Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
KATEGORIJA
Tēma
Struktūrvienība
Lekcijas
Struktūrv. tēmas apakštēma
  • Gundars Bērziņš: TOP 500 ir Latvijas ekonomikas spogulis
    17.11.2017

    Latvijas lielāko uzņēmumu tops zināmā mērā ir Latvijas ekonomikas spogulis, atklājot gan stiprās, gan vājās ekonomikas puses, turklāt tops atspoguļo tendences un svarīgākos attīstības procesus atsevišķos ekonomikas sektoros.

  • Ramona Rupeika-Apoga: Tikai puse no TOP 10 strādā ar peļņu
    17.11.2017

    Ilgtermiņa ieguldījumi ir aktīvi, kurus uzņēmums plāno turēt ilgāk par vienu gadu. Tos var veidot citu uzņēmumu akcijas un obligācijas, nekustamais īpašums un skaidra nauda, kas rezervēta konkrētam mērķim vai projektam. Būtiskākā atšķirība starp īstermiņa un ilgtermiņa ieguldījumiem ir uzņēmuma motivācijā un vēlmē šos aktīvus paturēt ilgāku laiku, bet daļa no ilgtermiņa ieguldījumiem, īpaši pamatlīdzekļi, tiks izmantoti uzņēmuma funkciju nodrošināšanai un nekad netiks pārdoti.

  • LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. Jānis Priede
    Jānis Priede: BREXIT un uzņēmēju bažas
    17.11.2017

    BREXIT tēma, protams, ir viena no Eiropas Savienības karstākajiem tematiem. Ja vēl neilgu laiku pēc BREXIT balsojuma parādījās dažādas spekulācijas par Lielbritānijas iespējām palikt ES, tad šķiet, ka visi ir samierinājušies ar neizbēgamo.

  • Svetlana Saksonova, Aina Joppe: Parāds nav brālis?
    14.11.2017

    Valsts parāds būtībā ir instruments, ko valstis izmanto, lai finansētu savus izdevumus. Tā ir alternatīva nodokļu palielināšanai vai papildu naudas drukāšanai. Statistikas dati liecina, ka Latvijas valsts parāds aug un jau pašlaik tuvojas vēsturiski augstākajam līmenim.

  • Līga Leitane, Larisa Bule, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektores
    Līga Leitane, Larisa Bule: Ignorēt realitāti ir tuvredzīgi
    13.11.2017

    Detalizēti izvērtējot jauno nodokļu likumdošanu, jāsecina, ka ir virkne pasākumu, kas neveicinās sistēmas sakārtošanu.

  • Foto: Laine Opule
    Sveicam Latvijas valsts svētku nedēļā!
    11.11.2017

    LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns asoc. prof. Gundars Bērziņš sveic svētkos.

  • Pasaules Latviešu zinātnieku IV kongresa organizēšanā sadarbosies LZA un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte
    10.11.2017

    3. novembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) akadēmiķe Baiba Rivža un Latvijas Universitātes (LU) Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Dr. Gundars Bērziņš, LZA Ekonomikas institūta direktore Dr. Ņina Linde un LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Dr. Venta Kocere pārrunāja turpmāko sadarbību, plānojot Pasaules Latviešu zinātnieku IV kongresa Ekonomikas sekcijas norisi un pētījumu tēmas.

  • Ivita Faituša, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore
    Ivita Faituša: Jāceļ revidentu kvalitāte
    10.11.2017

    Likums pašvaldībām ir uzlicis pienākumu nodrošināt finanšu revīziju veikšanu, lai kontrolētu pašvaldības finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši apstiprinātajam budžetam, kā arī pārbaudītu pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību vadītāju un amatpersonu finansiālās darbības likumību un lietderību. Tāpat svarīgs revīzijas uzdevums ir kontrolēt, vai pašvaldības finanšu līdzekli, kustamā un nekustamā manta tiek apsaimniekota atbilstoši iedzīvotāju interesēm. Finanšu revīzijai ir jānotiek ne retāk kā reizi gadā, un tās veikšanai ir jāuzaicina auditorfirmas vai zvērināti revidenti, kuru darbu apmaksā no attiecīgās pašvaldības budžetā paredzētajiem līdzekļiem. Tāpat Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir tiesīga piesaistīt speciālistus pašvaldības ārkārtas finanšu revīzijas veikšanai.

  • Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Preses centrs
    Promocijas darbu par tēmu Jauno uzņēmumu uz klientiem un zīmolu orientētās spējas” aizstāvēs Katrīna Butenberga
    10.11.2017

    2017.gada 24.novembrī plkst. 12.00 LU Vadībzinātnes un Demogrāfijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322.auditorijā promocijas darbu doktora zinātniskā grāda iegūšanai Vadībzinātnē (Dr.sc.admin.) aizstāvēs Katrīna Butenberga (Katharina Buttenberg) .

