Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Caur mākslas prizmu

11.06.2018.

Lai paplašinātu redzesloku un veicinātu studentu domāšanu «ārpus rāmjiem», augstskolas domā par vides kvalitāti. Mācību iestādes sāk domāt par to, kādā vidē ikdienā uzturas studenti, - vai tā veicina jaunos cilvēkus raudzīties plašāk, varbūt pat aizdomāties par kādu sociālu tēmu, kas ir būtiska visai sabiedrībai, veicinot to, ka izglītošana nosacīti notiek arī ārpus auditoriju sienām.

Skatīties plašāk 

Zvērināta advokāte Andra Rubene, kura ar mākslu nav uz «jūs», stāsta, ka Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā kādā pasākumā, kur uzstājušies pārstāvji no Ekonomikas augstskolas, diskutēts par to, kas būs nākamā lielā lieta (big thing), kā tai atrast talantīgākos cilvēkus, kuras ir prasmes, kas būtu jāattīsta finansistos, ekonomistos, kas tiek gatavoti augstskolā. «Paralēli tam, ka skola gatavo labus profesionāļus un praktiķus, studentiem ir svarīgi iedot iespējami plašu redzes loku. Viņi mēģina piesaistīt sponsorus un radīt vidi, kurā ir mākslas darbi, kas liek aizdomāties. Tur ir gan instalācijas, gan gleznas, gan video. Māksla tiek uzskatīta par būtisku papildinājumu tai izglītībai, ko augstskola dod. Man šķiet, mācībspēki uzskata, ka tas palīdz studentiem paplašināt redzesloku, ļaujot ne tikai rakties finansēs, bet domāt arī par sociālām problēmām. Arī tādā veidā jauns cilvēks var ātrāk atrast sevi un veiksmīgāk realizēties,» norāda A. Rubene. Viņa arī piebilst, ka Rīgas Ekonomikas augstskola jeb Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā (SSE Riga) jau sākumā pasūtījusi, piemēram, mākslinieka Ojāra Pētersona, Oļega Tilberga darbus, un visa skola bija pilna ar dažādiem mākslas darbiem. Arhitektūra un mākslas konteksts ir devis savu ieguldījumu arī šajos studentos, ir pārliecināta A. Rubene. Arī Stokholmas Ekonomikas augstskolas dibinātājs Stafans Burenstams Linders ir norādījis, ka mērķis ir nodrošināt vidi, kas dod atgriezenisko saiti un tādējādi veicina arī radošo domāšanu. Studentos ir jāattīsta interese, kas nekad nevarētu būt daļa no augstskolas mācību programmas. Tas ir kā signāls gan studentiem, gan sabiedrībai kopumā, ka tautsaimniecībai un biznesam būtu jāuzņemas plašāka atbildība. 

Mākslas elpa 

Ne tikai pieminētās, bet arī citas augstskolas cenšas savās telpās ienest mākslas elpu, lai arī jurisprudences vai ekonomikas studenti varētu iepazīties ar svarīgiem un vērtīgiem darbiem. Rīgas Juridiskā augstskola pavisam nesen ir izvietojusi augstskolas telpās mākslinieces Ilzes Klarkas gleznas. «Esam novērojuši, ka studentiem ļoti svarīga ir mācību vide un telpu estētiskais noformējums. Tāpēc arī gādājam par šo ikdienā,» norāda augstskolas pārstāve Līva Biseniece. Jau pieminētā SSE Riga ir gadu gaitā izveidojusi iespaidīgu mākslas kolekciju. «SSE Riga pamata mākslas kolekcija izveidota jau 1995. gadā, atklājot tās telpas, nereti absolventi skolai dāvina papildinājumus šai kolekcijai. Mākslas kolekcijas kuratore bija mākslas zinātniece Helēna Demakova. Šīs kolekcijas mērķis bija izstādīt atzītu deviņdesmito gadu Latvijas mākslinieku darbus, kas veicinātu studentu iztēli un radošumu. Kolekcijas mākslas darbi ir izvietoti dažādās telpās, piemēram, auditorijās un vestibilos, tos var apskatīt ne tikai studenti, bet arī jebkurš interesents, kas ienāk skolas ēkā. Ceram, ka ar mākslas klātbūtni skolas telpās rosinām studentos interesi par izglītošanos plašākā kontekstā, ne tikai ekonomikas un uzņēmējdarbības jomā,» DB skaidro augstskolas komunikācijas speciāliste Dana Kumpiņa. 

Kļūst atvērtāka 

«Universitāšu vide pēdējās desmitgadēs ir būtiski mainījusies. Arī Latvijā. Ierasti konservatīvā akadēmiskā vide kļuvusi daudz atvērtāka sabiedrībai un dažādām norisēm. Arī Latvijas Universitātē (LU) un Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē, sekojot līdzu aktuālajām tendencēm pasaulē, domājam, kā studiju vidi padarīt radošāku un vispusīgāku, lai jauniešiem tajā būtu vēlme uzturēties arī starp un pēc lekcijām,» atzīmē LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātesdekāns asoc. prof. Gundars Bērziņš. Mērķis - lai studenti maksimāli daudz laika pavada universitātes telpās, veltot laiku patstāvīgajam vai grupu darbam, papildus studijās apgūstamajām zināšanām iepazīstot arī citas jomas. LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē ir izveidotas divas telpas - Swedbank radošā telpa un Ernst& Young (EY) Lounge telpa. «EY Sadarbības telpā līdzās ērtam iekārtojumam un tehnoloģiskam nodrošinājumam apmeklētājiem ir pieejama biznesa un ekonomikas literatūra īpaši izveidotajos grāmatu maiņas plauktos, bet uz tās sienām ir motivējoši plakāti un citāti. Savukārt Swedbank radošā telpa izveidota pēc studentu gaumes, tās sienu rotā viņu izvēlēts citāts no Volstrītas - Money never sleeps (Nauda nekad neguļ). Vairākas telpas sienas izveidotas kā tāfeles, ko studenti aktīvi izmanto zīmēšanai un dažādu jaunumu paziņošanai. Atpūtas zonā studentiem ir iespēja ne tiktai atvilkt elpu starp lekcijām un radošā gaisotnē strādāt pie kopīgiem studiju darbiem, bet arī pavadīt laiku aktīvi - spēlējot galda tenisu vai vingrojot uz bumbām,» skaidro G. Bērziņš. Jau tuvākajā laikā taps arī trešā telpa, kuras sienas rotās ekonomikas klasiķu un mūsdienu uzņēmēju atziņas un citāti, lai studenti būtu motivēti domāt un izvirzīt sev visaugstākos mērķus. Universitāte gatavo nākamos uzņēmējus, ekonomistus un finansistus, valsts un privāto uzņēmumu vadītājus, kam jābūt līderiem, kas spēj iedvesmot un motivēt citus, uzskata G. Bērziņš.

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 11.06.2018.