Par LU domnīcu LV PEAK

Galvenā LU domnīcas LV PEAK misija ir veikt neatkarīgu, objektīvu un zinātniski pamatotu konkurētspējas un produktivitātes analīzi un izstrādāt politikas ieteikumus Latvijas valdībai. LU domnīcas LV PEAK darba stratēģisko vadību nodrošina Produktivitātes padome, kurā darbojas augsti kompetenti locekļi, tostarp akadēmiķi un izcili ekonomisti, kas pārstāv Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Universitāti un privāto sektoru. LU domnīca LV PEAK sadarbojas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un citām organizācijām. 29.10.2019. Ministru kabinets izvirzīja LU domnīcu LV PEAK par Latvijas nacionālo produktivitātes padomi un deleģēja pārstāvēt Latviju ES dalībvalstu Produktivitātes tīklā. Balstoties uz LU domnīcas LV PEAK aktivitātēm un pētījumiem, 2019. gada maijā tika izdota monogrāfija “Produktivitātes celšana: tendences un nākotnes izaicinājumi“. Šobrīd LU domnīcas LV PEAK pētnieki VPP zinātniskā projekta "reCOVery-LV" ietvaros strādā pie pirmā "Produktivitātes ziņojuma" Eiropas Komisijas formātā". Ziņojuma prezentācija notiks "Produktivitātes dialogā" 2020.gada 25.novembrī.

Latvijas produktivitātes ziņojums 2020

Šis pētījums iezīmē vairākus iespējamos nākotnes scenārijus starptautisko attiecību attīstībai COVID-19 pandēmijas kontekstā, piedāvā ticamāko, izvērtē lielāko globālo aktoru rīcībpolitiku un sniedz rekomendācijas Latvijas politikas veidošanai.

Pētījumā ir identificēti četri iespējamie post-COVID-19 starptautiskās attīstības scenāriji. Tie iekļauj gan pirmspandēmijas situācijas jeb status quo turpināšanos, gan solidaritātes un daudzpusējas sadarbības pastiprināšanos, gan suverenizāciju un protekcionisma nostiprināšanos, gan konfliktējošu tendenču “sadzīvošanas” scenāriju, kurā integrācijas un protekcionisma procesi pastāvēs vienlaicīgi. Pētījumā šie scenāriji tiek testēti, detalizētāk aplūkojot īstermiņa un ilgtermiņa tendences un stratēģiskās izvēles.

Pētījuma primārais mērķis ir izvērtēt globālas vides attīstības tendences un Latvijas rīcībpolitikas ietekmējošos faktorus un piedāvāt ieteicamās izvēles pēcpandēmijas periodā. Tomēr acīmredzami, ka lielāko globālo aktoru rīcība pandēmijas kontekstā un pašas pandēmijas ilgums, tvērums un dziļums var atstāt nopietnas sekas uz iespējamo scenāriju raksturu un tālākām trajektorijām. 

Pētījums veikts Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” (VPP-COVID-2020/1-0010) ietvaros no 2020.gada 1.jūlija līdz 30.decembrim. To izstrādāja Rīgas Stradiņa universitātes zinātniskā grupa Eiropas Studiju fakultātes dekāna, profesora Dr. Andra Sprūda vadībā. Zinātniskajā grupā bija iesaistīti Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēki un pētnieki Dr. Māris Andžāns, Dr. Una Aleksandra Bērziņa-Čerenkova un Dr. Kārlis Bukovskis, kā arī doktoranti Vineta Kleinberga un Artūrs Bikovs. 

Starptautiskās attīstības scenāriji COVID-19 pandēmijas kontekstā PDF

   

Šis pētījums ir radīts valsts pētījumu programmas “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” ietvaros, lai analizētu 2020. gada pavasarī ārkārtas situācijas laikā uzkrāto pieredzi konstitucionālo institūciju un valsts pārvaldes darbības juridiskajos aspektos, un sniegtu rekomendācijas šo institūciju darbībai noteiktā tiesiskā ietvara pilnveidošanai.

Pētījums sastāv no divām daļām. Pirmajā daļā “Ārkārtas situācijas un izņēmuma stāvokļa konstitucionāli tiesiskā analīze” ir vērtēts 1922.gada 15.februārī pieņemtās Satversmes noteiktais regulējums un tā piemērotība krīžu, tostarp pandēmijas radītās krīzes, efektīvai pārvaldībai. Šīs pētījuma daļas mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgus konstitucionāli tiesiskā ietvara pilnveidojumus ārkārtējo situāciju efektīvākai pārvaldībai. Šīs pētījuma daļas autors ir Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, LU profesors, Dr.iur. Ringolds Balodis. 

Otrajā pētījuma daļā ir analizēts, kādu iespaidu uz valsts pārvaldes darbības efektivitāti ir atstājusi attālinātā darba un attālināto saziņas formu izmantošanas pieredze valsts pārvaldē ārkārtējās situācijas laikā. Pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi valsts institūciju darbībā un tās laikā īstenotie juridiskie risinājumi, lai nodrošinātu valsts institūciju darbības nepārtrauktību, var saturēt potenciālu arī to izmantošanai pēcpandēmijas apstākļos. Ja Saeima, Ministru kabinets un tiesas salīdzinoši ātri un sekmīgi pielāgojās attālinātā darba režīmam, izmantojot videokonferences un citus digitālos risinājumus, tad valsts pārvalde pandēmijas laikā nav demonstrējusi vērā ņemamus uzlabojumus sasniedzamībai attālinātā formā. Pētījuma otrās daļas autors ir Latvijas Universitātes docents Dr.iur. Edvīns Danovskis. 

"Konstitucionālais un administratīvais ietvars pandēmijas un citu ārkārtas situāciju efektīvai pārvaldībai" pārskata ziņojums

Pētījums ir izstrādāts juridiskās zinātnes ietvaros, pētot digitālo tehnoloģiju izmantošanu saziņā no juridiskā viedokļa. Tajā nav analizēti ar digitālo tehnoloģiju ieviešanu saistītie praktiskie izaicinājumi no informācijas tehnoloģiju perspektīvas. 

Covid-19 izraisītā krīze ir satricinājusi ne tikai cilvēku dzīvi, bet arī mūsu valsts ekonomiku. Smagi cietušas vairākas nozares, kas iepriekš ir bijušas ļoti svarīgas Latvijas tautsaimniecībai. Lai uzturētu "Covid slimu" ekonomiku pie dzīvības, tāpat kā smagi slimiem pacientiem, arī vairāku ekonomikas sektoru glābšanai tiek pielietota "mākslīgā koma", kad valsts atbalsts ir vienīgais veids, lai novērstu masveida uzņēmumu bankrotu un mazinātu bezdarbu.

73 Latvijas pētnieku komanda meklē labākos risinājumus

Latvija ar Covid-19 krīzi saskārās laikā, kad tās ekonomiskā izaugsme jau sāka sabremzēties, ko ietekmēja tranzīta samazinājums un banku sektora "kapitālais remonts". Bez šaubām, "kapitālais remonts" finanšu sektorā ir ļāvis atgūt Latvijas reputāciju starptautiskajā banku vidē un apliecinājis, ka valdība spēj būt izlēmīga un rīkoties situācijā, kad starptautiskā uzticība ir apdraudēta. Tomēr cena, ko esam samaksājuši, ir nepiesaistītas investīcijas, apgrūtināta kreditēšana un uzņēmumu ierobežotas spējas attīstīt savu biznesu. Otrais pieminētais sektors ir kravu pārvadājumi, īpaši ostas un dzelzceļš, kas vēl pirms pašreizējās krīzes pieredzēja grūtības un lejupslīdi. Varam teikt: ja šo apstākļu kopums nesabremzētu ekonomiku vēl pirms Covid-19 krīzes, mēs krīzē ieietu no labāka "starta stāvokļa".

Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas ekonomika turpmākos mēnešos atradīsies turbulences zonā, ko ietekmēs ar Covid-19 saistītā ekonomiskā un sociālā spriedze. Covid-19 izplatības apstākļos ir nepieciešama tūlītēja, uz nākotni vērsta rīcība, lai mazinātu krīzes postošo ekonomisko un sociālo ietekmi. Ietekmīgas starptautiskās institūcijas, tādas kā Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Savienības (ES) un citu reģionu valstu valdības, tai skaitā Latvijas valdība, nepārtraukti precizē nākotnes scenārijus un meklē adekvātus rīcībpolitikas instrumentus Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanai. Pasaules labākie ekonomisti un zinātnieki mēģina prognozēt ekonomikas "slimības" turpmāko gaitu un atrast spēcīgas zāles ekonomikas ātrākai atveseļošanai.

Arī Latvijas zinātnieki ir aktīvi iesaistījušies ekonomikas diagnostikā un pusgada laikā izstrādājuši vairākas ekonomiskās receptes, kuras šobrīd vērtē ministriju eksperti, nevalstiskās organizācijas un neatkarīgie ārvalstu zinātnieki.

Latvija nevar lepoties ar valsts atbalstu zinātniekiem, zinātnes finansējums no valsts budžeta ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES). Tomēr ārkārtas situācijā tika lemts finansēt 10 valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" projektus, tai skaitā projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes". Projekta īsais nosaukums "reCOVery-LV" skaidri iezīmē tā mērķi – Latvijas ekonomikas atveseļošana.

Projekta "reCOVery-LV" izstrādē tika iesaistīta pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņu universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes. Kopā strādājot 73 ekonomistiem, juristiem, politologiem un sociologiem, tajā skaitā 18 doktorantiem, izdevās triecientempā, nieka 6 mēnešos, apvienot pētnieku zinātnisko ekspertīzi ar valsts, pašvaldību un NVO praktisko pieredzi, lai atrastu adekvātus ekonomikas izrāviena rīkus.

Latvijas vēsturē pirmais produktivitātes ziņojums

Kopš 2020. gada jūlija strādājām ar pilnu atdevi, lai 5. janvārī iesniegtu politikas veidotājiem septiņus apjomīgus mūsu komandas ziņojumus ar secinājumiem un priekšlikumiem. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas norādījumiem varēsim informēt sabiedrību par gala rezultātiem tikai tad, kad saņemsim pozitīvus atzinumus gan no ministrijām, gan no neatkarīgiem ārvalstu zinātniekiem. Līdz marta beigām mums ir iespēja arī nostiprināt rezultātus.

Tomēr par vienu no projekta galvenajiem devumiem – "Latvijas produktivitātes ziņojumu 2020", kas tika pilnīgi pabeigts decembrī, – jau ir saņemts pozitīvs Ekonomikas ministrijas un Eiropas Komisijas (EK) atzinums. Par šī pētījuma būtību vēlos īsumā pastāstīt.

Manuprāt, ir diezgan simboliski, ka Latvijas vēsturē pirmais produktivitātes ziņojums, kas tika izstrādāts atbilstoši EK standartiem, ir tapis tieši Covid-19 izplatības apstākļos. Kāpēc produktivitātes "renesanse" tieši tagad ir īpaši svarīga?

Svarīgākais – konkurētspēja un produktivitāte

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto ir ES zemākajā galā pēc Rumānijas un Bulgārijas. 2019. gadā produktivitātes līmenis Latvijā veidoja pusi no ES vidējā līmeņa. Lēns ražīguma pieaugums vērojams apstrādes rūpniecībā, kas krietni atpaliek no Lietuvas un Igaunijas un 2019. gadā bija aptuveni 40% no ES vidējā līmeņa. Produktivitātes atpalicība ir cieši saistīta ar zemo augsto tehnoloģiju produktu daļu Latvijas eksportā un zemiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Pielietotā strukturālo izmaiņu ietekmes analīzes (shift share analysis) metode liecina, ka kopumā darba resursu pārdale par labu produktīvajām nozarēm ir nepietiekama, lai būtiski ietekmētu tautsaimniecības kopējā produktivitātes līmeņa straujāku kāpumu.

Produktivitātes pieaugums nenozīmē, ka mums jāstrādā vairāk. Mums jāstrādā gudrāk. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmeņa paaugstināšanas problēmas ir saistītas galvenokārt ar tās spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju un inovācijas, paplašināt dalību globālajās un reģionālajās vērtību ķēdēs un paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju.

