicinošie virzieni Latvijā, kam vajadzētu pievērst uzmanību politikas veidotājiem, ir šādi: stabilas makroekonomiskās vides nodrošināšana; uzņēmējdarbības vides kvalitātes uzlabošana; darbaspēka pieejamības un kvalitātes uzlabošana; augstākas pievienotās vērtības ražošanas veicināšana; ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana; Latvijas reģionu un Rīgas konkurētspējas stiprināšana. G.Bērziņš nosauca vairākus konkrētus pasākumus situācijas uzlabošanai, piemēram, reģionālās reformas pabeigšana u.c. Tomēr, izvērsti priekšlikumi būs LV PEAK pētījumā, ko paredzēts pabeigt tuvākajā laikā. Nobeigumā tika izdarīts secinājums, ka Latvijā ar produktivitāti saistīto aspektu pētīšana ir fragmentāra un tai trūkst sistēmiskā pieeja. Pētījumi pārsvarā ir veikti makro līmenī, bet starpnozaru (mezo līmeņa) aspekti praktiski nav analizēti. Tas ierobežo iespējas izstrādāt uz pētījumiem balstītus un zinātniski pamatotas rekomendācijas struktūrpolitikas veidošanai.

Par produktivitātes palielināšanas problēmas aktualitāti liecina arī tas, ka daudzās OECD valstīs ir izveidotas speciālās institūcijas – produktivitātes padomes, kuras darbojas kā uzraudzības un padomdevēju struktūrvienības ekonomiskās politikas, strukturālo reformu un regulējuma jomā. Šo struktūrvienību mērķis ir panākt pamatotu politikas lēmumu veidošanu, kas balstīti uz neatkarīgu analīzi un ieteikumiem. K.J.Dalgards iepazīstināja ar Dānijas pieredzi šajā jomā. Dānijas Ekonomikas padome pilda produktivitātes padomes funkcijas. Regulāri tiek izstrādāti pētījumi un priekšlikumi situācijas uzlabošanai, kuri tiek iesniegti Dānijas valdībā. Kā divi no šī brīža galvenajiem Dānijas izaicinājumiem tika nosauktas – konkurences stiprināšana un izglītības kvalitātes un tās atbilstības darba tirgus prasībām uzlabošana.

Par starptautisko sadarbību produktivitātes veicināšanas jomā klātesošos informēja I.Kasjanovs – par Ziemeļu Investīciju bankas aktualitātēm ilgtspējīgas produktivitātes nodrošināšanā, H.Brask – par Baltic Development Forum darbību, un A.Hedberg – par Ziemeļvalstu sadarbības pieredzi ekonomiku koordinācijā. M.Zemītis informēja par to, kā ES tiek koordinēta ekonomiskā politika Eiropas Semestra ietvaros. Īpaši tika analizēta Padomes rekomendāciju izpilde. Latvija un citas Baltijas valstis ir reformu līderes. Ē.Eglītis – informēja par Ekonomikas ministrijas pēdējo gadu sadarbību ar OECD un Eiropas Komisiju produktivitātes jautājumos. Šī sadarbība ir palīdzējusi Ekonomikas ministrijai noformulēt savu darbības stratēģiju ar uzsvaru uz produktivitātes veicināšanu.

Semināra apaļā galda diskusijas laikā tika izcelti vairāki būtiski aspekti, kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība politikas veidotājiem. Jānis Priede, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Ekonomikas nodaļas vadītājs, atzīmēja, ka Latvijā nav izveidota produktivitātes padome un cer, ka LV PEAK varētu pildīt šādas padomes funkcijas. Kā virzieni, kas aktuāli produktivitātes uzlabošanai tika minēti konkureces uzlabošana, pētniecības un attīstības veicināšana, izglītības sistēmas uzlabošana. Arnis Sauka, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā asociētais profesors, izcēla vairākus būtiskus jautājumus, tai skaitā par produktivitātes mērīšanu (GCI indeksa lomu) un galvenajiem produktivitātes veicinošajiem faktoriem, no kuriem jāizceļ ieguldījumi cilvēkkapitālā. Jāizstrādā institucionālais mehānisms, kā īstenot produktivitāti veicinošo politiku. Mārtiņš Āboltiņš, Citadeles bankas ekonomists, norādīja, ka produktivitāte ir ilgtermiņa izaugsmes faktors. Ja gribam paaugstināt produktivitāti, tad jāmaina Latvijas biznesa modelis. Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, atzīmēja investīciju lielo lomu produktivitātes veicināšanā, tām jākļūst ambiciozākām. Tāpat, kā svarīgi faktori, tika atzīmēti – biznesa plānošana, digitālās prasmes, valsts marketings u.c. Laimdota Straujuma, bijusī premjerministre, arī norādīja uz produktivitātes padomes nepieciešamību Latvijā. Bizness jūtas labi, rentabilitāte Latvijā ir augstāka nekā, piemēram, Vācijā, tāpēc Latvijas uzņēmējiem nav stimula investēt produktivitātes paaugstināšanā. Lai veicinātu inovācijas, aizejošā Saeima ir budžetā izdalījusi papildus 50 miljonus eiro. Uldis Rutkaste, Latvijas Banka Monetārās pārvaldes vadītājs, raksturoja Latvijas apstrādes rūpniecības nozaru produktivitātes līmeni salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju. Atpalicība produktivitātes ziņā ir ļoti būtiska visās nozarēs. Nākotnē būtiski produktivitāti ietekmēs arī iedzīvotāju novecošanās. Tāpat tika parādīta ES fondu loma produktivitātes celšanā.

Semināra nobeigumā I.Šteinbuka un G.Bērziņš pateicās visiem semināra dalībniekiem par piedalīšanos diskusijās. LV PEAK plāno arī nākošgad organizēt līdzīgu semināru, kurā tiktu diskutēta produktivitāte un konkurētspēja.