  • Promocijas darbu par tēmu „Vadības stili un sieviešu iespējas strādāt augstākā līmeņa biznesa amatos” aizstāvēs Lidija Sedmaire
    10.11.2017

    2017.gada 24.novembrī plkst. 10.00 LU Vadībzinātnes un Demogrāfijas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Aspazijas bulv.5, 322.auditorijā promocijas darbu doktora zinātniskā grāda iegūšanai Vadībzinātnē (Dr.sc.admin.) aizstāvēs Lidija Sedmaire (Lydia Sedlmayr).

  • LU studentu Biznesa inkubators piedāvā starptautisku pirmsakselerācijas programmu
    09.11.2017

    Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubators sadarbībā ar Telavivas Universitātes uzņēmējdarbības centra “StarTau” vadītāju Elēnu Donetu (Elena Donets) izstrādājis pirmsakselerācijas programmu. Tā veidota pēc Stīva Blanka (Steve Blank) izstrādātās metodoloģijas, kas pasaulē mainīja pieeju jaunuzņēmumu veidošanai. Pirmsakselerācijas programmai, kas jauniešiem palīdzēs attīstīt savu biznesa ideju, līdz 19. novembrim var pieteikties LU studenti un inkubatora dalībnieki.

  • Līga Leitāne, Larisa Bule, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektores
    Līga Leitāne, Larisa Bule: Pensiju kapitāls - mantot vai "ziedot"
    09.11.2017

    Novembra sākumā Saeimā tika apspriests un atbalstīts No sirds Latvijai frakcijas deputātu iesniegtais priekšlikums likumprojektam Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, kurā tika ierosināts novērst augstās valsts pensiju fonda administrēšanas izmaksas. Būtībā nodokļu maksātāju nauda tiek iztērēta administrēšanai, nevis pensiju uzkrājumu veikšanai. Frakcija arī rosināja lemt par iespēju mantot otrā līmeņa pensiju uzkrājumus. Deputāts Gunārs Kūtris atzina, ka, pateicoties Saeimas deputātiem, šobrīd šis likumprojekts ir atbalstīts pirmajā lasījumā, un pauda cerības, ka kopīgiem spēkiem ideja tiks atbalstīta arī galīgajā lasījumā. Tas nākotnē ļautu mantot neiztērēto pensijas uzkrājumu, lai nauda paliktu ģimenei. Tajā pašā laikā labklājības ministrs apgalvo, ka pensiju kapitāla mantošana iznīcinās sociālo budžetu. Šādi apgalvojumi skan visnotaļ dīvaini un liek domāt, ka pensiju speciālā budžeta stabilitātes pamatā ir cerības, ka noteikts nodokļu maksātāju skaits nenodzīvos līdz pensionēšanai un «ziedos» savu pensiju kapitālu sociālajam budžetam.

  • Mohamed Ghaith
    Latvijas Universitātes studentu Biznesa inkubators aicina uz Biznesa vakaru ar uzņēmēju Mohamed Ghaith
    08.11.2017

    Sūtījumu pārvadāšanas servisa “Zeew” un selfiju drona “Drofie” ideju autors Mohamed Ghaith LU studentu Biznesa inkubatora Biznesa vakarā dalīsies savā pieredzē kā uzsākt biznesu gandrīz bez naudas. Biznesa vakars notiks pirmdien, 13.novembrī, plkst. 18.00 LU studentu Biznesa inkubatora telpās Aspazijas bulvārī 5.

  • Ramona Rupeika-Apoga, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore
    Ramona Rupeika-Apoga: Veiksmīgi cilvēki dzīvo veiksmīgās vietās
    08.11.2017

    Saskaņā ar jaunāko Globālo finanšu centru indeksu GFCI22 nozīmīgākie nozares spēlētāji Rietumeiropā ir Londona, Cīrihe, Frankfurte, Luksemburga un Ženēva. Eiropas ietekmīgākā piecinieka nozīme pēdējā laikā ir tikai pieaugusi, it īpaši Frankfurtes, jaunākajā indeksā pakāpjoties par 12 pozīcijām. Savukārt Āzijā vadošie finanšu centri ir Honkonga, Singapūra, bet Sanhajas, Pekinas, Šeņdžeņas un Guandžou straujā izaugsme palielina Ķīnas dominanci šajā reģionā.