Lai pēc iespējas mazinātu kaitējumu krīzes laikā, Latvijas valdība kopš krīzes sākuma sniedz samērīgu atbalstu tautsaimniecībai, kaut gan gribētos, lai valdības rīcība krīzes seku novēršanā būtu preventīvāka un ātrāka, bet atbalsts – lielāks. Tomēr, lai panāktu izrāvienu pēc krīzes, valstij nepieciešams ieguldīt mērķtiecīgi lielus finansiālos līdzekļus produktivitātes celšanā. Tas jādara tā, lai tautsaimniecība kļūtu konkurētspējīgāka. Tas nozīmē, ka valsts, veicot atbalsta pasākumus ekonomiskā potenciāla saglabāšanai, palīdz flagmaņu uzņēmumiem ar augstu pievienoto vērtību, kā arī strauji augošajiem inovatīvajiem uzņēmumiem stiprināt vai vismaz saglabāt veiktspēju un eksportspēju.

Lielākais efekts – no ES Atveseļošanās fonda līdzekļiem

Latvija var sniegt atbalstu gan ar saviem budžeta līdzekļiem, gan izmantojot iespējas, ko sniedz ES. Valsts budžeta finansētam atbalstam ir jābūt aizvien selektīvākam, labāk mērķētam un ar iespējami ātrāku ekonomisko efektu, bet īpaši lielu efektu varētu sniegt ES Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļi. Apgūstot nākamajos divos gados ES līdzekļus, ir jāseko ES noteiktajām prioritātēm, kas paredz mazināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo nevienlīdzību, stiprināt ekonomisko un sociālo noturību, mīkstināt krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, kā arī atbalstīt tautsaimniecības "zaļo" un digitālo transformāciju.

ES atveseļošanās fonda līdzekļi ir ļoti vērtīgs resurss, taču ekonomisko izrāvienu Latvijai tie nesīs tikai tad, ja šī nauda tiks efektīvi ieguldīta. Tāpēc ir svarīgi panākt, lai šī nauda nepārvērstos neefektīvos projektos, un nepieļaut bēdīgi slaveno G-24 līdzekļu likteni. Latvijas sabiedrībai ir tiesības zināt, kur un pēc kādiem kritērijiem nauda tiek ieguldīta.

Filtrs efektīvai līdzekļu sadalei

Kaut gan EK formulēja virkni kritēriju un ierobežojumu ES līdzekļu piešķiršanai, "reCOVery-LV" projekta ietvaros tika izstrādāti produktivitāti veicinoša uzņēmumu valsts atbalsta kritēriji, kurus mēs piedāvājam uzlikt kā papildu "filtru" līdzekļu piešķiršanas pamatojumam. Kritēriji tika pamatoti, izmantojot 167 tūkstošu Latvijas uzņēmumu parametru matemātisko analīzi. Kritēriji aprakstīti "Latvijas produktivitātes ziņojumā 2020" un varētu tikt izmantoti gan ES, gan nacionālo līdzekļu efektīvai izmantošanai, sniedzot atbalstu uzņēmumiem.

Produktivitātes ziņojuma galvenie secinājumi, īpaši par produktivitāti veicinošiem kritērijiem, 2020. gada 10. decembrī tika prezentēti ES produktivitātes padomju un Ekonomikas politikas komitejas kopējā sanāksmē un izraisīja patiesu interesi no dalībvalstu kolēģu puses. EK nolēma publicēt Latvijas produktivitātes ziņojumu savā mājaslapā, nodrošinot ziņojuma kopsavilkuma tulkojumu angļu valodā.

Kopumā aprēķini parāda, ka jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana rada būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi. Produktivitātei ir lielākais devums izaugsmē. Tomēr nozīmīgs faktors straujākas izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības problēmas risinājumiem. Ieguldījumiem cilvēkkapitālā ir ļoti liela nozīme. Kritiski svarīgi ir nodrošināt augošās un produktīvās nozares ar darbaspēku, kas nozīmē, ka ir jāpārskata līdzšinējās pieaugušo izglītības programmas un jāveicina darbaspēka pārplūde no mazāk produktīviem sektoriem uz produktīvām nozarēm.

Ja Latvijai izdosies paaugstināt produktivitāti, tā arī būs "burvju nūjiņa", kas nodrošinās paātrinātu izaugsmi. Labi apzināmies, ka nākotnē Latvijas ekonomiskie rādītāji var svārstīties plašā amplitūdā gan Covid-19, gan starptautisko un iekšējo politisko un ekonomisko risku dēļ. Un tomēr, rīkojoties prātīgi un investējot produktivitātes pieaugumā, turpmākajos piecos gados ikgadējā izaugsme var sasniegt vidēji 5,3 procentus, tādējādi garantējot ekonomikas atveseļošanos.

Raksts publicēts portālā delfi.lv

Covid-19 pandēmijas ietekmē Latvijas iedzīvotāji tirdzniecības vietas apmeklē retāk un rūpīgāk plāno savus iepirkumus, turklāt biežāk nekā līdz šim gatavo ēdienu mājās. To novembrī Latvijas iedzīvotāju aptaujā atklājuši divas trešdaļas respondentu. Aptauja sadarbībā ar SKDS veikta Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) īstenotajā pētījumā “Vietējo lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēžu pārstrukturēšana un to noturības nostiprināšana krīzes un pēckrīzes apstākļos Latvijā”.

Pārtikas produktu iegāde: tirdzniecības vietas vs. internets

Covid-19 pandēmijas straujā izplatība ietekmējusi dažādas sabiedrības dzīves sfēras, tostarp arī iedzīvotāju pārtikas iegādes un patēriņa paradumus. Lai gan pārtikas tirdzniecības vietu apmeklējuma biežums nav ierobežots, 62% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd retāk dodas uz tirdzniecības vietām un vairāk plāno savus iepirkumus. Mazāks skaits šādu respondentu ir gados jaunāko iedzīvotāju grupā vecumā līdz 34 gadiem. Savukārt visdiscplinētākie ir seniori vecumā no 64 gadiem, no kuriem 70% aptaujāto atzīst, ka dodas uz tirdzniecības vietām retāk.

Trešdaļa aptaujāto atzīst, ka biežāk izvēlas iepirkties mazos veikalos, nevis lielveikalu ķēdēs, kur pulcējas vairāk cilvēku. Arī izvēli par labu mazajiem tirdziņiem izdara tikpat liels iedzīvotāju skaits. Abos gadījumos tie visbiežāk ir Kurzemes un Vidzemes reģionos dzīvojošie respondenti. Bet piektā daļa aptaujāto iedzīvotāju priekšroku dod pārtikas produktu iegādei pie ražotāja un izvairās apmeklēt mazumtirdzniecības vietas.    

Kā alternatīvu tirdzniecības vietu apmeklējumam pavasarī daudzi izmantoja iespēju pārtikas produktus iegādāties internetā vai ar piegādi mājās. Novembra sākumā 9% aptaujāto atzina, ka vairāk izmanto pārtikas produktu iegādi internetā/ piegādi mājās. Biežāk tie ir gados jaunākie respondenti vecumā līdz 35 gadiem, bet visretāk šādu iespēju izmanto seniori. Turklāt tas saistāms ar šādu pakalpojumu ierobežoto pieejamību reģionos, jo lielākā daļa no iedzīvotājiem, kuri pasūta pārtikas produktus internetā vai ar piegādi mājās, dzīvo Rīgā.

Vairāk ēd mājās un domā par veselīgāku uzturu

Izmaiņas Covid-19 pandēmijas ietekmē vērojamas arī iedzīvotāju ēšanas paradumos. Lai gan aptauja veikta pirms ierobežojumu ieviešanas ēdināšanas iestādēs, 64% aptaujāto iedzīvotāju atzīst, ka biežāk gatavo ēdienu mājās, nevis izvēlas apmeklēt dažādas ēdināšanas iestādes.

Interesanti, ka 44% Latvijas iedzīvotāju atklāj, ka šobrīd ēdot veselīgāk un vairāk uzmanības pievēršot veselīgam uzturam. Turpretim šādam apgalvojumam nepiekrīt 50% aptaujāto, kas apliecina, ka šāda uzvedība nav vērojama visā sabiedrībā.

Taču daļēji tendenci pievērsties veselīgākam uzturam ataino arī dati par konkrētu produktu grupas samazināšanu uzturā. Lai gan kopumā 16% aptaujāto atzīst, ka ir samazinājuši vai palielinājuši konkrētu produktu grupas lietošanu uzturā, trešdaļa no visiem aptaujātajiem atzīst, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē mazāk iegādājas pārtikas produktus, kas nav pirmās nepieciešamības produkti (t.i. našķus, uzkodas, saldumus). Turklāt šī tendence nav tiešā veidā saistāma ar ienākumu līmeni, jo tā ir līdzīga visās ienākumu grupās.

Pavasarī jau pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas bija vērojams palielināts iedzīvotāju pieprasījums pēc konkrētiem pārtikas produktiem, kam ir ilgāks uzglabāšanas termiņš. Interesi par tādiem novembra aptaujā pauž 40% Latvijas iedzīvotāju. Biežāk tie ir respondenti vecumā no 35 gadiem un dzīvojoši lauku teritorijās. Lai gan arī rīdzinieku vidū 36% aptaujāto ir interese par produktiem ar ilgāku uzglabāšanas termiņu.

“Analizējot aptaujas rezultātus jāņem vērā arī vecuma grupu un dzimumam raksturīgie paradumi pirms ārkārtas situācijas ierobežojumiem. Piemēram, sievietes vairāk pievēršas veselīgam dzīvesveidam, jauni vīrieši vairāk ēd ārpus mājām vai pasūta ēdienu uz mājām, kā arī citi faktori, kas ietekmē pircēju izvēles. Taču kopumā attiecībā uz dažādām izmaiņām savos paradumos nosacīti aktīvākie ir bijuši iedzīvotāji ar augstāko izglītību, vidējiem ienākumiem, mājsaimniecības, kur dzīvo vismaz 3 cilvēki , kā arī dažādu līmeņu vadītāji,” stāsta LLU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes vadošā pētniece Dina Bite.

Aptauja tika īstenota kā tiešās intervijas respondentu dzīvesvietās un kopumā tajā piedalījās 1013 iedzīvotāju no visiem Latvijas reģioniem, pārstāvot dažādas sociālās grupas.

Pētījums “Vietējo lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēžu pārstrukturēšana un to noturības nostiprināšana krīzes un pēckrīzes apstākļos Latvijā” tiek īstenots Valsts pētījumu programmas projekta “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” ietvaros. Pētījumu vada Latvijas Universitāte un tajā kā sadarbības partneri iesaistīti zinātnieki no LLU, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Zinātņu akadēmijas.

   

Latvijas produktivitātes padome un Latvijas Universitātes Produktivitātes zinātniskais institūts "LU domnīca LV PEAK"  2020.gada 25.novembrī rīkos tiešsaistes konferenci “Produktivitātes dialogs”. Konferencē tiks prezentēts “Latvijas produktivitātes ziņojums 2020” un tā būs platforma viedokļu apmaiņai par produktivitātes izaicinājumiem COVID-19 pandēmijas krīzes laikā. Diskusijai varēs sekot līdzi Facebook tiešraidē 25.novembrī no plkst. 10.00 līdz 12.30: https://www.facebook.com/lubvef

“Latvijas produktivitātes ziņojums ir neatkarīgs un zinātniski pamatots ekspertu slēdziens par produktivitātes kāpināšanas faktoriem, kas politikas veidotājiem piedāvā instrumentus tautsaimniecības konkurētspējas un izaugsmes veicināšanai. Dokuments tapis atbilstoši Eiropas Savienības standartiem,” uzsver LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) dekāns un Latvijas produktivitātes padomes priekšsēdētājs prof. Gundars Bērziņš.

“Latvijas produktivitātes ziņojumā 2020” secināts, ka produktivitātes pieaugumam arvien vairāk ir jābalstās zinātnē. Latvijas vājākais punkts ir inovācijas, kam nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un cilvēku zināšanu un prasmju pilnveidošanā. Vienlaikus politikas veidotāji nedrīkst aizmirst arī par tādiem jautājumiem kā, piemēram, infrastruktūras nepilnības, reģionu nevienlīdzīga attīstība un sociālā nevienlīdzība.

