Tikai dažu mēnešu laikā Covid-19 krīze ir mainījusi veidu, kā uzņēmumi gadiem ilgi nodarbojās ar biznesu visās nozarēs un reģionos. Saskaņā ar "McKinsey Global Survey of executives" pētījumu uzņēmumi ir paātrinājuši klientu un piegādes ķēžu mijiedarbības un iekšējo uzņēmumu aktivitāšu digitalizāciju Eiropā un Amerikā par trim gadiem, bet Āzijā – pat par četriem. Arī digitālo produktu īpatsvars uzņēmumu produktos ir palielinājies par septiņiem gadiem Eiropā un Amerikā, bet Āzijā – par desmit gadiem.

Uzņēmuma vadītāji aptaujā arī norādījuši, ka krīzes ietekmē lielākais izaicinājums ir finansējuma palielinājums digitālajām iniciatīvām, jo organizācijās, kas krīzes laikā eksperimentēja ar jaunām digitālajām tehnoloģijām, vadītāji divreiz biežāk ziņoja par negaidīti lielu ieņēmumu pieaugumu salīdzinot ar citiem uzņēmumiem.

Lai saglabātu konkurētspēju šajā jaunajā biznesa vidē, ir vajadzīgas jaunas stratēģijas, arī Latvijā. Saskaņā ar Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.  Vai mūsu uzņēmumi tam ir gatavi? Kāda situācija ir Latvijā? Vai Latvijas uzņēmēji atzīst tehnoloģiju stratēģisko nozīmi? Vai esam gatavi aktīvi iesaistīties digitālajā transformācijā, kam Eiropas Savienība “Zaļā kursa”  ietvaros ir  paredzējusi  dāsnu finanšu atbalstu?

Masu medijos runā par  digitizāciju, digitalizāciju un digitālo transformāciju. Vai tas ir viens un tas pats? Par digitizācija (digitization) dēvē analogā pārveidošanu par digitālo, tas būtība ir analogās informācijas kodēšana nullēs un vienībās, lai datori varētu to uzglabāt, apstrādāt un pārsūtīt. Uzņēmumi to aktīvi izmanto jau vairākus gadus desmitus. Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka tā ir informācija, kuru digitalizējat, nevis procesi -  jo tad jau sākas  digitalizācija. Digitalizācija (digitalisation) ir digitālo tehnoloģiju un digitalizēto datu izmantošana, lai ietekmētu darba paveikšanu, pārveidotu klientu un uzņēmumu iesaistīšanos un mijiedarbību un radītu jaunas (digitālās) ieņēmumu plūsmas. Savukārt digitālajai transformācijai ir nepieciešama plašāka digitālā adaptācija un kultūras maiņa. Digitālā transformācija vairāk attiecas uz cilvēkiem, nevis digitālajām tehnoloģijām. Tai nepieciešamas uz klientu orientētas organizatoriskas pārmaiņas, kuras atbalsta vadība un kuru pamatā ir radikāli kultūras izaicinājumi. Digitālā transformācija nav iespējama bez iepriekšējiem diviem posmiem un tieši tā ir Eiropas Savienības prioritārais virziens.

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes pētnieki pašlaik veic pētījumu par mazo un vidējo uzņēmumu jeb MVU digitālās  transformācijas potenciālu. Aptaujāto uzņēmumu portrets ļauj izdarīt secinājumus par digitālas transformācijas nozīmi uzņēmumu griezumā. Aptaujas laikā tika uzrunātas dažādas uzņēmumu asociācijas, kā arī uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, noskaidrojot to iesaisti digitalizācijas procesos un digitālā transformācijā.

Daļa uzņēmumi, kas jau izmanto digitālās tehnoloģijas vai plāno tās ieviest tuvākā laikā, bija atsaucīgi anketu aizpildīšanā, savukārt, liela daļa uzņēmumu, īpaši mikro uzņēmumi reģionos un atsevišķās nozarēs, ko īpaši skāris Covid-19, digitalizācijas procesi  pašlaik nav aktuāli.  Daļai uzņēmēju trūkst zināšanu par digitālo tehnoloģiju pielietošanu, cik tās maksā un kā tās var celt viņu uzņēmumu rentabilitāti, rezultātā viņu ieinteresētība  aptaujas aizpildīšanā bija neliela.  Līdz šim aptauju aizpildījuši 250 uzņēmumi, no tiem 51% ir mikro uzņēmumi (darbinieku skaits  līdz 9 cilvēkiem un apgrozījums līdz 700 tūkst. eiro), 34% ir mazie uzņēmumi (no 10 līdz 49 darbiniekiem ar apgrozījumu līdz 8 miljoniem eiro), 11% ir vidēji uzņēmumi (no 50 līdz 249 darbiniekiem ar apgrozījumu līdz 40 miljoniem eiro), kā arī 4% veido lielie uzņēmumi (virs 250 darbiniekiem ar apgrozījumu virs 40 miljoniem eiro).

Uzņēmumu dalījums spilgti parāda, ka interese par digitāliem procesiem vairāk izrāda lielāki uzņēmumi. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā mikro uzņēmumu īpatsvars ir 94% , mazie veido 5% un vidēji tikai 1%, bet lielo uzņēmumu īpatsvars ir tikai 0,2% no visiem uzņēmumiem pēc darbinieku skaita.  Savukārt tautsaimniecības nozaru griezumā aptaujāto uzņēmumu struktūra ir līdzīga Latvijas tautsaimniecības dalījumam. Tomēr, lielāku īpatsvaru ieņem ražojošās nozares  (lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība, rūpniecības, kā arī būvniecības nozares) ar 36% salīdzinot ar Latvijas vidējo rādītāju 28%, pārsvarā pateicoties tieši apstrādes rūpniecības lielākai atsaucībai.

