Vai dalīšanās ekonomika spēj mainīt pasauli?

Tieši eBay attīstība saistās ar dalīšanās ekonomikas attīstību, kas joprojām turpina mainīt tirgus darbības principus arī mūsdienās. Dalīšanās ekonomika ir ielauzusies virknē tradicionālo tirgu, piemēram, transports, nekustamais īpašums, mode, izglītība un veselības aprūpe. Dalīšanās ekonomika ir tās agrīnās attīstības stadijā un daudzi eksperti tai prognozē spožu nākotni. Pirmkārt, pašnodarbinātības iespēju palielināšanās. Šodien paveras aizvien plašākas iespējas nodarboties ar dažādiem darbiem, kas spēj dod papildus ienākumus, piemēram, jau pieminētās eBay platformas izmantošana, pārdodot dažādas lietotas mantas, kas citādi būtu vienkārši izmestas. Un tā nav tikai piepelnīšanās, dažādas platformas maina to, kā spējam gūt ienākumus, pat atrodoties mājās.

Otrkārt, paaugstinās sabiedrības locekļu uzticēšanās. Ja agrāk ar grūtībām varējām iedomāties situāciju, ka svešinieks nakšņo mūsu mājās, tad tagad ar moderno lietotņu palīdzību sabiedrības locekļi gūst dalīšanās ekonomikai tik ļoti nepieciešamo uzticēšanos, kā piemēram reitingu sistēma Airbnb. Uzticēšanās, protams, ir viens no dalīšanās ekonomikas stūrakmeņiem, jo tā ir priekšnoteikums jebkuram darījumam.

Treškārt, lielāki uzkrājumi, nemainot dzīvesveidu. Ir lietas, kuras neplānojam lietot ilgtermiņā, taču to iegāde ir dārga. Tad dalīšanās ekonomika dod iespēju tās iznomāt. Piemēram, dažāda veida nomas pakalpojumi gan apģērbam (mums nav jāpērk smokings, ja vēlamies to lietot tikai vienu vakaru), gan auto, piemēram, Latvijā popularitāti gūstošās īstermiņa autonomas un elektro-skrejriteņu nomas.

Ceturtkārt, vairāk biznesa iespēju. Dalīšanās ekonomikas koncepcija savulaik pavēra iespēju Airbnb gūt ievērojamus panākumus, kas šobrīd ir tik ļoti nostiprinājušies, ka tūrisma industrija bez tā nav iedomājama. Tas, protams, liek uzdot jautājumus par tradicionālo biznesu dzīvotspēju, piemēram, klasisko viesnīcu. Taču izskatās, ka dalīšanās ekonomikas apstākļi nebūt nenozīmē apdraudējumu esošajiem biznesiem – tie pielāgojas jaunajiem apstākļiem un izmanto jaunpavērtās iespējas.

Piektkārt, mazāka nepieciešamība pēc īpašumiem. Pēc 2008.gada krīzes sabiedrība parādījās jautājums vai īpašums kādā brīdī nevar kļūt par pārlieku lielu slogu. Un tas pēc būtības ir revolucionārs jautājums sabiedrībai, kurā labklājību un statusu nosaka pēc īpašumu daudzuma un kvalitātes. Taču šodien daudziem šķiet pilnīgi pieņemami, piemēram, dzīvojot lielpilsētā, nepirkt auto. It īpaši, ja tas ir vajadzīgs reti, tad var iznomāt. Tas nozīmē, ka atkrīt līzinga maksājumi, apdrošināšana, apkopes, stāvvietas, zādzības utt.

Sestkārt, vieglāka piekļuve kapitālam. Te ir runa par dažādu aizdevuma platformu attīstību pasaulē, kas, piemēram, jaunajiem uzņēmējiem vienkāršākā veidā ļauj iegūt nepieciešamos līdzekļus jaunā biznesa uzsākšanai.

Protams, arī tehnoloģiju attīstība dod iespēju dalīšanās ekonomikas dalībniekiem aizvien labāk komunicēt savā starpā un tas ir papildus dzinulis dažādu biznesu attīstībai.