Produktivitātes pieauguma izredzes nākotnē ir cieši saistītas ar Latvijas uzņēmumu panākumiem eksporta jomā. Latvijas zemo produktivitātes līmeni nosaka ražotāju salīdzinoši vājā līdzdalība globālajās vērtību ķēdēs un eksportētāju specializēšanās zemā tehnoloģiskā līmeņa ražošanā. Tāpēc Latvijas uzņēmumu produktivitātes līmeņa palielināšanas iespējas galvenokārt ir saistītas ar tās spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju, lai paplašinātu dalību pasaules vērtības ķēdēs.

Tāpat ziņojumā secināt, ka, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, Latvijai nepieciešama konsolidējoša fiskālā ekspansija, valstij ieguldot finansiālos līdzekļus ekonomikas konkurētspējas veicināšanā.

Konferenci atklās Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens un Eiropas komisijas Ekonomikas un finanšu lietu direktors Massimo Suardi. Konferencē piedalīsies LU BVEF dekāns prof. Gundars Bērziņš, LU prof. Jānis Priede, Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Politikas pētījumu institūta vadošais pētnieks un Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākais analītiķis Oļegs Barānovs, “LU domnīcas LV PEAK” direktora vietnieks Oļegs Krasnopjorovs, Latvijas Produktivitātes padomes loceklis un SIA “LMT” prezidents un valdes priekšsēdētājs prof. Juris Binde, Latvijas Produktivitātes padomes locekle un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. Konferenci moderēs “LU domnīcas LV PEAK” direktore prof. Inna Šteinbuka.

Konferencei “Produktivitātes dialogs” sekos līdzi Latvijas pētnieki, NVO pārstāvji un politikas veidotāji, kā arī ES dalībvalstu produktivitātes padomju locekļi un Eiropas Komisijas eksperti, kas strādā ar Latvijas jautājumiem.

“Latvijas produktivitātes ziņojums 2020” ietver zinātnisko pamatojumu par uzņēmumu produktivitāti veicinošiem valsts atbalsta kritērijiem. Kritēriji tika izstrādāti, balstoties uz ORBIS datubāzes analīzi par Latvijas uzņēmumu rādītājiem. Turpmāk produktivitātes ziņojumi tiks izstrādāti reizi gadā ar mērķi veikt neatkarīgu, objektīvu un zinātniski pamatotu konkurētspējas un produktivitātes analīzi, un izstrādāt politikas ieteikumus Latvijas valdībai.

"Latvijas produktivitātes ziņojums 2020" ir Valsts pētījumu programmas zinātniskā projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītās krīzes (reCOVery-LV)” centrālā daļa, kurš tiek īstenots “LU domnīcas LV PEAK” direktores prof. Innas Šteinbukas vadībā.

Konferences “Produktivitātes dialogs” programma.

Prezentācijas

Massimo Suardi: Latvia’s productivity challenges

Prof. Gundars Bērziņš: Produktivitātes izaicinājumi pandēmijas un dislokācijas ekonomikā

Prof. Jānis Priede: Eiropas izaicinājumi produktivitātes celšanā un pieredze

Dr. Oļegs Barānovs: Produktivitātes dinamika un faktori Latvijā, Covid-19 pandēmijas ietekme

Dr. Oļegs Krasnopjorovs: Produktivitātes analīze uzņēmumu dalījumā: liecības no ORBIS datubāzes

Prof. Juris Binde: Kā 4. industriālā revolūcija maina uzņēmējdarbības vidi. Lietu internets produktivitātes izaugsmei

Līga Menģelsone: Kā pandēmija ir ietekmējusi uzņēmumu produktivitāti

Dr. Aigars Rostovskis: Produktivitāte kā domāšanas veids

 

  

Latvijas Universitātes (LU) vadībā īstenotajā pētniecības projektā “reCOVery-LV” pirmajā posmā tika veikta sabiedriskās domas aptauja par valsts institūciju darbu ārkārtas situācijas laikā. Vairāk nekā 50% respondentu valdības darbu novērtējuši kā tik pat labu vai pat labāku nekā pirms COVID-19 krīzes. Tāpat 45,7% aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka attālinātais darbs ir padarījis valsts pārvaldi par modernāku un pieejamāku privātpersonām.

“Manuprāt, zīmīgi, ka puse aptaujāto uzskata, ka ārkārtējās situācijas dēļ valsts savas funkcijas spēj pildīt tik pat labi vai pat labāk, bet 35% piekrīt apgalvojumam, ka izjūt lepnumu par valsts iestāžu darbu. Vislielākais atbalsts šādam uzskatam ir jauniešu un senioru vidū. Pozitīvi vērtējams ir arī tas, kas pandēmija nav veicinājusi iedzīvotāju vēlmi pamest Latviju, jo lielāka daļa aptaujāto atzīst, ka nav par to domājuši,” uzsver projekta vadītāja un LU prof. Inna Šteinbuka.

Aptaujas rezultāti atklāj, ka, neraugoties uz salīdzinoši augsto valsts ārkārtas atbalsta saņēmēju loku (9,6%), Kurzemē dzīvojošie ir skeptiski par valsts par valsts atbalsta programmu efektivitāti. Savukārt Zemgalē ir viens no zemākajiem atbalstu saņēmušo īpatsvariem, toties vislielākā vēlme redzēt iekļaujošākas un apjomīgākas valsts atbalsta programmas. 60% aptaujāto atbalsta palīdzības sniegšanu tikai godprātīgiem nodokļu maksātājiem, bet divas trešdaļas nosoda izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas.

“Aptauja apliecina, ka pandēmijas ietekmē sabiedrībā nostiprinās tādas vērtības kā lielāka sociālā vienlīdzība un atbildīgāka attieksme pret nodokļu maksāšanu. Iedzīvotāji nosoda izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un atbalstītu tik pat stingrus vai pat vēl stingrākus ierobežojošos pasākumus atkārtota Covid-19 pandēmijas viļņa gadījumā. Zīmīgi ir tas, ka lielāka daļā cilvēku atbalsta palīdzības sniegšanu tikai tiem, kas godprātīgi maksājuši nodokļus, kā arī vēlētos saņemt lielāku valsts atbalstu pat, ja būt jāsamierinās ar lielāku nodokļa slogu nākotnē,” norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījuma institūta pētnieks Aldis Austers.

Valsts pētījumu programmas (VPP) projekta "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)" ietvaros sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica sabiedriskās domas aptauju. Aptaujas mērķis bija noskaidrot sabiedrības attieksmi pret valdības īstenotajām ārkārtas palīdzības programmām, Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju savstarpējo solidaritāti, ārkārtas situācijas ietekmi uz nodokļu maksājumu morāli un valdības institūciju darbu ārkārtas situācijas laikā. Aptauju tika veikta laikā no 2020. gada 11. līdz 22. septembrim, ar tiešās intervijas dzīvesvietās metodi aptaujājot 1011 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Aptaujas rezultāti

Survey results

  

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) eksperti Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektā "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)" sasnieguši pirmos rezultātus, radot rīkus iedzīvotāju datorprasmju attīstīšanai un uzņēmumu digitalizācijai.

Projekta “reCOVery-LV” pirmie rezultāti ir par uzņēmējdarbības digitalizācijas iespējām informācijas ieguvē un apmaiņā, kā arī par attālināto apmācību metodēm, pieejām un tehniskajiem risinājumiem. Projekta pirmie rezultāti, kā inulektuālais īpašums, tika nodoti Aprites ekonomikas kompetenču centram un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ogres biznesa inkubatoram.

Intelektuālā īpašuma nodošana plašākai sabiedrībai sekmēs pētījumu rezultātu izplatību un izmantošanu projekta izvirzīto mērķu sasniegšanai, šajā gadījumā – Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšana un konkurētspējas pieauguma veicināšana pēc pandēmijas izraisītās krīzes. 

LLU, kā Latvijas Zinātņu akadēmijas sadarbības partneris Valsts pētījumu programmas (VPP) “EKOSOC-LV” un VPP “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projektā “INTERFRAME-LV”, līdz šim jau sekmīgi īstenojis intelektuālā īpašuma nodošanas līgumus un šo vērtīgo praksi turpina projektā “reCOVery-LV”.

  

2020.gada 28.augustā prof. Inna Šteinbuka piedalīsies Ekonomistu apvienības 2010 konferencē “Eiropas Savienības sniegtās iespējas Latvijas ekonomikas atjaunošanai un attīstībai”. Konferencē piedalīsies ministri, Eiropas Parlamenta un Saeimas deputāti, Latvijas Bankas prezidents un citi eksperti.

“Konference sniegs unikālu iespēju precizēt pētījuma uzdevumus, kā arī sasaistīt Latvijas un Eiropas Savienības prioritātes pandēmijas izraisītās krīzes seku likvidēšanai tautsaimniecībā,” uzver reCOVery-LV projekta vadītāja prof. Inna Šteinbuka. Profesore konferencē informēs tās dalībniekus par Valsts pētījumu programmu “COVID-19 seku mazināšanai”, īpaši pievēršot uzmanību projektam "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)".

Konferencē Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis iepazīstinās konferences dalībniekus ar ES budžetu 2021.-2027.gadam un Eiropas ekonomikas atjaunošanas plānu. Finanšu ministrs Jānis Reirs informēs par ES investīcijām 2021.-2027.gada plānošanas periodā un analizēs ar to saistītos izaicinājumus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce dalīsies domās par ES budžeta apguvi, īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu un Zaļā kursa programmas. Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards arī runās par ES budžeta apguvi, īstenojot Zaļā kursa politiku lauksaimniecībā.

Latvijas Zinātnes padome Valsts pētījumu programmas ietvaros finansē Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)". Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka.

  

2020. gada 26.augustā notiks valsts pētījumu programmu reCOVery-LV un INTERFRAME-LV Latvijas reģionu forums par digitalizāciju izglītībā un uzņēmējdarbībā. Forums notiks Zoom platformā no plkst. 12.30 līdz 14.45 un to vadīs doktorante un pētniecē Ligita Āzena.

Forumā piedalīsies Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) profesore Baiba Rivža, LLU profesors Pēteris Rivža, Latvijas Interneta asociācijas valdes priekšsēdētāja un LLU doktorante Ina Gudele, Biznesa augstskolas “Turība” studiju prorektore Daina Vasiļevska. Par saviem novērojumiem uzņēmējdarbībā dalīsies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ogres Biznesa inkubatora vadītāja Ilze Linkuma un par inovatīvam mācīšanas metodēm stāstīs Edgars Čerkovskis Rīgas Tālmācības vidusskolas ekonomikas skolotājs. 

Forums būs informātīvi iesasitoša diskusija par digitalizācijas prasmju apgūšanu izglītības sistēmā atbilstoši mūsdienu uzņēmējdarbības prasībām. Forumā ir aicināts piedalīties ikviens interesents pirms tam piesakoties rakstot uz e-pastu: lmzn@lza.lv.

Latvijas Zinātnes padome Valsts pētījumu programmas ietvaros finansē Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)". Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka.

   

14. augustā tika aizvadīts tiešsaistes forums “Digitalizācija izglītībā un uzņēmējdarbības atbalstam”, kurā pētnieki diskutēja par dažādiem digitalizācijas rīkiem un prasmēm to izmantošanā. Forumā piedalījās Valsts pētījumu programmu (VPP) “Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)” un “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai (INTERFRAME-LV)” dalībnieki. Forumu vadīja Liepājas Universitātes (LiepU) Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūta (DITI) Aprites ekonomikas centra vadītāja un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) doktorante Lilita Ābele.

“Reģionālie forumi ir pārbaudīts rīks pētnieku savstarpējai domu apmaiņai un sadarbībai, uzsver INTERFRAME-LV vadītāja, “reCOVery-LV” dalībniece un pētniece prof. Baiba Rivža. Forumā profesore B. Rivža raksturoja digitālo vidi un tās iespējas uzņēmējdarbībā, analizējot arī Latvijas pozīcijas Eiropas Savienībā (ES) un Baltijā pēc Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rādītājiem. Viens no secinājumiem, ka Latvijas sabiedrībai jāiemācās daudz lielākā mērā izmantot visai attīstītās digitālās vides sniegtās iespējas, t. sk. uzņēmējdarbībā un jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU).