  • Larisa Bule, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore
    Larisa Bule: Valsts bezatbildības rezultāts
    07.11.2017

    2017.gada sākumā Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins atzīmēja, ka apdrošinātāji pēdējā laikā veikuši lielu darbu, lai meklētu veidus, kā samazināt nozares zaudējumus, segmentējot klientus un meklējot papildus faktorus, kā pielāgot polises cenu to riska pakāpei. Iepriekš minētais viesa cerību, ka šogad nozares finanšu rādītāji varētu nedaudz uzlaboties. Vienlaikus paši apdrošinātāji neslēpa, ka ir iespējamas tikai divas metodes - zaudējumu samazināšana vai ОСТА cenu celšana. Nebija grūti uzminēt, kura metode tiks pielietota praksē, un rezultātā ОСТА cenas būtiski kāpa arī autoīpašniekiem, kuru riska profilā nekas nemainījās.

  • LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Mihails Hazans
    Mihails Hazans: pārmetumi ir ļoti pārspīlēti
    07.11.2017

    Pētījumu uzticēšana arī starptautiskajiem ekspertiem maizi Latvijas speciālistiem neatņem, sarunā ar Guntaru Gūti uzsver LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Mihails Hazans

  • Līga Leitāne un Larisa Bule, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektores
    Līga Leitāne, Larisa Bule: Rīga zaudē iedzīvotājus
    06.11.2017

    Pašvaldību vēlēšanas ir pagājušas, un ievēlētie deputāti jau paspējuši aizmirst solījumus par nekustamā īpašuma nodokļa taisnīgu piemērošanu. Likums par nekustamā īpašuma nodokli nosaka, ka pašvaldības pienākumos ir pieņemtos saistošos noteikumus publicēt līdz pirms-taksācijas gada 1. novembrim. Laiks ir pienācis, un jau šobrīd būtu jāvar izdarīt secinājumus par to, kas mūs sagaida nākamgad. Ja Rīga nav izrādījusi vēlmi risināt nodokļa problēmas, tad atzinīgi jāvērtē tikko kā pieņemtais Jūrmalas pašvaldības lēmums, kas nosaka, ka atvieglojums 90 % apmērā par zemes īpašumu nākamgad tiks piemērots tiem, kuri uz 2017.gada 31.decembri Jūrmalas administratīvo teritoriju būs deklarējuši kā savu pamata dzīvesvietu. Savukārt daudzbērnu ģimenēm tiks piemērots 90% nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums gan zemei, gan ēkām. Pēc pašvaldības aplēsēm, nodokļa samaksājamība tiks atvieglota ap 14 tūkst, jūrmalnieku. Tomēr Rīgā tik svarīgās atlaides par zemi zem dzīvojamām ēkām nebūs, tātad 2018. gadā problēmas, kas bija aktuālas šogad, turpināsies.

  • LU DF Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs un profesors Jurģis Šķilters
    Ar izcilu zinātnieku lasījumiem aizvadīts starptautiskais kognitīvo zinātņu simpozijs
    02.11.2017

    Ar panākumiem aizvadīts Latvijas Universitātes (LU) 12. Starptautiskais kognitīvo zinātņu, loģikas un komunikācijas simpozijs “Vizuāli telpisko prasmju ietekme uz mācīšanos”, kas pulcēja pasaules mēroga nozares autoritātes. Simpozijā uzstājās profesori no ASV Deivids Jūtals (David Uttal) un Maiks Stīfs (Mike Stieff), kā arī Oksfordas Universitātes datorzinātņu profesors Bobs Koeke (Bob Coecke), Lielbritānija.

  • Līdz 6. novembrim vēl var pieteikties ES fondu mācībām pieaugušajiem visā Latvijā
    02.11.2017

    Vēl tikai līdz 6. novembrim var pieteikties mācībām pieaugušajiem projektā “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide”. Strādājoši vai pašnodarbināti iedzīvotāji vecumā no 25 gadiem var izvēlēties apgūt kādu no 770 izglītības programmām, kuras iedzīvotājiem pieejamas ar ES fondu atbalstu 50 Latvijas pilsētās un novados, piemaksajot tikai 10% no mācību maksas.

  • Latvijas studenti un pētnieki aicināti pieteikties Izraēlas valdības stipendijām 2018./2019. akadēmiskajam gadam
    31.10.2017

    Līdz 2017. gada 30. novembrim Latvijas studenti un pētnieki aicināti pieteikties Izraēlas valdības stipendijām 2018./2019. akadēmiskajam gadam maģistrantūras, doktorantūras, pēcdoktorantūras studijām un pētniecībai vai dalībai modernā ivrita vasaras kursos.