Taču bez šīm pozitīvajām lietām, ir jāatceras, ka dalīšanās ekonomika ir pietiekami jauns koncepts, kas vēl nav sevi pilnībā pierādījis dažādās jomās. Piemēram, ietekmīgais Pasaules Ekonomikas Forums 2018.gadā publicēja rakstu par dalīšanās ekonomikas ēnas pusēm.

Rakstā uzsver, ka dalīšanās ekonomika pēc būtības maina sabiedrības patēriņa paradumus un tas ir ļoti nozīmīgs faktors jaunu biznesa modeļu attīstībai. Īpašumtiesību aizstāšana ar dalīšanos būtiski sekmē sabiedrības labumu – veicina uzkrājumus, ienākumus, samazina izmešu daudzumu, palielina sociālo kapitālu, uzticēšanos sabiedrībā, kā arī palielina izvēles iespējas un ērtības. Reti kurš biznesa modelis spēj piedāvāt tik daudz ieguvumus sabiedrībai.

Tomēr, dalīšanās ekonomika ir mazattīstīta un vēl ir tāls ceļš ejams, lai sabiedrība no tās patiesi iegūtu. Te ir daži iemesli, kāpēc dalīšanās ekonomika gluži vēl nesniedz visus iespējamos labumus.

Pirmkārt, dalīšanās ekonomika pēdējos gados ir guvusi ārkārtīgi lielu popularitāti un liela daļa uzņēmumu patiešām nodarbojas ar to, kas ir solīts un ietilpst dalīšanās ekonomikas biznesa modelī. Taču ir daļa uzņēmumu, kas zināmā mērā ļaunprātīgi izmanto dalīšanās ekonomikas izkārtni, bet patiesībā nesniedz sabiedrībai labumu.

Otrkārt, dalīšanās ekonomika nav tas pats kas piepelnīšanās ekonomika (no angļu valodas – gig economy). Dalīšanās ekonomika sniedz cilvēkiem jaunas iespējas pelnīt, taču piepelnīšanās ekonomika daudz nopietnākā veidā ietekmē darba tirgu. Nākotnes darba tirgus ir ārkārtīgi nozīmīgs jautājums un piepelnīšanās ekonomika raisa zināmus izaicinājumus, piemēram, klasificējot ēdiena piegādes kurjerus kā darbiniekus vai pašnodarbinātas personas un ar to saistītie būtiskie sociālās apdrošināšanas jautājumi.

Treškārt, īpašumiem joprojām ir nozīme. Dalīšanas ekonomikas modelī vairs nav nepieciešamība pēc tik daudz īpašumā esošām lietām. Tam vajadzētu palīdzēt veidot uzkrājumus. Taču ar šo ir saistāms būtisks risks. Ja kāds uzkrājumus neveido, tad krīzes laikos īpašumi varētu kalpot kā drošības spilvens. Bet ja tāda nav, tad sabiedrība faktiski nonāk sliktākā situācijā.

Ceturtkārt, vai dalīšanās ekonomika tiešām ir iekļaujoša? Dalīšanās ekonomika sniedz iespējas cilvēkiem, it īpaši ar zemākiem ienākumiem, baudīt dažādas priekšrocības un tā patiesi ir iekļaujoša, sniedzot lielāku labumu sabiedrībai. Taču tajā pašā laikā, virkne platformu ir radījušas zināmus šķēršļus, kas daudziem cilvēkiem liedz iespēju baudīt dalīšanās ekonomikas labumus, piemēram, piekļuve internetam un kredītkarte.

Dalīšanās ekonomika ir relatīvi jauns fenomens daudzos tirgos un, lai tas darbotos, visiem ir jāpieliek  pūles - valdībai, uzņēmējiem, investoriem, medijiem un arī patērētājiem. Dalīšanās ekonomika nenotiek pati no sevis. Nepietiek vien ar paziņojumu, ka tagad mēs dalīsimies. Tā ir rūpīgi jāplāno un tās dalībniekiem ir jābūt atbildīgiem, lai tā darbotos teicami.

Raksts publicēts Dienas Biznesā 19.09.2019.