Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

LU BVEF lektore Ieva Aizsila
Ieva Aizsila: Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa režīma ieviestās pārmaiņas uzņēmumu ikdienā

03.10.2018.

Jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms Latvijā darbojas no šī gada sākuma, taču jau pēc pirmās apvienotās deklarācijas iesniegšanas par pirmo pusgadu daudziem uzņēmumiem ir radusies virkne jautājumu.

Līdz šim nodokļu deklarāciju praktiskā aizpildīšana lielā mērā bija grāmatvežu pienākums, taču šobrīd arvien biežāk uzņēmumos rodas situācijas, kad, pildot jauno uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju, grāmatvedis bez vadības atbalsta to nemaz nevar izdarīt. Uzņēmumu vadītājiem ir nepieciešams plānot papildu darbu pie UIN deklarācijas pārbaudes par taksācijas periodu, kas vairs nav 12 mēneši, kā tas bija līdz 2017. gada beigām, bet katrs kalendārais mēnesis - līdzīgi kā PVN deklarācijai. Savukārt šis faktors daudzos uzņēmumos ir ieviesis izmaiņas finanšu uzskaitē - ir radusies nepieciešamība ne tikai izveidot atsevišķus uzskaites kontus grāmatvedībā, bet arī papildu reģistrus un pārbaudes failus prasītajai informācijai par taksācijas periodu. Turklāt tieši šie papildu faili un reģistri prasa atsevišķu uzraudzību un iesaisti no uzņēmuma vadības puses. Papildu administratīvais darbs ir arī tiem uzņēmumiem, kuru pārskata gads neatbilst kalendārajam gadam, jo bez UIN deklarācijas ir jāsagatavo un jāiesniedz arī starpperioda finanšu pārskats.

Būtiskākās izmaiņas, par kurām ir nepieciešams domāt uzņēmuma vadībai vai īpašniekiem, - vai uzņēmumā ir veiktas visas nepieciešamās izmaiņas, kas saistītas ar saimniecisko darbību nesaistītajiem izdevumiem un to vērtējumu atbilstoši juridiskajai formai un darījuma ekonomiskajai būtībai. Jāatzīmē, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam (UIN likums) no šī gada jauna ir redakcija, tāpēc VID ir sagatavojis skaidrojošu metodiku ar vairākiem piemēriem UIN deklarācijas aizpildīšanai.

Nozīmīgas izmaiņas un jauns skaidrojums ir arī saistībā ar reprezentācijas un personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem. UIN likums paredz, ka uzņēmumam ir jāseko līdzi un jāveic aprēķins atļautajiem izdevumiem, kas netiks aplikti ar nodokli, kas veido 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. Tātad jaunais režīms papildus ieviesis plašu skaidrojumu, kā arī jaunu prasību, ka katrs nodokļu maksātājs var uzņēmumā pieņemt lēmumu, kādi personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi ir nepieciešami uzņēmumā, līdz ar to uzskaitei un pārsniegumam ir jāseko līdzi katru mēnesi.

Vēl aktuālāks nekā līdz šim ir kļuvis jautājums par parādu atgūšanas termiņu un iespēju, ka nelaikā atgūts vai neatgūts parāds tomēr tiks aplikts ar nodokli. Jaunās UIN likumā ieviestās izmaiņas attiecībā pret nedrošiem pircējiem un pasūtītājiem jeb debitoriem parādu uzskaitē un piedziņā ir konkrētas un nepārprotamas. Debitora parāda atgūšanai ir ieviests termiņš - trīs gadi, līdz ar to uzņēmumā jābūt atsevišķai uzskaitei par katru debitora parādu. Ja 36 mēnešu laikā no debitoru parādu uzkrājuma izveidošanas dienas parāds nav atgūts vai tam šajā periodā nav piemērojams UIN likumā minētais atbrīvojums, tad ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu.

Jānorāda, ka, sākot ar šo gadu, reģistru ir svarīgi atjaunot biežāk nekā tikai vienu reizi gadā, tas prasīs biežāku uzņēmuma vadības iesaisti un daudziem uzņēmumiem ari iekšējo uzņēmuma procesu pārkārtošanu. Finanšu grāmatvedības uzskaitē ilgstošiem parādniekiem izvērtē katru parādu individuāli un par šaubīgiem (nedrošiem) atzītajiem debitoriem veido uzkrājumus. Savukārt bezcerīgos parādus noraksta izdevumos vai arī sedz no izveidotajiem uzkrājumiem, līdz ar to šiem nedrošajiem debitoru parādiem ieslēdzas atskaites termiņš to atgūšanai - 3 gadi. Vairākām nozarēm Latvijā debitoru skaits un arī parādnieku skaits ir apjomīgs, piemēram, būvniecības un ražošanas nozarēs, tirdzniecībā, pakalpojumu sniegšanā, kur bieži vien tik izmantota pēcapmaksa. Sekošana līdzi parādu savlaicīgai apmaksai varētu radīt jaunas darba vietas uzņēmumos. Vai jaunā prasība nemainīs pēcapmaksas nosacījumus un tendences darījumos starp juridiskām personām (B2B) Latvijā un ar ārvalstniekiem? Pastāv divi ļoti būtiski bažu iemesli, kad domājam par uzņēmuma attīstību. Pirmkārt, kā nodrošināt pietiekamu naudas plūsmu un, otrkārt, risks, ka maksājums no klienta tomēr tiks kavēts vai nesaņemts. Vai uzņēmēji Latvijā saglabās piesardzību un veiks klienta papildu izvērtēšanu pirms preču un pakalpojumu pārdošanas, piešķirot nomaksas nosacījumus? Tomēr ir vērts atzīmēt, ka jaunais UIN režīms vairākās nozarēs ir ieviesis arī zināmus atvieglojumus nodokļu sistēmā ar iespēju turpināt veikt nodokļu korekcijas un piemērot nodokļu atvieglojumus, bet, kā jau visām pārmaiņām, arī šīm ir nepieciešams laiks un prakse, lai tās ne tikai ieviestu, bet arī apgūtu.

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 03.10.2018.