Forumā Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) pētniece Vita Vītola-Lapiņa iepazīstināja ar projektu, kurā digitālās prasmes mūsdienu darba tirgus vajadzībām tiek sniegtas jaunām sievietēm, veicinot viņu iesaisti informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) profesijās. Ieva Brence, SIA “Magnetic Professional”, prezentēja profesionālās pilnveides kursus nodarbinātajiem attālinātās apmācības formā, tajā saredzot ne tikai pašreizējās aktuālās vajadzības, bet arī ilgtspēju, līdzīgi kā attālinātajam darbam. Latvijas Interneta asociācijas valdes priekšsēdētāja Ina Gudele raksturoja aktuālākos un parocīgākos digitālos rīkus attālināta darba un mācību iespējām.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) pētniece Andra Krasavina  saistībā ar uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšanu Baltijas jūras reģionā prezentēja digitalizācijas tendences piecu gadu perspektīvā – kāds ir pašreizējais līmenis un kādu to uzņēmums saskata nākotnē.

Kā viens no pētnieku piedāvātajiem konkrētajiem efektīvajiem rīkiem situācijas uzlabošanai ir digitālā brieduma tests, ar kura palīdzību uzņēmums var sevi novērtēt, salīdzināt ar citiem, saņemt reālus ieteikumus. Pētnieku diskusija īpaši izvērtās par tādiem jautājumiem kā informācijas ieguve un apmaiņa par uzņēmējdarbības digitalizācijas iespējām; attālinātās apmācības izaicinājumi gan saistībā ar tehniskajiem risinājumiem, gan metodēm un pieejām.

   

Latvijas Zinātnes padome Valsts pētījumu programmas ietvaros finansēs Latvijas Universitātes (LU) pētniecības projektu "Ekonomiskais, politiskais un juridiskais ietvars Latvijas tautsaimniecības potenciāla saglabāšanai un konkurētspējas pieauguma veicināšanai pēc pandēmijas izraisītas krīzes (reCOVery-LV)". Projekta vadītāja ir LU profesore Inna Šteinbuka.

“Apzināmies, cik pašlaik ir vitāli svarīgi apvienot pētnieku analītiskos secinājumus ar valsts, pašvaldību un NVO praktisko pieredzi, lai Latvijas tautsaimniecība ne tikai saglabātu nākotnes attīstības potenciālu, bet arī rastu atbilstošus un efektīvus valsts ekonomikas izrāviena rīkus. Plānojam pabeigt projektu pirms Ziemassvētkiem, tāpēc sākam strādāt jau pirms projekta apstiprināšanas,” uzsver prof. Inna Šteinbuka.

Projekta izstrādē tiks iesaistīta starpdisciplināra pētnieku komanda no Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņu universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes.

Projekta mērķis ir sniegt visaptverošu un daudznozaru COVID-19 pandēmijas ietekmes novērtējumu uz Latvijas ekonomiku un sagatavot zinātniski pamatotus un inovatīvus starpdisciplināra rakstura rīcībpolitikas ieteikumus sekmīgākai pandēmijas radīto izaicinājumu pārvarēšanai attiecībā uz ilgtspējīgu un iekļaujošu Latvijas ekonomikas attīstību. Padziļināti tiks analizēta produktivitāte kā izaugsmes veicināšanas faktors, kritiskākas eksporta nozares, pārtikas piegāžu ķēžu pārstrukturēšana, komercbanku sistēmas efektivitāte un infrastruktūras modernizācija. Analīze un scenāriju izstrāde tiks veikta, ņemot vērā mikroekonomisko (uzņēmumu) un makroekonomisko (valsts) līmeni, kā arī reģionālos, socioloģiskos un tiesiskos aspektus. Tiks izsekoti procesi, kuriem ir potenciāls izraisīt strukturālas un institucionālas pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā. Tiks novērtēti arī starptautiskās politiskās norises, kas potenciāli ietekmēs starptautisko tirdzniecību, investīcijas un darbaspēka plūsmu.

Projekta noslēgumā tiks publicēts objektīvs esošās politikas novērtējums pandēmijas radīto zaudējumu mazināšanai, izstrādāti Latvijas ekonomiskās attīstības nākotnes scenāriji, ņemot vērā sociālo, fiskālo un reģionālo faktoru dinamiku, kā arī starptautiskās politikas tendences. Projekta īstenotāji iesniegs valdībai zinātniski pamatotus un piemērojamus politikas ieteikumus.

 

Produktivitātes padome LV PEAK rekomendē izvirzīt produktivitātes veicināšanu kā vienu no svarīgiem kritērijiem, izstrādājot stratēģiju izejai no Covid-19 izraisītas krīzes. 

Esam pārliecināti, ka nākotnē augšupejas dzinējspēks būs tautsaimniecības produktivitāte un konkurētspēja. Stiprināt ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes potenciālu, palielinot produktivitātes līmeni un pieauguma tempus, ir viens no Latvijas izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada pašreizēja krīze. Tāpēc jau šobrīd, izstrādājot stratēģiju izejai no Covid-19 izraisītas krīzes, galvenais ir nevis vienkārši stimulēt un stabilizēt ekonomiku tajā ieguldot lielus finansiālos līdzekļus, bet to darīt tādā veidā, lai tautsaimniecība kļūtu produktīvāka un konkurētspējīgāka. 

Produktivitātes pieaugums ir saistīts ar spējām saražot vairāk, izmantojot jaunas idejas, modernas tehnoloģijas un inovatīvus biznesa modeļus. Kaut gan produktivitātes dinamika Latvijā pēdējos divdesmit gados bijusi visai strauja, produktivitātes līmenis mūsu valstī stipri atpaliek no vairākām attīstītajām valstīm un veido apmērām 50% no ES vidējā līmeņa. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES. 

Krīzes rezultātā secīgi tiek apdraudēti četri tautsaimniecības funkcionēšanas aspekti: 

1. Uzņēmumu likviditātes krīze, ierobežojumu un pieprasījuma strauju izmaiņu rezultātā; 

2. Ekonomika piedzīvo piedāvājumu šoku izejvielu piegādes ķēžu pārrāvumu dēļ; 

3. Pakāpeniski veidojas otrais pieprasījumu šoks, jo samazinās gan eksporta noieta tirgus, sašaurinoties ekonomiskajām aktivitātēm pasaulē, gan arī iekšējā tirgus kapacitāte iedzīvotāju un uzņēmumu ienākumu krišanās rezultātā. Nenoteiktības un pieaugošo lejupslīdes riska ietekmē tiek atcelti vai atlikti investīciju projekti; 

4. Ja izveidotie ekonomika stabilizācijas mehānismi nav efektīvi vai ir nepietiekoši izveidojas finanšu sektora krīze, kam par iemeslu ir masveida bankroti, kas rezultējas banku sektora kapitāla nepietiekamība. 

Kā papildus riska faktors iezīmējas dažu attīstīto pasaules valstu mērķtiecīgi virzītie uzņēmumu valsts atbalsta pasākumi un ekonomikas stimulēšanas programmas, kas veido virs 10% un līdz pat 15%-20% no IKP. Šāda rīcība apdraud Latvijas uzņēmumu relatīvo konkurētspēju pēckrīzes periodā gadījumā, ja Latvijas ekonomikai un uzņēmumiem netiks nodrošināts pietiekošs fiskālais atbalsts. 

Svarīgi ir īstenot pasākumus augstāk minēto apdraudējumu mazināšanai un tas jau tiek daļēji darīts, piemēram, dīkstāves pabalsti uzņēmumu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem mazina iedzīvotāju ienākumu krišanos, nodokļu samaksas termiņa pagarināšana mazina likviditātes trūkumu u.tml. 

Lai pēc iespējas mazinātu kaitējumu krīzes laikā, Latvijai nepieciešama konsolidējoša fiskālā ekspansija. Bet, kā jau tika minēts iepriekš, valstij ieguldot lielus finansiālos līdzekļus ekonomikas aktivizēšanā, to jādara tādā veidā, lai tautsaimniecība kļūtu produktīvāka un konkurētspējīgāka. Mūsuprāt, tas nozīmē, ka valsts veic atbalsta pasākumus ekonomiskā potenciāla saglabāšanai, palīdzot tieši flagmaņu uzņēmumiem un strauji augošajiem inovatīvajiem uzņēmumiem stiprināt vai vismaz saglabāt veiktspēju un eksportspēju. 

Kāpēc flagmaņu jeb stratēģiskie uzņēmumi ir tik svarīgi - jo tie veido ap sevi nozari un konkurē globālā līmenī. Ir svarīgi tirgus nišas saglabāšana, lai šādiem uzņēmumiem Latvijā būtu līdzvērtīgi nosacījumi kapitāla pieejamībai kā līdzīgiem uzņēmumiem Eiropā un citur pasaulē. Savukārt, strauji augoši inovatīvie uzņēmumi ir ar vidēji augstāku produktivitāti, kas maina ekonomikas struktūru par labu nozarēm ar augstāku pievienoto vērtību. 

Atkarībā no krīzes dziļuma un ilguma var nopietni mainīties Latvijas tautsaimniecības struktūra. Jau tagad var prognozēt, ka nostiprināsies IT uzņēmumi, zāļu ražotāji, inovatīvo tehnoloģiju līderi. Notiks sabiedrības uzvedības maiņa t.sk. e-pakalpojumu plašāka izmantošana, attālināta darba iespēju izmantošana u.c. Nozares, kas arī krīzes laikā pierādīs savu dzīvotspēju, būs nākotnes attīstības virzītājas. Vienlaikus ar valdības ekonomisko atbalstu ir jānotur arī tās nozares, kuras krīze ir apturējusi pilnībā, piemēram, avio pārvadājumi un ar to saistītie uzņēmumi, kam ir būtiska nozīme izaugsmē, kā arī Latvijas atpazīstamībā. 

Atbalsts ir nepieciešams arī zinātnes nozarēm, it īpaši tām, kurās mēs esam stipri, un kurām nākotnē varētu prognozēt pieprasījumu - ''life science'', IT utl. Tikai ar zinātnes atbalstu var radīt jaunas idejas, inovācijas un modernākas tehnoloģijas, reizē ar to arī uzlabot produktivitāti. 

Produktivitātes pieaugums sekmēs izaugsmi un vienlaicīgi nodokļu ieņēmumus, kā arī augstāko Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni. Lielā atšķirība starp valstīm ienākumos uz vienu iedzīvotāju, kas krīzes rezultātā varētu tikai pieaugt, ir tieši saistīta ar atšķirībām produktivitātes rādītājos. 

Produktivitātes dinamiku ietekmē vairāki faktori, kuru apzināšana un izpēte ir svarīga valsts politikas veidotājiem. Turklāt, katrs produktivitātes uzlabošanas pasākums ir jāvērtē kopējās ekonomiskās sistēmas kontekstā, kur viena elementa izmaiņas nenoliedzami prasa arī citu elementu kvalitatīvas un kvantitatīvas izmaiņas. 

Latvijas rūpniecības produktivitātes līmeņa palielināšanas problēmas ir saistītas galvenokārt ar tās spēju veikt tehnoloģisko modernizāciju un inovācijas, paplašināt dalību globālajās vērtību ķēdēs, paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju un uzlabot darbaspēka iekšējo mobilitāti valstī. Būtiska nozīme ir arī apstrādes rūpniecības un Latvijas tautsaimniecības kopumā strukturālai transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības un augstākas produktivitātes aktivitātēm. Vienlaikus Covid-19 krīzes ietekmē ir iespējamas dažas pozitīvas blakus parādības - ražotāji Eiropā, iespējams, mēģinās aizstāt preces no Ķīnas ar vietēji ražotiem aizstājējiem, radot iespējas Latvijai paplašināt ražošanu un iegūt jaunas nišas. Valdībai ar mērķtiecīgu atbalstu ir jāpalīdz uzņēmējiem iekļauties globālajās vērtību ķēdēs. 