  • Svetlana Saksonova un Aina Joppe, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un docente
    Svetlana Saksonova un Aina Joppe: Sociālā uzņēmējdarbība kā risinājums
    31.10.2017

    Cilvēkam ir jājūtas stabili un droši savā zemē, un sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskām sastāvdaļām, tāpēc palīdzības sniegšana slimiem, nespējīgiem un trūcīgiem cilvēkiem ir katras valsts uzdevums. 2017. gada janvārī trūcīgo cilvēku skaits Latvijā bija aptuveni 45 tūkstoši, kas ir 2,3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Daļa no tiem izmanto nakts patversmes pakalpojumus - tie ir Latvijas iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez pajumtes - gan iebraucēji no citiem Latvijas reģioniem, gan rīdzinieki. Pagājušā nedēļā masu medijos parādījās informācija, ka šādām vajadzībām domāts sociālā atbalsta tīkls tiek paplašināts - ir izveidota jauna Rīgas nakts patversme ar 1000 vietām. Rodas neskaitāmi jautājumi. Vai mēs dzīvojam kara apstākļos?! Daļa no patversmes iemītniekiem ir jauni un spēcīgi cilvēki, kuru rokas noderētu, piemēram, sabiedriskajos darbos. Protams, par to kādam ir jāmaksā. Tiesa, ka daudzi no viņiem neizjūt vajadzību pēc darba un nevēlas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tomēr izpētes vērts ir jautājums, ko šie cilvēki dara dienas laikā un kā ietekmē kriminogēno situāciju valstī. Bet ir arī zināms, ka daži no viņiem cenšas neoficiāli nopelnīt sev kaut minimālo iztiku, jo bijuši speciālisti dažādās jomās.

  • LU studentu Biznesa inkubators jauno sezonu sāk ar 43 biznesa idejām
    30.10.2017

    Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatorā sestajā sezonā darbosies vairāk nekā 100 uzņēmīgi jaunieši, kuri iecerējuši attīstīt 43 biznesa idejas. Šajā sezonā inkubatora dalībniekus sagaida divi jauni akseleratori, kas izstrādāti pēc Telavivas Universitātes uzņēmējdarbības centra “StarTau” pieredzes un palīdzēs jaunajiem uzņēmējiem no idejas nonākt līdz investīciju piesaistei gatavam produktam.

  • Juris Krūmiņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors
Foto: Aiga Dambe, LV portāls
    Juris Krūmiņš: Nevajag krist izmisumā, ja iedzīvotāju skaits sarūk
    27.10.2017

    Bez dzimstības un mērenas, regulētas migrācijas pieauguma apturēt depopulāciju Latvijā nav iespējams, uzskata Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors JURIS KRŪMIŅŠ. Tomēr par to, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, nevajag krist izmisumā, jo, ja darba ražīgums augs, varam labāk dzīvot arī pie mazāka iedzīvotāju skaita

  • 26.oktobrī skolotāji un skolēni no visas Latvijas piedalās ekonomikas semināros
    26.10.2017

    Jau 7. gadu Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte (LU BVEF) sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC) rīko seminārus ekonomikas skolotājiem par skolēnu zinātniski pētniecisko darbu vadīšanu un seminārus skolēniem, kuri izstrādā zinātniski pētnieciskos darbus ekonomikā.

  • Ar vieslekciju studentiem viesojās radošā digitālā satura mārketinga aģentūras “New Black” pārstāvji
    26.10.2017

    Ar vieslekciju maģistra studiju programmas “Vadības zinības” mārketinga vadīšanas apakšvirziena studentiem studiju kursa “Integrētas mārketinga komunikācijas” ietvaros Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē 2017. gada 25. oktobrī viesojās radoša digitālā satura mārketinga aģentūras “New Black” vadītājs Artūrs Mednis un klientu sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Rasnača. 2. kursa maģistrantiem tā bija lieliska iespēja iegūt vērtīgu pieredzi tieši no nozares profesionāļiem, kā arī uzdot sev interesējošos jautājumus.

  • Kristīne Rozīte, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore
    Kristīne Rozīte: Sīkums, bet nepatīkami
    26.10.2017

    Laba nodokļu sistēma ne tikai nodrošina ieņēmumus valsts budžetā, bet arī sekmē tās izaugsmi, un pats galvenais - iedzīvotāji to uzskatītu par taisnīgu un saprotamu. Tas ir arī viens no galvenajiem argumentiem, kāpēc Latvijā tika uzsākta nodokļu reforma.

  • Līga Leitāne, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore
    Līga Leitāne: Ekonomiskās drošības draudi ir īsti
    25.10.2017

    Laikā, kad Lietuva jau sākusi VDK aģentu ziņojumu publiskošanu, Latvijā tie joprojām tiek turēti aiz atslēgas, un pastāv niecīga cerība tos reiz ieraudzīt, lai uzzinātu aģentu vārdus un ziņojumu saturu. Protams, var jautāt, kāpēc sabiedrībai būtu mūsdienās svarīgi zināt, kas bija šie aģenti un kā darbojās, bet, joprojām redzot virkni neloģisku politisko un ekonomisko lēmumu, rodas pamatotas bažas, ka nevar izslēgt pagātnes ietekmi uz mūsu tagadni. Ikvienas valsts nacionālā drošības sistēma sastāv no politiskās un ekonomiskās drošības. Visbiežāk tiek runāts par militāro un politisko drošību, bet nedrīkst aizmirst ekonomiskās drošības elementu.