2019.gadā ražojošās  nozares  pienesums Latvijas IKP veidoja 25,6%, bet pakalpojumu nozares –74,4% no kopējās pievienotās vērtības. Savukārt sabiedriskie pakalpojumi veidoja  18%,  kam sekoja  tirdzniecība, izmitināšana un ēdināšana ar 16%, apstrādes rūpniecība ar 12% un citi komercpakalpojumi ar 33%.

1.att. ir redzams kāda daļa MVU saziņai  ar klientiem  aktīvi (vairāk nekā 50%) izmanto tālruņus un sūta vēstules pa pastu. Tas parāda, ka vairums MVU pat nav digitizējis darbību ar informāciju, kas ir pirmais digitālās transformācijas posms- digitizācija.

 

1.att.

Līdzīga situācija ir arī lietvedībā, vēl joprojām uzņēmumu vidū dominē fiziskā dokumentu aprite  papīra formātā (2.att.), kas nozīmē, ka digitizācija nav sākta vai ir minimālā līmenī.

2.att.

Savukārt elektronisko rēķinu izrakstīšana ir digitizācijas sastāvdaļa. Kā redzams no 3.att. tikai nelies aptaujāto uzņēmumu procents to aktīvi (vairāk nekā 50%) izmanto savā darbībā.

 

3.att.

E-komercija, ieskaitot internetveikalus, jau ir digititalizācija.  E-komercija, kas pazīstama arī kā elektroniskā komercija vai interneta komercija, attiecas uz preču vai pakalpojumu pirkšanu un pārdošanu, izmantojot internetu un naudas un datu pārsūtīšanu šo darījumu veikšanai. E-komerciju bieži lieto, lai atsauktos uz fizisku produktu pārdošanu tiešsaistē, taču tā var aprakstīt arī jebkāda veida komercdarījumus, kurus nodrošina internets.

 

4.att.

 

4.att. var redzēt e-komercijas pielietošanas biežumu uzņēmumu griezumā no nekad, reti ( no 10% līdz 30%) un bieži (virs 50%). Ja iepriekšējie attēli parādīja līdzīgu sadalījumu pēc uzņēmumu lieluma, tad šeit ir novērojamas lielākas atšķirības, mazajiem uzņēmumiem atpaliekot no mikro un vidējiem. 

 

5.att.

5.att. sniedz ieskatu, kā sadalās MVU, kuri nekad nav izmantojuši e-komerciju savu nozaru griezumā. Piemēram, puse aptaujāto transporta un uzglabāšanas uzņēmumu nekad nav izmantojuši e-komerciju. Latvijā minētās nozares īpatsvars ir 5% no kopējā MVU skaita, nozares aptaujāto uzņēmumu īpatsvars ir 4%, kas atbilsts tautsaimniecības struktūrai.

Kāpēc tā? Ņemot vērā  ražošanas izmaiņām nepieciešamu laiku, nav pārsteigums, ka atšķirības starp nozarēm ar un bez fiziskiem produktiem ir acīmredzamākas nekā starp B2B (jūsu klienti ir uzņēmumi) un B2C (jūsu klienti ir fiziskās personas) uzņēmumiem. Tā, saskaņā ar McKinsey Global Survey of executives pārskatu, patēriņa preču un automobiļu ražotāji ziņo par salīdzinoši zemām izmaiņām digitālo produktu portfelī. Turpretī ziņotais pieaugums ir daudz nozīmīgāks veselības aprūpē un farmācijā, finanšu pakalpojumos un profesionālajos pakalpojumos, kuru vadītāji ziņo par gandrīz divkāršu pieaugumu.

Rezumējot var secināt, ka Latvijā digitālās transformācijas process ir attīstības sākumstadijā un uzņēmējiem ir vitāli nepieciešams valsts atbalsts, lai sasniegtu Eiropas vidējos rādītājus. Tāpēc, plānojot ANM finansējumu sadali, ir jāparedz atbalsta mehānismi tieši MVU digitalizācijas veicināšanai. 

Pētījums turpinās, uzņēmēju atbildes ļaus definēt digitālās transformācijas izaicinājumus un sniegt atbilstošu informāciju par pieejamajiem valsts un Eiropas Savienības atbalsta rīkiem digitālās transformācijas īstenošanai, kā arī piedāvās praktiskus risinājumus, kā labāk plānot un pārvaldīt uzņēmuma resursus.

Raksts publicēts iBiznesa portālā 2021.gada 5.martā.

https://ibizness.lv/raksti/tehnologijas/tehnologijas/vai-uznemeji-gatavi-digitalajai-transformacijai/18912

Dalīties

Saistītais saturs

Piedalies aptaujā par MVU digitālo transformāciju
22.02.2021.

Piedalies aptaujā par MVU digitālo transformāciju

Ramona Rupeika-Apoga: MVU digitālo transformāciju bremzē finansējuma trūkums
09.02.2021.

Ramona Rupeika-Apoga: MVU digitālo transformāciju bremzē finansējuma trūkums