Zema produktivitāte daļēji izskaidrojama ar mazo uzņēmumu lielo īpatsvaru kopumā tautsaimniecībā un to zemo produktivitāti salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm. Arī pirms krīzes mazajiem uzņēmumiem produktivitāte bija zemāka nekā lielajiem uzņēmumiem, galvenokārt mēroga efekta dēļ. Turklāt mazajiem uzņēmumiem daudz biežāk ir grūtības piesaistīt finanšu līdzekļus pētniecībā un attīstībā, kas savukārt ierobežo to inovāciju spējas. Latvijas produktivitātes atšķirība starp lielajiem (virs 250 darbiniekiem) un mazajiem (mazāk par 10) uzņēmumiem ir 55%, kas ir daudz izteiktāka nekā citās ES valstīs. No mērķtiecīga mazo uzņēmumu atbalsta pandēmijas laikā būs atkarīga šo uzņēmumu dzīvotspēja. MVU uzņēmumiem ir nepieciešams nodrošināt daļēji valsts finansētas apmācību modernāku IT risinājumu un nodernāku tehnoloģiju ieviešanā. 

Darbaspēka pieejamībai un kvalitātei jau ilgstoši Latvijā ir pievērsta liela uzmanība. Negatīvās demogrāfiskās tendences, darbaspēka trūkums, darba tirgus disproporcijas, izglītības pieejamība un kvalitāte u. tml. ir jautājumi, kam ir būtiska loma ekonomiskajā attīstībā. Krīzes sekas nopietni skars darba tirgus funkcionēšanas principus (piemēram, attālināta darba būtisks pieaugums) un tirgus struktūru (būtiski mainīsies darba spēka pieprasījuma struktūra). Tāpēc darbaspēka apmācībai un pārkvalifikācijai ir ļoti būtiska loma tālākās izaugsmes nodrošināšanā, uzsvaru liekot uz darbaspēka produktivitātes palielināšanu. Šajos Covid-19 krīzes apstākļos, kad mācības nav iespējamas klātienē, tās ir jāorganizē attālināti. Īpaši jāveicina jauna pieeja pieaugušo izglītības un bezdarbnieku apmācības organizēšanā, atceļot ierobežojumus attālinātām mācībām un darba vidē balstītām mācībām uzņēmumos. 

Ņemot vērā, ka šajos nenoteiktības un pieaugošās lejupslīdes apstākļos privātais sektors atceļ vai atliek investīciju projektus, valdībai pēc iespējas vairāk tai skaitā izmantojot ES fondu līdzekļus, ir jāiegulda infrastruktūras projektos, piemēram, ceļu un tiltu būvē, daudzdzīvokļu un sabiedrisko ēku siltināšanā u.tml. Jāturpina “Rail Baltica” projekts. Infrastruktūras attīstība (visu Latvijas reģionu sasniedzamība) ir svarīgs nosacījums kvalitatīvu un ilgtspējīgu investīciju piesaistē. 

Šajā lejupslīdes brīdī Latvijai un citām eirozonas valstīm ir ieteikts tērēt, nevis taupīt. Latvija ir fiskāli spējīga stimulēt ekonomiku, jo mums ir pietiekami zems parāda līmenis – tas ir tikai ap 37% no IKP. Pārdomāts krīzes perioda īstermiņa un ilgtermiņa fiskālais atbalsts produktīviem uzņēmumiem nodrošinās Latvijas ekonomikas relatīvās konkurētspējas saglabāšanos vai pat pieaugumu. 

Kopumā Produktivitātes padome LV PEAK secina, ka ar produktivitāti saistīto problēmu pētīšana Latvijā ir nepietiekoša. Nākotnē ”izejas stratēģijas” un produktivitātes kopsakarība būs viens no Produktivitātes padomes LV PEAK pētījuma mērķiem. 

Vēstule Par Latvijas Produktivitātes padomes LV PEAK rekomendācijām krīzes izejas stratēģijai  PDF

 

2020. gada 11. martā Latvijas Universitātes (LU) 78. starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) Produktivitātes zinātniskais institūts "Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK" (LV PEAK) sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā rīkoja Nacionālā produktivitātes dialogam veltītu sekciju "PRODUKTIVITĀTES CELŠANA IZAUGSMES RISKA APSTĀKĻOS”.

Sekciju atklāja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja p.i. Andris Kužnieks un LU BVEF dekāns, Produktivitātes padomes LV PEAK priekšsēdētājs prof. Gundars Bērziņš. Sekciju vadīja LU Produktivitātes zinātniskā institūta direktora p.i. prof. Inna Šteinbuka. Pēc ziņojumu prezentācijām sekoja diskusija, kurā piedalījās pētnieki, politiķi, NVO pārstāvji un uzņēmēji.

"Laikā, kad Latvijas ekonomikas izaugsme COVID-19 izplatības un citu riska faktoru dēļ sabremzējas, vienīgais, kas varēt mūs izvest no recesijas, ir produktivitātes celšana," sekcijā uzsvēra prof. Inna Šteinbuka.

Savukārt, EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja p.i., Andris Kužnieks sacīja: “Eiropas Komisija ir izvirzījusi ambiciozu mērķi: līdz 2050. gadam panākt, ka Eiropa ir klimatneitrāls kontinents. Tam ir arī dalībvalstu, tai skaitā Latvijas atbalsts. Eiropa tiecas būt digitāla, zaļa un izlīdzināt sociālās un tiesiskās nevienlīdzības plaisas un šķēršļus. Produktivitāte visu šo mērķu sasniegšanā ir ļoti būtiska – darāmā ir daudz, un resursi jāapsaimnieko viedi un ar pēc iespējas lielāku atdevi. Tad ieguvējs būs ikviens.”

Ar ziņojumiem konferences sekcijā uzstājās Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis, SSE Rīga profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, SIA “LMT” prezidents, LV PEAK padomes loceklis, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde, LU BVEF dekāns, Produktivitātes padomes LV PEAK priekšsēdētājs prof. Gundars Bērziņš, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis un Latvijas Bankas galvenais ekonomists Oļegs Krasnopjorovs.

Īpašā sekcija tika rīkota ar mērķi turpināt Latvijas Produktivitātes Padomes LV PEAK aizsākto Produktivitātes dialogu, iesaistot pētniekus un partnerus no Latvijas valsts pārvaldes un NVO. Atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 2019. gada 29. oktobra lēmumam LV PEAK pārstāv Latvijas republiku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu produktivitātes padomju tīklā, kas uzliek par pienākumu LV PEAK veicināt Produktivitātes dialogu Latvijas sabiedrībā, lai dotu iespēju dažādu interešu pusēm apspriest valsts produktivitātes problēmas un identificēt kritiskos elementus to risināšanai.

Vēl viens LV PEAK uzdevums, kā ES dalībvalstu produktivitātes padomju tīkla dalībniekam, ir ikgadējā produktivitātes ziņojuma (Ziņojums) izstrāde, tāpēc īpašās sekcijas papildu mērķis bija apspriest Ziņojuma galvenos virzienus, iezīmējot nepieciešamās pētniecības jomas.

Īpašās sekcijas prezentācijas ir pieejamas: https://www.bvef.lu.lv/index.php?id=70088

 

 

 

2020. gada 14. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Eiropas politikas pētījumu institūts (EPPI) un Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) izveidotā Latvijas Produktivitātes, Efektivitātes, Attīstības un Konkurētspējas zinātniskais institūts “Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK” parakstīja deklarāciju par sadarbību Latvijas produktivitātes un konkurētspējas analīzes jomā.

Sadarbības deklarācija tika parakstīta LZA Prezidija sēdes laikā. No LZA puses deklarāciju parakstīja prezidents Ojārs Spārītis un EPPI direktora p.i. Zane Zeibote, bet no LU puses - BVEF dekāns profesors Gundars Bērziņš un LU domnīcas LV PEAK direktora p.i. profesore Innas Šteinbuka.

Parakstot deklarāciju, likts pamats tālākai sadarbībai, lai veicinātu produktivitāti, konkurētspēju un uz analīzi balstītu ekonomikas politikas izstrādi, kā arī nodrošinātu akadēmiskās un zinātniskās vides saikni produktivitātes un konkurētspējas analīzes jomā. Tas nepieciešams, lai Latvijas plānotie produktivitāti un konkurētspēju veicinošie pasākumi un reformas tiktu vispusīgi izdiskutētas un balstītos uz izsvērtu neatkarīgu analīzi.

Sadarbības deklarācija stājas spēkā līdz ar parakstīšanu un tās ietvaros plānota regulāra informācijas apmaiņa par plānotajām aktivitātēm un aktualitātēm produktivitātes un konkurētspējas analīzes jomā, kopīga ikgadējas konferences organizēšana, kā arī LZA EPPI līdzdalība produktivitātes ziņojumu un rekomendāciju politikas veidošanā, diskusijās un to organizēšanā.

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) dekāns prof. Gundars Bērziņš jaundibinātā Latvijas Produktivitātes, Efektivitātes, Attīstības un Konkurētspējas zinātniskā institūta “Latvijas Universitātes domnīcas LV PEAK” (LV PEAK) vārdā ir parakstījis sadarbības deklarācijas ar Latvijas darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK). Deklarāciju nolūks ir veicināt produktivitāti, konkurētspēju un analīzē balstītu ekonomikas politikas izstrādi.

“LV PEAK zinātniskā institūta dibināšana un sadarbības mehānisma izveide ar sociālajiem partneriem dos iespēju iekļauties Latvijai jau esošajā Eiropas Savienības dalībvalstu produktivitātes padomju tīklā. Dalība produktivitātes padomju tīklā radīs ietvaru, kas nodrošinās objektīvas pētījumos un datos balstītas ekonomikas politikas veidošanu,” uzver prof. Gundars Bērziņš.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone sadarbības deklarācijas parakstīšanā norādīja: “Uzskatām, ka šāda uzņēmējdarbības un zinātnes sadarbības platformas izveide motivēs darba devējus vēl vairāk aktīvi līdzdarboties ekonomiski svarīgu lēmumu izstrādē. Rosinot ieviest jaunus inovatīvus risinājumus un uzņēmējdarbības attīstībai nozīmīgus priekšlikumus, zinātnē un statistikā pamatotiem datiem ir izšķiroša nozīme."

Apsveicam domnīcu ar produktivitātes padomes izveidošanu, tādējādi izpildot arī Eiropas Savienības rekomendāciju.” saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, produktivitātes audzēšana ir “zelta atslēga” gandrīz visām Latvijas galvenajām problēmām, tostarp demogrāfijai, nabadzībai un citām, tāpēc nepieciešams meklēt efektīvus veidus, kā to palielināt. LTRK no savas puses darīs visu, lai domnīcas izveidotā padome attīstītos, un rekomendācijas kapitalizētos valdības un Saeimas pieņemtajos lēmumos.”

Ņemot vērā LU domnīcas LV PEAK produktivitātes veicināšanai veltītā analītiskā ziņojuma un attiecīgo rekomendāciju iesniegšanu valdībai, kā arī nesen LV PEAK piešķirto LU zinātniskā institūta statusu, Ministru Kabinets pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma nolēma LV PEAK noteikt par Latvijas produktivitātes padomi un līdz ar to deleģēt pārstāvēt Latviju Eiropas Savienības dalībvalstu produktivitātes padomju tīklā. Produktivitātes padomei būs jāstrādā pie Eiropas Savienības produktivitātes kāpināšanas jautājumiem. LV PEAK jau līdz šim ir aktīvi rosinājusi diskusiju sabiedrībā par produktivitātes tēmām.

Ar sadarbības deklarācijām LV PEAK, LDDK un LTRK vēlas veicināt produktivitāti, konkurētspēju un analīzē balstītu ekonomikas politikas izstrādi. Deklarācijas uzlabos akadēmiskās un zinātniskās vides saikni ar uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kā arī palīdzēs veiksmīgāk īstenot dalību Eiropas Savienības dalībvalstu produktivitātes padomju tīklā. Deklarācijas paredz, ka tā darbosies līdz 2022.gada 31.decembrim.

Ministru kabinets š.g. 29. oktobra sēdē pieņēma lēmumu, ka Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes struktūrvienība – Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK (LV PEAK) pārstāvēs Latvijas Republiku Eiropas Savienības dalībvalstu produktivitātes padomju tīklā. Papildu valsts budžeta finansējums Latvijas dalībai minētajā tīklā LV PEAK nav nepieciešams.