  • Līga Leitāne, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore
    Līga Leitāne: Jāsāk ar slimnīcu sakārtošanu
    24.10.2017

    Kārtējo reizi klausoties par problēmām veselības aprūpes jomā, radās vēlme rūpīgāk papētīt Latvijas lielāko slimnīcu darbību. Apskatot divas lielākās valsts nozīmes slimnīcas - Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS) un Paula Strādina Klīnisko universitātes slimnīcu (PSKUS) -, var redzēt, ka jau vairāku gadus tās ir strādājušas ar zaudējumiem. Vissliktākā situācija ir RAKUS, kuras zaudējumi 2017. gada pirmajā pusgadā jau sasnieguši 3,9 miljonus eiro, turklāt zaudējumi ir lielāki nekā pērn, kad tie sasniedza 2,5 miljonus eiro. Vienlaicīgi RAKUS ir arī negatīvs pašu kapitāls, kas liecina, ka slimnīca ilgstoši strādājusi ar nopietniem zaudējumiem. Turklāt jau vairākus gadus zvērināti revidenti gada pārskatu atzinumos "vērš uzmanību uz to, ka zaudējumi un negatīvais pašu kapitāls var radīt šaubas turpināt darbību". Tas ir nopietns signāls, jo šādi tiek norādīts uz uzņēmuma slikto finanšu stāvokli. Slimnīcai ir tendence strādāt ar bruto zaudējumiem, kas savukārt liecina, ka netiek nosegta pakalpojumu pašizmaksa. Arī PSKUS slimnīcas rezultāti nav iepriecinoši - bruto zaudējumi, ieņēmumi nenosedz pakalpojumu pašizmaksu, slimnīca nespēj segt ilgtermiņa saistības, jo peļņas nav, ir tikai zaudējumi.

  • Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, Stratēģiskās pētniecības un vadības centra priekšsēdētājs
    Andris Deniņš: Atņemot naudu zinātnei, valsts šauj sev kājā
    24.10.2017

    Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturoja situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai (ES) un Eiropas Komisijai (EK) par to, ka 2020. gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā atzīst zinātnieks, tad finansējums šobrīd sasniedz tikai desmito daļu no tā. Tas kārtējo reizi akcentē to, ka uz solījumiem paļauties nevar. Turklāt jāuzrauga tie projekti, kas pašlaik spēj sniegt finansējumu zinātniekiem, lai nauda aiziet pareizajiem mērķiem.

  • Sandra Jēkabsone, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociēta profesore
    Sandra Jēkabsone: Latvijas nākotnes izaicinājumi
    23.10.2017

    Nākotnē Latvijas attīstību lielā mērā noteiks gan globālās ekonomikas attīstības tendences, īpaši Eiropas Savienības valstu sagaidāmā izaugsme un savstarpējās sadarbības stiprums (t.sk. Brexk sarunu rezultāti, kas var veicināt ES šķelšanos), gan Latvijas tautsaimniecības strukturālās izmaiņas, piemēram, pārstrukturizācija uz augstākas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu ražošanu, kas ļautu ģenerēt augstākus ienākumus. Tāpat darbaspēka, enerģētisko un finanšu resursu pieejamība, īpaši pēc ES struktūrfondu finansējuma beigām 2020.gadā, un to cenas. Liela nozīme būs demogrāfiskajiem faktoriem, tādiem kā sabiedrības novecošanās, zemais dzimstības līmenis, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās, demogrāfiskās slodzes pieaugums, kā arī migrācijas tendencēm. Tās noteiks gan situāciju darba tirgū, gan valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus, gan IKP pieauguma tempus - izaugsmes potenciālu.

  • VARAM piedāvā studentiem apmeklēt konferenci par oglekļa mazietilpīgu attīstību
    19.10.2017

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piedāvā studentiem apmeklēt kopējās sesijas starptautiskajā konferencē 'Baltic Pathway Towards Low Carbon and Climate Resilient Development' ("Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību"), 30. un 31.oktobrī, LU Lielajā aulā, Raiņa bulvārī 19 (sēdvietas balkonā), kā arī, ja būs pieejamas brīvas vietas – apmeklēt paralēlās sesijas.

