Pārrautas attiecības

Attiecību pārtraukšana ir ļoti sāpīgs dzīves brīdis un nav kāda noteikta, saudzīga veida, kā pārtraukt attiecības vai pateikt ardievas sev nozīmīgam cilvēkam. Bieži vien attiecību pārtraukšana notiek negaidīti un neesam gatavi tām izjūtām, kuras rodas attiecību pārtraukšanas brīdī.

Pārtraucot attiecības samērā bieži tiek izjustas sakāpinātas emocijas:

  • Noliegums. Grūti noticēt tam, ka attiecības ir pārtrauktas.
  • Dusmas. Esam dusmīgi un nikni pret partneri vai mīļoto, kurš/kura mūsu dzīvi satricinājis/-usi pašos pamatos.
  • Bailes. Esam pārsteigti par savām intensīvajām izjūtām. Mēs baidāmies arī no tā, ka mēs nekad vairs nespēsim iemīlēt kādu vai tikt iemīlēti.
  • Sevis vainošana. Vainojam sevi par to, kas bijis slikti. Mēs atkal un atkal pārlūkojam šīs attiecības, sev pārmetot: „Ja nu es to nebūtu darījis/usi. Ja nu es tā nebūtu rīkojies/usies.”
  • Bēdas. Bēdājamies par to, ka esam zaudējuši attiecības, un arī par to, ko bijām nākotnē iecerējuši no šīm attiecībām.
  • Vaina. Jūtamies vainīgi par attiecību pārrāvumu, jo īpaši tad, ja paši nolēmām tās pārtraukt.
  • Apjukums. Var rasties zināms apjukums, nedrošība par nākotni, par to, kas turpmāk sagaidāms.
  • Cerības. Attiecību pārtraukšanas sākumā vēl ir cerības, ka ir iespēja vēl samierināties, ka šķiršanās varētu būt īslaicīga, ka partneris/-e,  atgriezīsies. Kad palēnām atgūstamies un pieņemam notikušo, tad rodas cerības, ka nākotnē vēl daudz kas iespējams, ka tā būs tīri laba.
  • Atvieglojums. Varam gūt arī atvieglojumu dēļ tā, ka nu ir izbeigušās sāpes, cīņas un saspringtība, kas bija šajās attiecībās.

 

Lai arī visas šīs izjūtas ir visai nepatīkamas, tās visas ir „normālas” reakcijas uz attiecību zaudēšanu. Šīs reakcijas ir nozīmīga atveseļošanās procesa sastāvdaļas, lai turpmāk spētu atkal uzsākt un izveidot attiecības.

 

Daži veidi kā tikt galā ar attiecību pārtraukšanu:

  • Atļauties sajust savas bēdas, dusmas, bailes un sāpes, kas saistītas ar attiecību izbeigšanos. Atzīt to, ka zaudētās attiecības pašam/pašai bija nozīmīgas.
  • Uzturēt saziņu ar citiem. Šajā sarežģītajā laikā svarīgi pieņemt tās gādīgās un sirsnīgās attiecības, kādas sniedz tuvie cilvēki, var lūgt atbalstu tuviniekiem, runāties ar viņiem, kas jūtami atvieglo izjūtas. Vērts runāt par savām izjūtām, to kādas ir reakcijas pēc attiecību izbeigšanās. 
  • Jāatpazīst tas, ka sevis vainošana varētu būt zināma veida pretestība pret kontroles izjūtas zudumu par notiekošo un nespēju ietekmēt otra cilvēka  novēršanos. Diemžēl, dzīvē ir notikumi, kuru norisi vai izbeigšanos, nav  iespējams paredzēt un pārvaldīt.
  • Pieņem to, ka tev vajag laiku, lai atgūtos. Esi laipns un iecietīgs pret sevi pēc attiecību izjukšanas. Turies pie saviem ikdienas ieradumiem, cik nu tas iespējams. Visai būtiski pēc notikušā ir izvairīties uzreiz pieņemt svarīgus un pārsteidzīgus dzīves pārmaiņu lēmumus. Tie nopietni jāapsver. Jāgādā par sevi, savu veselību, regulāri jāpaēd, pietiekami izgulies, vingro, izvairies no sev kaitējošas rīcības (dzeršanas, azartspēlēm, tml).
  • Šajā dzīves pārmaiņu laikā rodas iespēja vairāk paraudzīties uz sevi, pārvērtēt sevi, savas dzīves prioritātes, tādejādi paplašinot un padziļinot savas intereses.
  • Noderīgi ir pārdomāt to, ko esi iemācījies šo attiecību gaitā, kā esi mainījies, pieaudzis. Kādas atziņas iegūtas tagad, pārvarot sāpes par attiecību izjukšanu. Apdomāt, kā šī pieredze varēt tālāk noderēt.
  • Vērts iesaistīties brīvprātīgo darbā, nodarboties ar ko tādu, kas nāk pa labu citiem cilvēkiem, sniedzot palīdzību citiem.
  • Saredzēt to, ka katram ir tiesības uz saviem uzskatiem par dzīvi un attiecībām. Nostiprināt savus dzīves uzskatus, rūpējoties par savu garīgo dzīvi. Ir arī daudz labas literatūras, kura var palīdzēt izprast dzīves pārbaudījumus un sekmēt personības izaugsmi. Varētu nākt pa labu kādu laiku pavadīt vienatnē, dabā vai meditējot.

 

Kad būtu ieteicams meklēt palīdzību.

  • Vērsies pēc palīdzības, ja jūti ka esi nonācis strupceļā, ka netiec galā ar savām emocijām, reakcijām uz attiecību izbeigšanos, jūties depresīvs, vientuļš un nelaimīgs. Tad būtu vēlams saņemt lielāku atbalstu, tiekoties ar kādu profesionālu konsultantu (psihologu, psihoterapeitu).

 

Kāda veida palīdzība būtu noderīga

  • Gan individuāla, gan grupu terapija varētu noderēt pašsajūtas un pašcieņas uzlabošanai. Terapija palīdz papildināt spēju atpazīt un izprast savas emocijas, to cēloņus un iespējamo pieejas maiņu dzīves situācijām.
  • Grupu terapija palīdz stiprināt uzticēšanos citiem, papildina izpratni par  attiecību veidošanu un atšķirībām komunikācijā.

 

Ieteikumi: Stresa izpausmes. Stresa pārvaldīšana. Grūtības intīmās attiecībās. Vientulība. Konfliktu risināšana. Problēmu risināšana.

 

Kur vērsties pēc atbalsta.

LU studentu servisā, psihologs-konsultants. Tālr. 67034392

e-pasts: psihologs-konsultants@lu.lv

LU Psiholoģiskās palīdzības centrs. Tālr. 67034020