Akadēmiskais centrs
Pētījuma sākotnējie rezultāti liecina, ka iepriekšējo gadu tendence lidostās izmantot digitālās tehnoloģijas, ir attaisnojušās. Pieaug ne tikai aviopasažieru skaits, bet arī viņu spēja lietot digitālos rīkus. Ir liels pasažieru pieprasījums pēc efektivitātes, drošības, veselības un komforta. Lai nodrošinātu raitu pasažieru plūsmu nepieciešams ieviest un kontrolēt pārdomātus digitālus pakalpojumus, pašreģistrāciju lidojumam, bezkontakta bagāžas nodošanu, bezkontakta iekāpšanas talona un pases vai identifikācijas dokumenta kontroli. Jācenšas automatizēt arī drošības pārbaude un iekāpšana lidmašīnā.
Lidostām ir piemērota plaša jauninājumu izvēle, piemēram, biometrijas tehnoloģija apvienojumā ar mākslīgo intelektu un lielajiem datiem, kas var pārveidot pasažieru lidošanas paradumus. Bezkontakta iekāpšanas process ietver pilnu dažādu procesu ciklu, sākot no pasažiera ierašanās lidostā, līdz iekāpšanai lidmašīnā. Pasažieri izmanto e-biļetes, bagāžas automatizētu nodošanu un automatizētu izsniegšanu. Automatizācija ir pierādījusi sevi kā efektīvu drošības līdzekli. Lidostas padara savus terminālus drošākus, izmantojot īpašas video kameras, mākslīgo intelektu un mašīnzinības.
Lai samazinātu Covid-19 izplatību, daudz vairāk uzmanības tiek pievērsts procesa un pakalpojumu attīstīšanai, integrējot ierīcēs vairākus jauninājumus. Pētījumi liecina, ka bezkontakta pārvietošanās nākotnē kļūs par normu un attīstīsies vēl vairāk. Pārbaudes zonas tiks aizstātas ar autentifikācijas procesiem, kas notiek attālināti un tie būs iespējami pat pirms pasažieri ierodas lidostā.
Lidostas izmanto tehnoloģijas ne tikai, lai pasažieri būtu apmierināti ar saņemtajiem pakalpojumiem, bet arī lai uzlabotu pārvaldības procesus. Biznesa informācijas un datu analīzes platformas palīdz lidostu vadītājiem pieņemt ātrākus, informētākus lēmumus, gūt praktisku ieskatu un veikt papildu datu analīzi. Datu analīze veicina pastiprinātu datu pārvaldību, izprotot trūkumus lidostas pamatfunkcijās. Datu regulāra apkopošana un analīze ļauj izpētīt jaunas iespējas un optimizēt veiktspēju. Savukārt prognozējoša modelēšana ir galvenais instruments, lai izvairītos no riska lēmumu pieņemšanā - apzinoties izmaiņas grafikos, pasažieru vai kravas plūsmā, var palīdzēt noteikt vājās vietas, pārprojektēt terminālus, tādējādi ļaujot pasažieriem būt apmierinātākiem ar savu pieredzi lidostās.
Digitālie risinājumi ir arī daļa no lidostu ilgtspējīgas stratēģijas. Tie ir pievilcīgi pasažieriem, kuriem aizvien aktuālākas kļūst rūpes par vides aizsardzību. Piemēram, aizstājot tradicionāli darbināmus transportlīdzekļus ar elektriskiem transportlīdzekļiem, ir iespējams samazināt degvielas patēriņu, pārvadājot pasažierus, bagāžu un kravu. Automatizēti darba procesi, dokumentu digitalizācija, digitālo dokumentu pārvaldība un uzņēmējdarbības procesu automatizācija palīdz samazināt papīra izmantošanu.
Digitālo inovāciju ieviešana lidostās kļūst aizvien racionālāka un nodrošina pasažieru vēlmes, nepieciešamības un drošību. Digitālā ekosistēma lidostās pārvaldīs personas datu aizsardzību. Jāņem vērā arī pasažieru kognitīvie un fiziskie ierobežojumi. Pasažieri joprojām meklē empātiju, un cilvēku mijiedarbība ir spēcīgāka par mākslīgo intelektu. Tādējādi, lidostu darbinieki ir tie, kas ar pasažieriem var sarunāties un izprast viņu vajadzības, kā arī radīt uzticību. Lai atrisinātu sarežģītus jautājumus, nākotnē joprojām būs nepieciešami cilvēkresursi ar attīstītām sociālajām prasmēm, bet atkārtotus uzdevumus varēs automatizēt.
Pētījums “Pasažieru pakalpojumu digitalizācija starptautiskā lidostā Rīga (PASSDIGI)” īstenots pēcdoktorantūras programmas ietvaros (1.1.1.2/VIAA/4/20/608).
 Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) docentes Ineses Āboliņas pēcdoktorantūras pētījums par pasažieru pakalpojumu digitalizāciju Starptautiskajā lidostā “Rīga”. Pētījumā sākotnēji secināts, ka lidostas darbojas kā inovāciju vēstneši, modernizējot savas tehnoloģijas un procesus, padarot tos pieejamus plašākai sabiedrībai. ){kind=link}