  • “Gudrības bankas” stipendijas saņēmuši 41 students
    19.10.2017

    Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (LU BVEF) dekāns asoc. prof. Gundars Bērziņš un studiju prodekāne prof. Margarita Dunska trešdien, 18. oktobrī, svinīgā pasākumā sveica 41 „Gudrības bankas”’ stipendiātu. Katrs no viņiem saņems vienreizēju stipendiju 200 eiro apmērā, bet kopumā stipendijās tiks izmaksāti 8200 eiro.

  • Gundars Bērziņš un Jānis Priede, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns un asoc. prof.
    Gundars Bērziņš, Jānis Priede: Dzīve uz parāda
    19.10.2017

    Ātro kredītu nozare pasaulē pēdējo 20 gadu laikā ir attīstījusies ģeometriskā progresijā, liekot uzdot virkni jautājumu par šīs nozares biznesa modeļa ilgtspēju un ietekmi uz iedzīvotāju patēriņu, paradumiem un labklājību. Ātro kredītu tematika zinātniskajā literatūrā nav retums, pētījumi par to ietekmi uz iedzīvotāju pirktspēju, patēriņu un ekonomiku kopumā, kā arī normatīvo regulējumu ir pēdējo gadu viens no aktuālākajiem jautājumiem. Mūsdienās ātrie kredīti mainījuši mūsu uztveri par finanšu sektoru un tradicionālo banku biznesu. Diemžēl, tie ir arī zināms sabiedrības finansiālās situācijas un uzvedības modeļa raksturotājs.

  • Izsludināta pieteikšanās ISEP programmai apmaiņas studijām ASV
    18.10.2017

    Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes studenti līdz 17.decembrim piedāvā iespēju pieteikties ISEP (The International Student Exchange Program) apmaiņas studijām kādā no programmā iesaistītajām ASV augstākās izglītības iestādēm 2018./2019.akadēmiskā gada rudens vai pavasara semestrī.

  • Jānis Priede, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētais profesors
    Jānis Priede: Vai Eiropā gaidāms taupības ēras noriets?
    18.10.2017

    Viena no skaļākajām pēdējā laika ziņām ir Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles paziņojums par aiziešanu no amata, kas saistīts ar nesen notikušajām vēlēšanām un amatu pārdali atbilstoši vēlēšanu rezultātiem. Ne velti Šoible tiek dēvēts par taupības arhitektu, jo tieši viņa ietekmē visas Eirozonas krīzes skartās valstis izvēlējās taupības pasākumus, lai pārvarētu krīzi un atgrieztos pie izaugsmes. Tieši savu taupības uzskatu dēļ Šoible kļuva par vienu no visapspriestākajiem politiķiem Eirozonā, iemantojot neviennozīmīgu reputāciju, īpaši Grieķijā. Arī Baltijas valstis gāja taupības ceļu.

  • Jānis Priede, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētais profesors
    Jānis Priede: Nozares izaicinājumi
    17.10.2017

    IKT nozare nesen saņēma "aukstu dušu" no ekonomikas ministra Arvila Ašeradena, kas intervijā ziņu aģentūrai LETA norādīja uz Latvijas ekonomikas būtisku atpalicību produktivitātes ziņā - tikai 43% no ES vidējā. Ministrs izcēla IKT sektoru, kurā produktivitāte sasniedzot knapi 30% un norādīja, ka Latvijā ir tikai dažas reāli konkurētspējīgas nozares, kā piemēru minot kokapstrādi, kuras produktivitāte pārsniedz 70% no ES vidējā. Šāda ministra kritika liek rūpīgāk paraudzīties uz IKT nozares paveikto. Viens no rādītājiem, kas apstiprina ministra bažas par nozares attīstību ir personāla izmaksas. Kopš 2010. gada personāla izmaksas aug straujāk nekā pievienotā vērtība IKT sektora uzņēmumos. Tas nozīmē, ka tas, ko uzņēmumi dara, tiek paveikts ar aizvien lielākām izmaksām, tādējādi krītot produktivitātei.

  • Foto: Toms Grīnbergs
    Aicinām uz svinīgo “Gudrības bankas” stipendiātu sveikšanu!
    16.10.2017

    Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte ielūdz uz stipendiju konkursa “Gudrības banka” svinīgo pasākumu un stipendiātu sveikšanu, kas notiks trešdien, 18. oktobrī, plkst. 15.00, 500. auditorijā Aspazijas bulvāri 5.

  • Seminārs skolēniem par vērtspapīru tirgu un LR nodokļu sistēmas aktualitātēm
    16.10.2017

    Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC) rīko semināru skolēniem “Vērtspapīru tirgus un LR nodokļu sistēmas aktualitātes skolēnu zinātniski pētniecisko darbu rakstīšanas kontekstā”. Seminārs notiks 26.10.2017. plkst. 13.00 – 16.00, 508.auditorija, Aspazijas bulvārī 5.