Lai rosinātu diskusijas un rastu efektīvākos risinājumus ES produktivitātes kāpināšanai, Eiropas Komisija lūgusi ES dalībvalstīm noteikt produktivitātes padomi - zinātnisku vai pētniecisku institūciju, vai domnīcu, kas ir funkcionāli autonoma un neatkarīga no valsts pārvaldes iestādēm un citām ieinteresētām pusēm, kā arī spēj nodrošināt augstas kvalitātes ekonomikas un statistikas analīzi, kas tiek atzīta akadēmiskajās aprindās.

Ņemot vērā, ka LV PEAK jau līdz šim aktīvi vairākos formātos ir rosinājusi diskusiju sabiedrībā par produktivitātes tēmām, un ka tā atbilst Eiropas Komisijas izvirzītajām prasībām, Ekonomikas ministrija rosināja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes struktūrvienība – Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK noteikt par Latvijas produktivitātes padomi un līdz ar to deleģēt pārstāvēt Latviju Eiropas Savienības dalībvalstu produktivitātes padomju tīklā. Produktivitātes padomes izveide paredzēta arī Valdības rīcības plānā.

Galvenā LV PEAK misija ir veikt neatkarīgu, objektīvu un zinātniski pamatotu konkurētspējas un produktivitātes analīzi un izstrādāt politikas ieteikumus Latvijas valdībai. LV PEAK padomē darbojas augsti kompetenti locekļi, tostarp akadēmiķi un izcili ekonomisti, kas pārstāv Latvijas Zinātņu akadēmiju, Latvijas Universitāti un privāto sektoru. LV PEAK sadarbojas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un citām organizācijām.

Lai veicinātu akadēmiskās un zinātniskās vides saikni ar valdību, un lai tās sagatavotie produktivitātes un konkurētspējas veicinošie pasākumi un reformas tiktu vispusīgi izdiskutētas un balstītos uz izsvērtu neatkarīgu analīzi, Ekonomikas ministrija, Latvijas Universitāte un LV PEAK 2018. gada 30. augustā parakstīja deklarāciju par sadarbību produktivitātes un konkurētspējas analīzes jomā. 

2018. gada 7. novembrī LV PEAK iniciēja semināra organizēšanu “Produktivitāte un konkurētspēja Baltijas un Ziemeļvalstīs”, rosinot diskusiju par produktivitātes un konkurētspējas jautājumiem, kā arī starptautiskās sadarbības attīstību šajos jautājumos ar Baltijas un Ziemeļvalstīm. Balstoties uz LV PEAK foruma aktivitātēm un pētījumiem, 2019. gada maijā tika izdota monogrāfija “Produktivitātes celšana: tendences un nākotnes izaicinājumi“. Savukārt šobrīd LV PEAK strādā pie pirmā ziņojuma par produktivitāti, kuru plānots publicēt 2019. gada beigās.

Detalizēti ar Informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Savienības dalībvalstu produktivitātes padomju tīklā” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Produktivitātes pieaugums ir svarīgs faktors, lai nodrošinātu augstāku dzīves kvalitāti, tāpēc būtiskā atšķirība valstu iedzīvotāju ienākumos ir tieši saistīta ar atšķirībām produktivitātes rādītājos. Vienlaikus ir svarīgi atzīmēt, ka produktivitātes pieaugums nenozīmē strādāt vairāk, bet gan – strādāt labāk un gudrāk. Tas ir saistīts ar mūsu spēju saražot vairāk, izmantojot jaunas idejas, modernas tehnoloģijas un inovatīvus biznesa modeļus.

Produktivitātes pieauguma tempi pasaulē krītas. Šāda tendence ir vērojama jau kopš 20. gadsimta 90. gadiem, bet pēc 2007. gada globālās finanšu krīzes produktivitātes pieauguma tempi ir kļuvuši īpaši mēreni. OECD pētījumi rāda, ka produktivitātes lejupslīdes galvenais cēlonis ir nevis tas, ka samazinājušās investīcijas lielajās, pasaules vadošajās kompānijās, bet gan tas, ka krities kopējais inovāciju līmenis ekonomikā.

Stiprināt ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes potenciālu, palielinot produktivitātes līmeni un pieauguma tempus, ir arī viens no Latvijas lielākajiem izaicinājumiem. Īpaši tāpēc, ka pastāv cieša saikne starp produktivitātes krišanos un ienākumu nevienlīdzības pieaugumu.

Ienākumu nevienlīdzība Latvijā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī nesenās ekonomikas atveseļošanās ieguvumi nav vienmērīgi sadalījušies starp mājsaimniecībām. Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaitam Latvijā nav lejupslīdošas tendences. Turklāt cilvēku īpatsvars, kuriem ir ļoti slikti sadzīves apstākļi, Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā. Galvenie nabadzības un nevienlīdzības cēloņi ir maza pārdale, izmantojot nodokļu un pabalstu sistēmu, kā arī būtiskas sociālās drošības tīkla nepilnības un tā arī neīstenotā minimālā ienākuma līmeņa reforma.

Dominē mikrouzņēmumi un nozares ar zemu pievienoto vērtību

Produktivitātes dinamika Latvijā pēdējos 20 gados ir bijusi visai strauja. Kopš 1995. gada produktivitāte ik gadu vidēji pieaugusi par 4,2% un 2018. gadā bija gandrīz 2,6 reizes augstāka nekā 1995. gadā. Tomēr pēckrīzes periodā produktivitātes tempi ir palēninājušies. Laika periodā no 2012. līdz 2018. gadam vidēji gadā produktivitāte Latvijā pieauga par 2,5%.

Latvijas produktivitātes pieauguma tempi ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā. Kopš 2011. gada produktivitāte Latvijā ir pieaugusi par 18,9% (ES 28 – par 4,8%) un produktivitātes plaisa turpina samazināties. Tomēr, salīdzinot ar vairākām attīstītajām valstīm, joprojām saglabājas liela atpalicība. Produktivitātes līmenis Latvijā 2018. gadā bija tikai 49,4% no ES vidējā līmeņa, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES.

Zemo vidējo produktivitātes līmeni tautsaimniecībā lielā mērā nosaka izteikti zemā produktivitāte apstrādes rūpniecībā. Latvijā produktivitāte apstrādes rūpniecībā 2017. gadā veidoja tikai 98% no tautsaimniecības vidējā līmeņa, kamēr gandrīz visās ES dalībvalstīs produktivitāte rūpniecībā pārsniedz tautsaimniecības vidējo rādītāju. Bet tieši apstrādes rūpniecībai ir nozīmīga loma kopējās produktivitātes celšanā, kas ir skaidrojams ar nozares potenciāli augstāku inovāciju kapacitāti.

Latvijā joprojām dominē nozares ar zemu pievienoto vērtību. Lai gan kopš 2000. gada augsto tehnoloģiju nozaru daļa apstrādes rūpniecībā pakāpeniski palielinās (no 3% 2000. gadā līdz 8,2% 2016. gadā), to ietekme uz apstrādes rūpniecības nozares produktivitāti un kopējo produktivitāti Latvijas tautsaimniecībā joprojām ir nenozīmīga. Latvijas rūpniecības produktivitātes līmeņa palielināšanas problēmas galvenokārt saistītas ar tās nespēju veikt tehnoloģisko modernizāciju un ieviest inovācijas, paplašināt dalību globālajās vērtību ķēdēs, paaugstināt darbaspēka kvalifikāciju un uzlabot darbaspēka iekšējo mobilitāti valstī.

Resursu piesaistes efektivitātes kontekstā zemā produktivitāte daļēji izskaidrojama ar mazo uzņēmumu lielo īpatsvaru kopumā tautsaimniecībā un to zemo produktivitāti salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm. 2016. gadā 95% Latvijas uzņēmumu bija mikrouzņēmumi (mazāk par 10 darbiniekiem). Mazajiem uzņēmumiem produktivitāte ir zemāka nekā lielajiem uzņēmumiem, galvenokārt mēroga efekta dēļ. Turklāt mazajiem uzņēmumiem daudz biežāk ir grūtības piesaistīt finanšu līdzekļus pētniecībai un attīstībai, kas savukārt ierobežo to inovāciju spējas. Latvijas produktivitātes atšķirība starp lielajiem (virs 250 darbiniekiem) un mazajiem (mazāk par 10) uzņēmumiem ir 55%, kas ir daudz krasāks rādītājs nekā citās ES valstīs.

Galvenie produktivitātes celšanas politikas virzieni

Domājot par attīstību, ir svarīgi atzīmēt, ka Latvijā ir lielas reģionālās atšķirības IKP uz vienu iedzīvotāju un nodarbinātības rādītājos, uzņēmējdarbības aktivitātēs, tostarp produktivitātes ziņā. Pateicoties lielākam iedzīvotāju blīvumam un infrastruktūras pieejamībai, Rīgā relatīvi vairāk nekā citos reģionos ir koncentrēti ekonomiski aktīvie uzņēmumi, tostarp tādi, kas dod lielāku pievienoto vērtību.

Latvijai raksturīgs sadrumstalots administratīvi teritoriālais iedalījums gan pēc teritoriju platības, gan iedzīvotāju skaita. Patlaban ir samērā liels novadu pašvaldību skaits, kurām nav ne finanšu resursu, ne cilvēkresursu kapacitātes, lai attīstītu savu infrastruktūru, īstenotu ES fondu projektus, piesaistītu investorus. Pasaules tendences rāda, ka lielāku izaugsmes potenciālu un labākus rezultātus uzrāda pilsētreģioni, kur to attīstības centru potenciāls (iedzīvotāju skaits, infrastruktūra, izglītības iespējas) un mērķtiecīgs darbs privāto investīciju piesaistē var nodrošināt teritorijas ekonomisko pašpietiekamību.

Lai arī Rīgas reģions ir galvenais izaugsmes un nodarbinātības dzinulis, tas netiek atbilstoši pārvaldīts. Rīgas attīstību kavē neefektīvā transporta un sabiedrisko pakalpojumu organizācija, nepietiekama pilsētas izplešanās pārvaldība, kopīgas reģionālās vīzijas par uzņēmējdarbības vides attīstību un reģionālā zīmola trūkums.

Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no Latvijas tautsaimniecības konkurētspējīgas attīstības priekšnosacījumiem. Tāpēc pozitīvi vērtējams fakts, ka uz pārējo valstu fona Latvijai ir salīdzinoši labas uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas, kredītu pieejamība, nodokļu nomaksa un līgumsaistību izpilde. Tomēr Latvijai ir zemi rādītāji attiecībā uz būvniecības atļauju iegūšanu, tiesvedības procesu ilgumu un līdzekļu atgūšanas līmeni maksātnespējas lietās.

Latvijas tautsaimniecības produktivitāti būtiski ietekmē arī zemais inovāciju līmenis. Nelielie ieguldījumi pētniecībā un izstrādē negatīvi ietekmē Latvijas centienus sasniegt augstāku ražīgumu. Lai veiktu izrāvienu inovāciju jomā, ir jāmaina sabiedrības attieksme (inovācijas nav hobijs, bet nepieciešams labklājības pieauguma nosacījums) un attiecīgi jāuzlabo inovāciju stimuli. Tāpat jāuzlabo inovāciju sistēmas tiesiskais regulējums, tostarp valsts atbalsta sistēma intelektuālā īpašuma radīšanā, komercializācijā un praktiskā īstenošanā. Valstij jāizskata iespēja koordinēt izcilu inovatīvu produktu komercializāciju Latvijā, lai mūsu izgudrojumi tiktu realizēti mūsu valstī, nevis pārdoti citiem.

Latvijas ekonomikas konkurētspēju joprojām būtiski pasliktina lielā ēnu ekonomika, korupcija un nepietiekamā pārredzamība valsts iepirkumu procesā. Lai būtiski samazinātu ēnu ekonomiku, nepieciešami pasākumi, kas padarītu izvairīšanos no nodokļiem dārgāku, – lielāka atklāšanas iespējamība un/vai lielāki sodi. Tāpat jāpilnveido iepirkumu konkursu organizēšana, novēršot iespējas slepeni vienoties un uzvarēt tiem uzņēmumiem, kuri izvairās no nodokļu maksāšanas, jānovērš caurskatāmības trūkums, īpaši būvniecībā un veselības aprūpē.

