Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, rektora vietnieks digitālās sabiedrības jautājumos un LIKTA prezidente.
Signe Bāliņa: Datu virzīta ekonomika - Latvijai ir, ko parādīt!

06.06.2018.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) pasaulē šodien ir sasniegušas būtiski jaunu attīstības fāzi. Digitalizācija strauji pārņem praktiski visas dzīves jomas un ekonomikas nozares. Atslēgas termins šim izrāvienam, kas mūsu pasauli tuvākajās desmitgadēs var pārvērst līdz nepazīšanai, ir t.s. «lielie dati».

IKT kapacitāte ir sasniegusi tādu līmeni, ka mēs spējam saglabāt un apstrādāt prātam neaptveramu datu apjomu. Tas paver jaunas iespējas visdažādākajās nozarēs - pašā IKT, mārketingā un reklāmā, finansēs, rūpniecībā, transportā un loģistikā. Sagaidāms, ka panākumi lietu internetā, lielo datu analizēšanas, mākoņdatošanas un mākslīgā intelekta jomā jau drīzumā pārveidos uzņēmējdarbību un sabiedrību, būtiski uzlabojot cilvēku dzīvi visā pasaulē. 

OECD prognozē, ka datu virzīta ekonomika 2020. gadā daudzās valstīs nodrošinās IKP pieaugumu par 2-5%. No IKT nozares skatu punkta nav jautājuma - vai Latvija var kļūt par datu virzītu ekonomiku? Mums tam ir daudzi priekšnoteikumi: jaudīga infrastruktūra, maza un atvērta ekonomika, labs intelektuālais potenciāls. Jautājums ir - kā to izdarīt visātrākajā un efektīvākajā veidā? 

Noteikti ir jāuzteic daži ļoti veiksmīgi projekti, kas pierāda, ka Latvijā darbojas priekšnoteikumi lielo datu izmantošanai. Piemēram, CSDD kopīgi ar SQUALIO Cloud Consulting īsteno ceļu satiksmes drošības projektu, kas ieviests uz Microsoft Azure mākoņa platformas bāzes. Projekta pamatā ir CSDD radaru tīkls, kura dati tālāk tiek izmantoti satiksmei nedrošo vietu identificēšanai un drošības risku novēršanai. Kopš sistēmas ieviešanas faktiskais ceļu satiksmes negadījumu kopskaits ir samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits - par 45%, bet šajos punktos bojāgājušo skaits ar ātrumu saistītos negadījumos - līdz nullei. Jelgava ir kļuvusi par gudru pilsētu (smart city), kas nozīmē gan viedumu, gan drošības aspektus. Pilsētas infrastruktūra un drošība 24 stundas diennaktī tiek uzraudzīta ar 1645 dažādiem sensoriem. Tas ļauj pietiekami precīzi atbildēt uz jautājumu: «Pilsēta, kā tu jūties?». Jo viedo sensoru tīkls sniedz iespēju sekot līdzi satiksmes situācijai, ūdens līmenim upēs, pilsētas apgaismojumam, svārstībām elektrotīklā, noteikt automašīnu numurzīmes, pārliecināties par iekārtu uzlādēs līmeni un daudziem citiem parametriem. Savukārt izstrādātā ģeogrāfiskās informācijas sistēma jauj 3D režīmā modelēt plūdu draudus, apbūves situāciju un dažādu komunikāciju pieejamību konkrētās vietās. Šobrīd tieši Jelgavā ir modernākais Pašvaldības operatīvās informācijas centrs Baltijas valstīs, kas apkalpo ne tikai Jelgavas pilsētu, bet arī apkārtējos novadus. Tulkošanas kompānija Tilde ir izstrādājusi virtuālos asistentus, kuri spēj runāt ar klientiem latviešu valodā. 

Šie un citi piemēri liecina par «lielo datu» potenciālajām iespējām. Tomēr dam ekonomikas attīstībā Latvija pagaidām vēl ir agrīno lietotāju stadijā. Izšķirošais faktors efektīvai «lielo datu» izmantošanai un pārejai uz datu virzītu ekonomiku citās valstīs ir bijusi cieša sadarbība starp ieinteresētajām pusēm - valsti, IKT nozari, citām biznesa nozarēm, zinātnes un izglītības iestādēm, nevalstiskajām organizācijām. LIKTA ir mērķtiecīgi gājusi šajā virzienā - ar VARAM ir noslēgts memorands par sadarbību datu virzītas nācijas veidošanā. Valsts ir uzsākusi savu datu atvēršanu, izveidojot Atvērto datu portālu. Pašsaprotama ir kļuvusi mūsu nozares sadarbība ar citu nozaru uzņēmumiem. Svarīgākais jautājums - kā šo labo praksi pārnest uz ikvienu Latvijas uzņēmumu? Kā mazam vai vidējam uzņēmumam palīdzēt nonākt pie datu risinājumiem? Iespējams, mums jāmācās no Vācijas Industrie 4.0 platformas. Tā ir valdības un ekosistēmas partnerība ar mērķi izstrādāt rekomendācijas, kā efektīvi digitalizēt ražošanu. Platforma investē kompetences centros, pilotprojektos, modeļos lielo datu izmantošanai dažādiem biznesa mērķiem. Platformas īpašs fokuss ir MVU, kuri vismazāk var atļauties eksperimentēt ar dārgām vai laikietilpīgām lietām un kuriem parasti ir mazāk specifisku zināšanu IT jomā. Tiek prognozēts, ka Industrie 4.0 ietekme Vācijā būs ap 1% no IKP ik gadu, desmit gadu laikā tā radīs ap 400 000 darba vietu, jaunas investīcijas ražošanā, būtisku produktivitātes pieaugumu. Lielie dati un datu virzīta ekonomika ir Latvijas lielā iespēja panākt ekonomisko izrāvienu un tikt ārā no pēdējām vietām ES pēc IKP apjoma uz vienu iedzīvotāju. Taču, lai šo iespēju nepalaistu garām, ir nepieciešama apzināta izvēle, mērķtiecīga stratēģija un daudzi konkrēti soļi. Nekavēsimies! 

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 06.06.2018.