  • Foto: Liene Bērziņa
    Seminārs ekonomikas skolotājiem
    16.10.2017

    Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru (VISC) rīko semināru ekonomikas skolotājiem “Vērtspapīru tirgus un LR nodokļu sistēmas aktualitātes skolēnu zinātniski pētniecisko darbu vadīšanas kontekstā”. Seminārs notiks 26.10.2017. plkst. 12.00 – 17.00, 507.auditorijā, Aspazijas bulvārī 5.

  • Svetlana Saksonova, LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes profesore
    Svetlana Saksonova: Kriptovalūtas - gan ieguvums, gan drauds
    13.10.2017

    Kriptovalūta Bitcoin, kas tika radīta 2009. gadā, bija atbilde uz pasaules finanšu krīzi un alternatīva tradicionālajām valūtām un bankām, kuras ilgi nevarēja pārvarēt krīzes radītās negatīvās sekas. Pašlaik tā vairs nav vienīgā kriptovalūta pasaulē, bet saskaņā ar ekonomistu aplēsēm Bitcoin kopējā kapitalizācija joprojām ir vislielākā - pērn tā sasniedza 6,5 miljardus dolāru. Ekonomistu viedokļi par kriptovalūtu radikāli atšķiras. No vienas puses pastāv uzskats, ka valsts monopols uz naudas emisiju nevar sabiedrību pasargāt no naudas nelikumīgas un ļaunprātīgas izmantošanas. Tāpēc tikai tradicionālo un alternatīvo (inovatīvo) valūtu konkurences radīšana veicinās naudas tirgus ekonomikas attīstību - tādas naudas radīšanu, kuru varēs pārvaldīt tikai tās īpašnieks. No otras puses, pastāv viedoklis, ka kriptovalūtas rada draudus valstu finanšu stabilitātei.

  • LU studentu Biznesa inkubators iekļuvis Eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balvas finālā
    13.10.2017

    Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubators ir iekļuvis Eiropas Komisijas rīkotā konkursa „Eiropas uzņēmējdarbības veicināšanas balva 2017”(European Enterprise Promotion Awards 2017) finālā. Žūrija finālam ir izvirzījusi 15 projektus, bet konkursa uzvarētāji šī gada novembrī tiks noskaidroti Tallinā, Igaunijā.

  • Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne: Konkurētspēja – mīti un patiesība
    12.10.2017

    Pasaules ekonomikas foruma 2017. -2018. gada Globālās konkurētspējas indeksa (GCI) reitingā Latvija no 137 valstīm ir ierindota 54. vietā, kas ir par piecām vietām zemāk nekā iepriekšējā gadā. Latvijas pozīcijas pasliktinājās desmit jomās. Uzlabojumi ir novēroti tikai divās jomās - makroekonomikas vide un tirgus lielums, ko galvenokārt ietekmēja makroekonomisko rādītāju uzlabošanās.

  • Ieva Aizsila LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes lektore
Foto: Liene Bērziņa
    Ieva Aizsila: Nepārtrauktības risks
    11.10.2017

    Latvijā aktuāls ir jautājums, vai uzņēmumu vadība pievērš pietiekamu uzmanību uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai? Vai uzņēmumos ir noteiktas risku novērtēšanas procedūras, kas savlaicīgi signalizē par nopietnām problēmām un nespēju nodrošināt veiksmīgu uzņēmuma darbību? Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums nosaka, ka viens no finanšu pārskatu sagatavošanas mērķiem ir nodrošināt uzņēmuma darbības turpināšanu. Uzņēmuma finanšu pārskatā ietvertais likviditātes riska novērtējums ir tieši saistīts ar vadības ziņojumu. Uzņēmums turpina darbību, ja tiek uzskatīts, ka tas spēj samaksāt savus parādus. Bieži vien uzņēmuma darbības turpināšana tiek jaukta ar uzņēmuma maksātspēju.

  • Piesakieties jaunam izaicinājumam – jaunuzņēmumu nometnei Rīga-Kembridža līdz 16. oktobrim
    11.10.2017

    No 18.oktobra līdz 9.decembrim norisināsies trešā jaunuzņēmumu nometne studentiem un jaunajiem uzņēmējiem, kas norisināsies Latvijā un Lielbritānijā (Kembridžā). Nometnē aicināti piedalīties studenti un jaunie uzņēmēji ar savām biznesa idejām, kuri ir motivēti uzsākt uzņēmējdarbību. Veiksmīgāko ideju autori apmeklēs nometnes otro kārtu Kembridžā, Lielbritānijā, 2018. gada sākumā.