Lai arī konkurence pēdējo gadu laikā pieaug, ir vairāki riski saistībā ar tirgus koncentrāciju mazumtirdzniecībā, banku sektorā, farmaceitisko preču tirdzniecībā, tāpat var novērot manipulācijas ar cenu piedāvājumiem publiskajos iepirkumos un konkurenci ierobežojošas darbības, ko veic valsts vai – vēl biežāk – pašvaldības. Tāpēc Latvijai ir būtiski jāuzlabo konkurence, stiprinot Konkurences padomes budžeta neatkarību un dodot lielākas pilnvaras Konkurences padomei nodrošināt konkurenci pašvaldību līmenī.

Darbaspēka pieejamībai un kvalitātei jau ilgstoši Latvijā ir pievērsta liela uzmanība. Negatīvās demogrāfiskās tendences, darbaspēka trūkums, darba tirgus disproporcijas, izglītības pieejamība un kvalitāte ir jautājumi, kam ir būtiska loma ekonomiskajā attīstībā.

Darba tirgus Latvijā ir tuvu savam piesātinājuma punktam, kas kopā ar darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājumu ierobežo nodarbinātības turpmāku pieaugumu. Tomēr vienlaikus vēl ir neizmantots darbaspēka resurss. Latvijā ir izteiktas darba tirgus reģionālās atšķirības un vēl ir iespējas palielināt līdzdalības līmeni, īpaši jauniešu un vecāka gadagājuma cilvēku. Lai palielinātu līdzdalības līmeni, jāpilnveido atbalsta pasākumi bezdarbnieku un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iekļaušanā darba tirgū, tostarp veicinot bezdarbnieku apmācības pie darba devēja. Darbaspēka iekšējā mobilitāte jāpaaugstina, uzlabojot mājokļu pieejamību un pilnveidojot mobilitātes pabalstu izsniegšanas sistēmu. Būtiski ir paaugstināt pieaugušo iedzīvotāju īpatsvaru mūžizglītības pasākumos, mācību procesā plašāk iesaistot gan augstākās izglītības iestādes, gan profesionālās izglītības iestādes, gan darba devējus. Viedas imigrācijas politikas īstenošana nākotnē arī varētu uzlabot darbaspēka pieejamību un kvalitāti.

Lai uzlabotu vispārējās un profesionālās vidējās izglītības pieejamību un kvalitāti, jānodrošina efektīvāka atbildības sadale starp valsti un pašvaldību vispārējās vidējās izglītības jomā. Augstākajā izglītībā jānodrošina virzība uz izcilību un augstākās izglītības eksportu. To var panākt, samazinot augstākās izglītības sistēmas pārāk lielo sadrumstalotību un studiju dublēšanos, veicinot augstskolu sadarbību, arī augstskolu internacionalizāciju – augstākās izglītības atvērtību starptautiskai sabiedrībai – gan studentiem, gan pasniedzējiem.

Kopumā jāsecina, ka ar produktivitāti saistīto aspektu pētīšana Latvijā joprojām ir fragmentāra un tai trūkst sistēmiskas pieejas, kāda jau ilgstoši tiek īstenota attīstītajās Eiropas valstīs. Tas būtiski ierobežo mūsu valsts iespējas izstrādāt un ieviest pētījumos balstītas un zinātniski pamatotas rekomendācijas struktūrpolitikas veidošanā, kas ļautu strauji kāpināt Latvijas produktivitātes un labklājības rādītājus.

Detalizētāk LV PEAK secinājumi aprakstīti 2019. gada maijā publicētajā monogrāfijā "Produktivitātes celšana: tendences un nākotnes izaicinājumi" (zin. red. I. Šteinbuka, Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2019., 176 lpp.).

Publicēts portālā Delfi.lv 13.07.2019.

20.maijā notika monogrāfijas “Produktivitātes celšana: tendences un nākotnes izaicinājumi” atklāšanas svētki, kurā piedalījās Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, Latvijas Universitātes (LU) rektors prof. Indriķis Muižnieks un LV PEAK priekšsēdētājs prof. Gundars Bērziņš un galvenā redaktore prof. Inna Šteinbuka.

“Ja Latvijai izdosies ilgtspējīgi kāpināt produktivitāti, tas būs tilts uz augstāku dzīves līmeni un labākām algām, pensijām un darbavietām, kas savukārt veicinās cilvēku atgriešanos Latvijā,” uzsver monogrāfijas zinātniskā redaktore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle prof. Inna Šteinbuka.

Monogrāfija ir pirmais LV PEAK (Latvijas Produktivitātes, efektivitātes, attīstības un konkurences forums) zinātniskās darbības rezultāts. Tajā apkopoti pētījumi par produktivitāti un konkurētspējas faktoriem attīstītajās valstīs, Eiropas Savienībā un Latvijā. Grāmatā analizētas tendences, izaicinājumi un nepieciešamās izmaiņas Latvijas politikā. Tāpēc autori cer, ka monogrāfijas secinājumi tiks izmantoti ilgtspējīgu politisko lēmumu pieņemšanā, un tādējādi monogrāfija dos ieguvumu produktivitātes celšanā Latvijā.

Monogrāfija ir tapusi LZA Eiropas politiskas pētniecības institūtam sadarbojoties ar LU  Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti. Monogrāfija izdota sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

2018.gada 7. novembrī Latvijas Universitāte sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Ziemeļu Investīciju banku rīkoja semināru “Produktivitāte un konkurētspēja Baltijas un Ziemeļvalstīs”.

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas, Latvijas Universitātes un Latvijas Produktivitātes, Efektivitātes, Attīstības un Konkurētspējas Foruma (LV PEAK) šā gada 30. augustā parakstīto deklarāciju par sadarbību produktivitātes un konkurētspējas analīzes jomā, semināra iniciators bija LV PEAK.

Semināra mērķis – turpināt diskusijas Latvijā par produktivitātes un konkurētspējas jautājumiem, kā arī sekmēt starptautisko sadarbību šajos jautājumos ar Baltijas un Ziemeļvalstīm. Seminārā piedalījās pārstāvji gan no Latvijas, gan arī no ārvalstīm. No Latvijas piedalījās ministriju augsta līmeņa pārstāvji, uzņēmēju organizāciju eksperti, ekonomisti, zinātnieki u.c. Savukārt no ārvalstīm bija pārstāvji no Ziemeļvalstīm, Lietuvas, Jaunzēlandes.

Semināra laikā tika apspriesti šādi jautājumi:

  • produktivitātes dinamika un tās veicinošā politika;
  • produktivitātes padomju loma;
  • starptautiskā sadarbība produktivitātes jomā.

Semināru vadīja LV PEAK foruma padomes locekle, Eiropas Komisijas Vice-prezidenta Valda Dombrovska padomniece, Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka. Semināru atklāja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja p.i. Andris Kužnieks, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Solveiga Silkalna.

Ar prezentācijām par produktivitāti uzstājās Dāvids Skillings (David Skilling) – Landfall Strategy Group dibinātājs, Igors Kasjanovs – Ziemeļu Investīciju bankas (Nordic Investment Bank) vecākais ekonomists, Kārlis Johans Dalgards (Carl-Johan Dalgaard) – Dānijas Ekonomikas Padomes priekšsēdētājs, Gundars Bērziņš – LV PEAK priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, Darius Abazorius – Lietuvas Ekonomikas ministrijas padomnieks. Prezentācijas par starptautisko sadarbību produktivitātes jomā sniedza Mārtiņš Zemītis – Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomists, Ēriks Eglītis – Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, Hans Brask – Dānijas vēstnieks Latvijā un Anders Hedberg – Ziemeļvalstu Ministru padomes (Nordic Council of Ministers) vecākais padomnieks.

Semināra noslēgumā bija apaļā galda diskusija “Produktivitāte Baltijas un Ziemeļvalstīs - kā uzlabot pārrobežu partnerību?”

Semināra galvenie secinājumi

D.Skillings iepazīstināja semināra dalībniekus ar savu pētījumu par mazo ekonomiku izaugsmi un produktivitāti, to attīstības perspektīvām. Viens no pamatsecinājumiem – attīstīto valstu mazās ekonomikas attīstās ātrāk nekā attīstītās lielās ekonomikas. Tātad ekonomikas lielumam nav izšķirošas nozīmes valstu izaugsmes nodrošināšanā. Tā ir laba ziņa Latvijai un citām mazajām valstīm, kas konverģē uz attīstīto valstu līmeni. Tomēr, lai varētu tuvināties attīstīto valstu līmenim ir jāīsteno politika vērsta uz cilvēkkapitāla kvalitātes un inovāciju uzlabošanu, makrostabilitātes nodrošināšanu u.tml.

D.Abazorius informēja par produktivitātes un algu dinamiku Lietuvā. Pēdējos gados Lietuvā, līdzīgi arī kā Latvijā, algas pieaug straujāk nekā produktivitāte. Tas nelabvēlīgi ilgtermiņā var ietekmēt konkurētspēju. Lietuvā šim procesam tiek rūpīgi sekots līdzi un domāts par politikas pasākumiem (piemēram, inovāciju, digitalizācijas veicināšanu), kas varētu sekmēt produktivitātes pieaugumu. Kā tālākās diskusijas laikā norādīja M.Zemītis, tad, ņemot vērā straujo darbaspēka izmaksu pieaugumu pēdējos gados, Eiropas Komisija š.g. novembrī, publicējot ikgadējo izaugsmes ziņojumu, iekļaus Lietuvu un Latviju to valstu sarakstā, kurās tiks veikts padziļināts pētījums.

Gundars Bērziņš iepazīstināja klātesošos ar LV PEAK topošā pētījuma par “Produktivitāti Latvijā” galvenajiem secinājumiem. Latvijas produktivitātes pieauguma tempi ir vieni no augstākajiem ES. Tomēr, salīdzinot ar vairākām attīstītajām valstīm, produktivitātes līmenis Latvijā ir ļoti zems. LV PEAK ieskatā, šobrīd galvenie produktivitāti veicinošie virzieni Latvijā, kam vajadzētu pievērst uzmanību politikas veidotājiem, ir šādi: stabilas makroekonomiskās vides nodrošināšana; uzņēmējdarbības vides kvalitātes uzlabošana; darbaspēka pieejamības un kvalitātes uzlabošana; augstākas pievienotās vērtības ražošanas veicināšana; ilgtspējīgas attīstības nodrošināšana; Latvijas reģionu un Rīgas konkurētspējas stiprināšana. G.Bērziņš nosauca vairākus konkrētus pasākumus situācijas uzlabošanai, piemēram, reģionālās reformas pabeigšana u.c. Tomēr, izvērsti priekšlikumi būs LV PEAK pētījumā, ko paredzēts pabeigt tuvākajā laikā. Nobeigumā tika izdarīts secinājums, ka Latvijā ar produktivitāti saistīto aspektu pētīšana ir fragmentāra un tai trūkst sistēmiskā pieeja. Pētījumi pārsvarā ir veikti makro līmenī, bet starpnozaru (mezo līmeņa) aspekti praktiski nav analizēti. Tas ierobežo iespējas izstrādāt uz pētījumiem balstītus un zinātniski pamatotas rekomendācijas struktūrpolitikas veidošanai.

Par produktivitātes palielināšanas problēmas aktualitāti liecina arī tas, ka daudzās OECD valstīs ir izveidotas speciālās institūcijas – produktivitātes padomes, kuras darbojas kā uzraudzības un padomdevēju struktūrvienības ekonomiskās politikas, strukturālo reformu un regulējuma jomā. Šo struktūrvienību mērķis ir panākt pamatotu politikas lēmumu veidošanu, kas balstīti uz neatkarīgu analīzi un ieteikumiem. K.J.Dalgards iepazīstināja ar Dānijas pieredzi šajā jomā. Dānijas Ekonomikas padome pilda produktivitātes padomes funkcijas. Regulāri tiek izstrādāti pētījumi un priekšlikumi situācijas uzlabošanai, kuri tiek iesniegti Dānijas valdībā. Kā divi no šī brīža galvenajiem Dānijas izaicinājumiem tika nosauktas – konkurences stiprināšana un izglītības kvalitātes un tās atbilstības darba tirgus prasībām uzlabošana.

