Eduards Lielpēters Latvijas Universitātē (LU) aizstāvējis promocijas darbu ar ierosinājumiem Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, tādējādi iegūstot zinātnisko doktora grādu (Ph.D) ekonomikā un uzņēmējdarbībā.

Pētījuma galvenā būtība

Eduards Lielpēters pētījumu veica, lai izstrādātu mūsdienīgu Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanas risinājumu – metodoloģiju, kura palīdzētu palielināt iedzīvotāju (fizisko personu un uzņēmēju) digitālo līdzdalību valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā.

Disertācijas mērķa sasniegšanai autors ir īstenojis vairākus empīriskos pētījumus. Iedzīvotāju viedoklis un attieksme par digitālo demokrātiju un līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā ir apzināts ar iedzīvotāju pārstāvju aptaujas palīdzību. Ir aptaujāti 314 respondenti, kuri jau piedalās lēmumu pieņemšanas procesā vai ir salīdzinoši aktīvi citos līdzdalības veidos. Ir veikta valsts iestāžu pārstāvju aptauja, lai apzinātu un izvērtētu valsts iestāžu viedokli un paradumus par saziņu un sadarbību ar Latvijas iedzīvotājiem. Kopumā ir aptaujāti 55 respondenti, kuri pārstāv ministrijas, Saeimu, Pārresoru koordinācijas centru un citas Latvijas institūcijas. Lai analizētu Latvijas valsts iestāžu esošo digitālās komunikācijas veidu un līdzdalības tematu atspoguļojumu, ir veikta satura analīze par Latvijas ministriju sociālo mediju lapām, izmantojot metodi, kuru ir izveidojis Eduards Lielpēters. Ir analizēti Latvijas ministriju 13 Facebook lapās publicētie ieraksti - kopumā 3181 ieraksts, aptverot sešu mēnešu periodu no 2019. gada jūlija līdz decembrim.

Pētījuma nozīme

Latvijā tikai neliela daļa iedzīvotāju personīgi piedalās valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā. Līdz ar to valsts pārvaldes lēmumi, kuri ietekmē dzīvi ikvienam iedzīvotājam, gan fiziskām personām, gan uzņēmējiem, tiek pieņemti, piedaloties tikai nelielai daļai ieinteresēto pušu pārstāvju no sabiedrības un uzņēmējdarbības vides. Situācija, kad lielākā daļa iedzīvotāju aktīvi nepiedalās lēmumu pieņemšanas procesā, kļūst par problēmu, ja iedzīvotāji apšauba pieņemtos lēmumus un neuzticas valsts pārvaldei. Šāda problēma pašlaik pastāv Latvijā, tātad ir nepieciešamība veicināt iedzīvotāju līdzdalību. To var izdarīt, aktīvāk popularizējot esošās līdzdalības iespējas vai arī attīstot jaunas līdzdalības metodes, kuras spētu piesaistīt lielākas sabiedrības daļas interesi.

Pētījuma novitāte

Disertācijas rezultātā izveidotā digitālās līdzdalības veicināšanas metodoloģija piedāvā Latvijas esošajā līdzdalības modelī veikt uzlabojumus, kas ir mūsdienīgi un iedzīvotāju interesēm atbilstoši, tādā veidā palīdzot veidot digitālo vidi, kurā individuāli iedzīvotāji ir motivēti un spējīgi piedalīties valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā. Metodoloģija ir praktisks risinājums valsts pārvaldei, kurš var palīdzēt stiprināt sadarbību ar iedzīvotājiem un tādējādi kopīgi uzlabot biznesa vidi Latvijā.

Apzinoties, ka 21. gadsimtā digitālā vide turpinās strauji attīstīties, valsts, kuras iestādes jau tagad ir spējīgas attīstīt savu klātbūtni digitālajā vidē, var gūt ne tikai vietējus panākumus, bet arī iegūt ietekmi starptautiskajās attiecībās un ekonomikā. Valsts, kuras iestādes ir atvērtas dialogam ar sabiedrību digitālajā vidē, kļūst pievilcīga ne tikai tās iedzīvotājiem un uzņēmumiem  – globālajā pasaulē, kurā viss ir digitāli saistīts, tas var kļūt par labu iemeslu citu valstu profesionāļiem un uzņēmumiem pamanīt Latviju un veidot šeit savu biznesu.

Promocijas darba aizstāvēšana

Promocijas darbs “Digitālās demokrātijas iespējas un ierobežojumi Latvijā” izstrādāts Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes Vadībzinātnes nodaļā profesores Dr.oec. Birutas Slokas vadībā. Pētījumu recenzēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Dr.habil.oec. Baiba Rivža, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dr.oec.Tatjana Muravska un Klaipēdas Universitātes profesore Dr. Ligita Šimanskiene. Darbs aizstāvēts LU Ekonomikas un uzņēmējdarbības nozares promocijas padomes sēdē 2021. gada 10. decembrī. Pētījums pieejams LU bibliotēkā, Raiņa bulvārī 19.

Eduarda Lielpētera promocijas darbs izstrādāts Valsts pētījuma programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projekta “Latvijas valsts un sabiedrības izaicinājumi un risinājumi starptautiskā kontekstā (INTERFRAME - LV)” ietvaros.

Dalīties