  • Studijas un pētniecība Vācijā
    10.10.2017

    DAAD (Deutscher Akademischer Austausch Dienst) piedāvā dažādas stipendijas Latvijas studentiem, augstskolu absolventiem, doktorantiem, zinātniekiem un augstskolu pasniedzējiem. Tāpēc aicina visus interesentus 19. oktobrī plkst. 16.00 uz informatīvu semināru par studiju, pētniecības un stipendiju iespējām Vācijā. Seminārs notiks Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē, Aspazijas bulv. 5, 305. telpā un tajā būs iespēja saņemt arī praktiskus padomus par Vācijas augstskolu izvēli un stipendijas pieteikuma sagatavošanu.

  • Atklāta pieteikšanās starptautiskajam kognitīvo zinātņu simpozijam
    09.10.2017

    Latvijas Universitāte (LU) aicina reģistrēties 12. Starptautiskajam kognitīvo zinātņu, loģikas un komunikācijas simpozijam “Vizuāli telpisko prasmju ietekme uz mācīšanos”, kas notiks no 31. oktobra līdz 1. novembrim. Simpozijā ar referātiem uzstāsies pasaules mēroga autoritātes – Ziemeļrietumu Universitātes (ASV) profesors Deivids Jūtals (David Uttal) un Oksfordas Universitātes (Lielbritānija) datorzinātņu profesors Bobs Koeke (Bob Coecke). Reģistrēties atklātajai “MadScience” lekcijai un simpozijam var līdz 25.oktobrim.

  • Izglītības eksperti iesaka atteikties no iestājeksāmeniem augstskolās un pretrunīgi vērtē bezmaksas augstāko izglītību
    09.10.2017

    Studentu motivācija studēt ir daudz svarīgāka nekā iestājeksāmenu rezultāti, bet valsts dotēta augstākā izglītība ir pretrunīgi vērtējama, tā vietā ieviešot studentu līdzmaksājumu vai sabalansētu finansēšanas modeli, Latvijas Universitātes (LU) un LU Studentu padomes (SP) rīkotajā diskusijā “Kā palielināt Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju mūsu valsts izaugsmes stiprināšanai?” piektdien, 6. oktobrī, secināja augstākās izglītības eksperti.

  • Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors
    Roberts Škapars: Nākotne tranzīta attīstībā
    06.10.2017

    2016. gadā Baltijas valstu ostās saņēma un nosūtīja kopumā 145,9 milj. tonnu kravu, kas ir par 2,8% jeb 4,2 milj. tonnu mazāk nekā 2015. gadā. Latvijas ostas šā gada astoņos mēnešos ir pārliecinātas līderes - tajās pārkrauti gandrīz 43% no visiem apjomiem Baltijā. Pieaugums pret tādu pašu periodu pērn - gandrīz 5%. Baltijas valstu ostās šī gada astoņos mēnešos visvairāk kravu pārkrāva Klaipēdas ostā, Lietuvā - 27,7 milj. tonnu, kas ir par 4,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Otrajā vietā pēc pārkrauto kravu apjoma ir Rīgas osta, kurā pārkrauti 22,7 milj. tonnu, kas ir kritums par 4,9%. Savukārt trešajā vietā ir Ventspils, kurā šogad pārkrautas 15 milj. tonnu, uzrādot ievērojamu kāpumu - par 17,2% vairāk nekā pērn.

  • Latvijas Universitāte nostiprina sadarbību ar Ziemeļvalstu universitātēm
    05.10.2017

    Norvēģijas finanšu instrumenta projekta ietvaros starp LU un Agderas universitātēm, oktobra sākumā Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē (LU BVEF) viesojās Rietum Norvēģijas Universitātes (Western Norway University of Applied Sciences) pārstāvji Dr. Ole Jakob Bergfjord un Dr. Tarjei Heggernes. Vizītes rezultātā tiks uzsākta pasniedzēju mobilitāte starp universitātēm, ar nākotnes potenciālu parakstīt arī ERASMUS + līgumu studentu apmaiņai.

  • Ivita Faituša, SIA "IF Birojs" valdes locekle, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Finanšu un grāmatvedības nodaļas lektore 
Foto: Toms Grīnbergs
    Ivita Faituša: Grāmatvedības uzskaite namu apsaimniekotājiem
    05.10.2017

    Daudzdzīvokļu nama apsaimniekošanas funkcijas iespējams veikt dažādos veidos, tomēr grāmatvedības uzskaitē tajos visos redzamas vairākas kopīgas iezīmes. Svarīgi nošķirt, kas ir apsaimniekotāja saimnieciskā darbība un kas - starpniecības pakalpojumi, jo no tā atkarīga gan ieņēmumu uzskaite, gan nodokļu aprēķini.