Par starptautisko sadarbību produktivitātes veicināšanas jomā klātesošos informēja I.Kasjanovs – par Ziemeļu Investīciju bankas aktualitātēm ilgtspējīgas produktivitātes nodrošināšanā, H.Brask – par Baltic Development Forum darbību, un A.Hedberg – par Ziemeļvalstu sadarbības pieredzi ekonomiku koordinācijā. M.Zemītis informēja par to, kā ES tiek koordinēta ekonomiskā politika Eiropas Semestra ietvaros. Īpaši tika analizēta Padomes rekomendāciju izpilde. Latvija un citas Baltijas valstis ir reformu līderes. Ē.Eglītis – informēja par Ekonomikas ministrijas pēdējo gadu sadarbību ar OECD un Eiropas Komisiju produktivitātes jautājumos. Šī sadarbība ir palīdzējusi Ekonomikas ministrijai noformulēt savu darbības stratēģiju ar uzsvaru uz produktivitātes veicināšanu.

Semināra apaļā galda diskusijas laikā tika izcelti vairāki būtiski aspekti, kam būtu jāpievērš lielāka uzmanība politikas veidotājiem. Jānis Priede, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Ekonomikas nodaļas vadītājs, atzīmēja, ka Latvijā nav izveidota produktivitātes padome un cer, ka LV PEAK varētu pildīt šādas padomes funkcijas. Kā virzieni, kas aktuāli produktivitātes uzlabošanai tika minēti konkureces uzlabošana, pētniecības un attīstības veicināšana, izglītības sistēmas uzlabošana. Arnis Sauka, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā asociētais profesors, izcēla vairākus būtiskus jautājumus, tai skaitā par produktivitātes mērīšanu (GCI indeksa lomu) un galvenajiem produktivitātes veicinošajiem faktoriem, no kuriem jāizceļ ieguldījumi cilvēkkapitālā. Jāizstrādā institucionālais mehānisms, kā īstenot produktivitāti veicinošo politiku. Mārtiņš Āboltiņš, Citadeles bankas ekonomists, norādīja, ka produktivitāte ir ilgtermiņa izaugsmes faktors. Ja gribam paaugstināt produktivitāti, tad jāmaina Latvijas biznesa modelis. Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, atzīmēja investīciju lielo lomu produktivitātes veicināšanā, tām jākļūst ambiciozākām. Tāpat, kā svarīgi faktori, tika atzīmēti – biznesa plānošana, digitālās prasmes, valsts marketings u.c. Laimdota Straujuma, bijusī premjerministre, arī norādīja uz produktivitātes padomes nepieciešamību Latvijā. Bizness jūtas labi, rentabilitāte Latvijā ir augstāka nekā, piemēram, Vācijā, tāpēc Latvijas uzņēmējiem nav stimula investēt produktivitātes paaugstināšanā. Lai veicinātu inovācijas, aizejošā Saeima ir budžetā izdalījusi papildus 50 miljonus eiro. Uldis Rutkaste, Latvijas Banka Monetārās pārvaldes vadītājs, raksturoja Latvijas apstrādes rūpniecības nozaru produktivitātes līmeni salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju. Atpalicība produktivitātes ziņā ir ļoti būtiska visās nozarēs. Nākotnē būtiski produktivitāti ietekmēs arī iedzīvotāju novecošanās. Tāpat tika parādīta ES fondu loma produktivitātes celšanā.

Semināra nobeigumā I.Šteinbuka un G.Bērziņš pateicās visiem semināra dalībniekiem par piedalīšanos diskusijās. LV PEAK plāno arī nākošgad organizēt līdzīgu semināru, kurā tiktu diskutēta produktivitāte un konkurētspēja.

Šodien, 30. augustā, ES mājā Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Produktivitātes, Efektivitātes, Attīstības un Konkurētspējas Forums (LV PEAK) un Ekonomikas ministrija (EM) parakstīja Deklarāciju par sadarbību Latvijas produktivitātes un konkurētspējas analīzes jomā. Parakstītais dokuments būs pamats turpmākai foruma un EM sadarbībai produktivitātes pētniecībā un rekomendāciju izstrādē valdībai.

“Produktivitāte ir fundamentāla prioritāte, bet tai pat laikā cilvēki par to bieži runā personīgās pieredzes līmenī un metaforās, nesaprotot kopīgo ainu. Tā politiku veidot nevar, ir nepieciešama skaidra, faktos un pierādījumos balstīta politika. Latvijai katru gadu ir vajadzīgs konkurētspējas un produktivitātes ziņojums, lai mēs sevi ieliktu starptautiskā kontekstā, redzētu savas priekšrocības un trūkumus. Tāpēc esmu ļoti priecīgs, ka esam atraduši šādu sadarbības formu un, iespējams, tas ir izcils sākums, lai nākotnē izveidotos institūcija, kas ar produktivitātes jautājumiem nodarbosies ikdienā,” uzsvēra ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deklarācija par sadarbību Latvijas produktivitātes un konkurētspējas analīzes jomā ir trīspusējas sadarbības līgums, ko parakstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, LU rektors prof. Indriķis Muižnieks un LV PEAK padomes priekšsēdētājs prof. Gundars Bērziņš, klātesot Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājai prof. Innai Šteinbukai un ievērojamiem valsts, sabiedriskiem darbiniekiem un zinātniekiem.

“Lai gan produktivitāte ir modes vārds, tāpat kā konkurētspēja un inovācijas, mums ir jāzina, kā tā veidojas. Tāpēc viens no būtiskākajiem mūsu uzdevumiem – mēģināt Latvijā pašiem saprast, kas valstī ir jādara, lai nebūtu jāpaļaujas tikai uz ārējiem indikatoriem un indeksiem. Bet, lai mēs varētu paši situāciju jēgpilni skaidrot, analizēt un sniegt rekomendācijas, ir nepieciešama pētniecība,” akcentējot Deklarācijas parakstīšanas praktisko nozīmību Latvijai, uzsvēra LU rektors prof. Indriķis Muižnieks.

Deklarācija tika parakstīta ar mērķi veicināt produktivitāti, konkurētspēju un analīzē balstītu Latvijas ekonomisko politiku. Foruma padomes priekšsēdētājs prof. Gundars Bērziņš norādīja, ka tieši konkurētspēja un produktivitāte ir izkristalizējusies kā noteicošs faktors sabiedrības labklājības nodrošināšanai. Savukārt prof. Inna Šteinbuka uzsvēra, ka, lai forums (LV PEAK) savā darbībā varētu saglabāt neitralitāti, ļoti būtisks ir finansējuma jautājums.

Vērtējot Deklarācijas svarīgumu, G. Bērziņš uzsvēra trīs faktorus: “Pirmkārt, kopējo produktivitātes nozīmību, jo forums apņemas reizi gadā organizēt produktivitātes problēmām veltītu konferenci un sagatavot produktivitātes ziņojumu un rekomendācijas politikas veidotājiem. Otrkārt, ciešu sadarbību starp zinātniekiem un ministriju – deklarācija paredz trīspusēju sadarbību, rīkojot darba grupas, gan ministrijai sniedzot informāciju par aktuālām tēmām izpētei. Treškārt, ne mazāk svarīga ir visu līmeņu studentu piesaiste, kas nodrošinās pētījumu norisi ilgtermiņā.” 

Lai rastu risinājumus, kā paaugstināt ES dalībvalstu konkurētspēju pasaulē, 2016. gada septembrī Eiropas Savienības Padome lēma, ka eirozonas valstīs jāveido Nacionālās produktivitātes padomes. Katra valsts padomes var veidot pēc saviem ieskatiem, taču svarīgākais – lai analīze būtu neatkarīga, akadēmiskajās aprindās pieņemama un starptautiski atzīstama.

Forums tiks sasaukts regulāri un strādās pēc "domnīcas" principa. Tā padomē uzrunāti un piekrituši darboties Dr. Laimdota Straujuma, Dr. Gundars Bērziņš, Andris Piebalgs, Dr. Inna Šteinbuka, Dr. Juris Binde, Dr. Mārtiņš Kazāks, Dr. Arnis Sauka, Dr. Jānis Priede, Raimonds Aleksejenko un virkne citu ekspertu.

2018.gada 10. maijā, vienkopus pulcējoties vadošajiem Latvijas ekonomikas pētniekiem, biznesa nozares līderiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem, nodibināts Latvijas Produktivitātes, Efektivitātes, Attīstības un Konkurētspējas (LV PEAK) forums. Foruma iniciatori ir Latvijas Universitāte (LU) un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā un tā mērķis ir veikt neatkarīgu un zinātniski pamatotu analīzi par Eiropas Savienības (ES) un Latvijas konkurētspēju un produktivitāti, kā arī piedāvāt konkrētus risinājumus tās uzlabošanai.

LU foruma darbībā iesaistīsies ne tikai ar intelektuālo pienesumu, bet arī finansējumu 10 tūkstošu eiro apmērā. Foruma dibināšanas pasākumā LU rektors prof. Indriķis Muižnieks akcentēja: “Pasaules pieredze liecina, ka valsts panākumus nodrošina uz zināšanām un tehnoloģijām balstīta efektivitāte, konkurētspēja un attīstība. Un mums Latvijā ir jāstrādā, lai vairotu visas šīs komponentes.”

Arī viens no foruma idejas autoriem un dalībniekiem LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns asoc. prof. Gundars Bērziņš uzsvēra: ”Pasaule piedzīvo objektīvas pārmaiņas un vēsture māca, ka valstis, kuras tās ignorē, zaudē ne tikai naudu, bet arī cilvēkus. Tas nozīmē, ka roku rokā jāstrādā pētniekiem, uzņēmējiem un politiķiem, lai spētu rast labākos risinājumus Latvijas konkurētspējas un produktivitātes palielināšanai. Mūsdienās vairs nepietiek tikai ar labu izglītību un attīstītu zinātni, jābūt arī atbilstošai uzņēmējdarbības videi. Tāpat vien nepietiek tikai ar politisku gribu pieņemt lēmumus, nepieciešamas arī zināšanas, pieredze un nopietna datu analīze.”

Klātesošie foruma dibinātāji atzina, ka zemā konkurētspēja un produktivitāte šobrīd Latvijā ir aktuāla problēma. Tai ir dažādi cēloņi, piemēram, kvalificētu pētnieku un inženieru trūkums, nepietiekams valsts finansējums (publiskie iepirkumi augsto tehnoloģiju jomā), nepietiekama universitāšu un industrijas sadarbība, investīciju trūkums un citi.

Lai rastu risinājumus, kā paaugstināt ES dalībvalstu konkurētspēju pasaulē, 2016. gada septembrī ES Padome lēma, ka eirozonas valstīs jāveido Nacionālās produktivitātes padomes. Katra valsts padomes var veidot pēc saviem ieskatiem, taču svarīgākais – lai analīze būtu neatkarīga, akadēmiskajās aprindās pieņemama un starptautiski atzīstama.

EK viceprezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka konkurētspējas trūkums bija iemesls, kāpēc 2007. gadā Latviju tik smagi skāra ekonomiskā krīze. “Veidojot forumu, vēlos aicināt, lai tā rezultāts būtu regulārs Latvijas konkurētspējas ziņojums, kurā tiktu analizēti visi nozīmīgākie tās faktori. Tāpēc priecājos, ka foruma dibināšanā klātesošs ir ne tikai akadēmiskais un banku sektors, bet arī valsts pārvalde – lai atziņas nebūtu tikai teorētisks darbs, bet tiktu ņemtas vērā praktiskā valdības darbā un rezultētos konkrētā rīcībā.”

Forums tiks sasaukts regulāri un strādās pēc "domnīcas" principa. Tā padomē uzrunāti un piekrituši darboties Dr. Laimdota Straujuma, Dr. Gundars Bērziņš, Andris Piebalgs, Dr. Inna Šteinbuka, Dr. Juris Binde, Dr. Mārtiņš Kazāks, Dr. Arnis Sauka, Dr. Jānis Priede, Raimonds Aleksejenko un virkne citu ekspertu.

Izvēlētais laiks foruma dibināšanai ir īpaši piemērots, jo vienlaicīgi LU BVEF no 10. līdz 12. maijam notiks starptautiskā zinātniskā konference "Ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības jaunie izaicinājumi - 2018: Produktivitāte un ekonomiskā izaugsme", kurā viesosies EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.