Dalīšanās ekonomika - pagaidu fenomens vai ilgtspējīgs biznesa modelis?

Līdzdalības ekonomikas modelis balstās uz atsevišķu indivīdu (patērētāju) darbību, iegūstot, nodrošinot vai dalot piekļuvi precēm un pakalpojumiem, kas parasti tiek organizēts caur internetu (tiešsaistes platformām). Tādējādi cilvēki, izslēdzot starpniekus, savstarpēji vienojas (angļu val. - peer to peer jeb P2P) un par brīvu vai noteiktu samaksu koplieto īpašumu (mājokli, mašīnu u.tml.) vai dažādus pakalpojumus. Līdzdalības ekonomikas idejas gūst arvien lielāku popularitāti ne tikai jauniešu, kas aktīvi izmanto internetu un ir atvērti dažādiem inovatīviem risinājumiem, bet arī citu paaudžu vidū, kas novērtē tās sniegtās priekšrocības (laika un resursu, tajā skaitā finanšu līdzekļu ietaupījumu). Dalīšanās ekonomika šobrīd ir viena no visstraujāk augošajām jomām pasaulē, kas kopš 2010. gada ir piesaistījusi vairāk nekā 23 miljardus dolāru riska kapitāla finansējumu.2 Lai iegūtu labāku izpratni par to, kas ir dalīšanās ekonomika, ir nepieciešams tuvāk apskatīt tās galvenos elementus.

Viens no būtiskākajiem dalīšanās ekonomikas elementiem ir efektīva resursu izmantošana. Racionāla ierobežotu resursu izmantošana, lai apmierinātu neierobežotās sabiedrības vajadzības, ir galvenais elements ekonomikas zinātnē, taču dalīšanās ekonomika izceļas ar pieeju, kādā šī efektivitāte tiek sasniegta.

Uzticēšanās. Virkne autoru norāda uz dalīšanās ekonomikas nosacīto trauslumu, kur būtiska loma ir atvēlēta uzticībai, reputācijai un savstarpējām attiecībām. Lai taisnīga maiņa būtu veiksmīga, darījuma vai maiņas pusēm jābūt uzticamām. Piegādātājam jāspēj uzticēties saviem patērētājiem, ka samaksa tiks veikta, un savukārt patērētājiem jāspēj uzticēties, ka piegādātājs piegādās preces un sniegs pakalpojumus. Ja kāds no dalībniekiem neuzticas, tas novedīs pie darījuma vai maiņas neveiksmes.3

Piekļuve, nevis īpašums. Dalīšanās ekonomikā svarīgi ir nevis kaut ko iegūt savā īpašumā, bet gan piekļuve konkrētam produktam vai pakalpojumam. Piemēram, automašīna nav jāpērk, to var izīrēt. Respektīvi, patērētāji var baudīt visus preču un pakalpojumu sniegtos labumus bez šo objektu īpašuma tiesībām.

Racionāls resursu izlietojums. Dalīšanās ekonomika nodrošina to, ka preces un pakalpojumi tiek maksimāli lietoti to paredzētajai nozīmei. Ja kādam pieder auto un tas tiek lietots tikai četras stundas dienā, tad pārējā laikā šis auto nevienam nesniedz nekādu labumu. Savā ziņā “neizmantota vērtība ir zaudēta vērtība”. Dalīšanās ekonomika nodrošina, piemēram, šīs automašīnas lietderīgāku izmantošanu un lielāku vērtības radīšanu sabiedrībai kopumā.

Atklātība. Galvenokārt tas attiecas uz informācijas apmaiņu, lai lietotāji varētu piekļūt resursiem. Klasisks piemērs būtu Airbnb tīkls, kas sastāv no mājokļu un dzīvojamo telpu piedāvātājiem. Tā ir aktīvi uzsākusi datu atvērtību, padarot tās datubāzi pieejamu lielākām patērētāju grupām, kas meklē dzīvojamo telpu, tādējādi nodrošinot vairāk savienojumu starp pakalpojumu vai preču sniedzējiem un patērētājiem.

Kas ir dalīšanās ekonomikas virzītājspēks?

Aizvien vairāk uzņēmēju pāriet uz citu biznesa modeli, kas ir tuvāks dalīšanās ekonomikas principiem. Taču kas viņus ir pamudinājis šādi rīkoties? Galvenie iemesli nopietnām biznesa modeļu izmaiņām minēti turpmāk.

Straujais iedzīvotāju skaita pieaugums. Pieaugot iedzīvotāju skaitam, palielinās arī pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, tāpēc ir jāmeklē alternatīvi veidi, kā risināt pieaugošo pieprasījumu ierobežotu resursu apstākļos. No otras puses, iedzīvotāju skaita pieaugums, kas visā pasaulē ir straujš, rada lielākas iespējas dalīties un sadarboties, jo tās kļūst par nepieciešamību.

Ekonomiskā nevienlīdzības palielināšanās. Dažādas krīzes, kas notiek pasaulē, neizbēgami veicina nabadzības līmeņa pieaugumu (nevienlīdzības pieaugumu). Tas izraisa atbilstošu bezdarba un nepietiekamas nodarbinātības pieaugumu, kā arī patērētāju ienākumu un pirktspējas nevienlīdzību. Lai pielāgotos, ir nepieciešams izstrādāt alternatīvus uzņēmējdarbības modeļus un ekonomiskās struktūras.

Informācijas tehnoloģiju attīstība. Viedtālruņu lietotāju skaita pieaugums ir tikai neliela daļa no tā, ko tagad sauc par informācijas tehnoloģiju attīstību. Līdztekus mobilajām tehnoloģijām liela nozīme dalīšanās ekonomikas attīstībā ir sociālo mediju milzīgajai popularitātei un tam, kā tas lielā mērā veicina patēriņu un maina tā struktūru.

Līdzskrējēja efekts. Šeit var būt runa par principu “ja visi dara, tad kāpēc man nedarīt?”. Šobrīd tūkstošiem uzņēmumu pielieto dalīšanās ekonomikas elementus savās biznesa koncepcijās un spēj veiksmīgi pastāvēt, palielinot apgrozījumu un veicinot patēriņu. Dalīšanās ekonomikas galvenās priekšrocības:

Resursu aprite. Te ir runa ne tikai par resursu apriti, bet arī par atkārtotu izmantošanu, kas ir būtiska, ja runājam par neatjaunojamajiem resursiem.

Pilnīga resursu izmantošana. Dalīšanās ekonomika nodrošina to, ka preces un pakalpojumi tiek maksimāli izmantoti, tādējādi mazinot zaudējumu sabiedrībai.

Uzticēšanās kultūras attīstība. Dalīšanās ekonomikā ir jāspēj veidot uzticamu tēlu un jāveido labas attiecības ne tikai ar klientiem, bet arī ar konkurentiem. Šis ekonomikas modelis veicina attiecību veidošanu un nostiprināšanu.

Preču un pakalpojumu dažādības pieaugums. Arī dalīšanās ekonomikā neatņemams ir konkurences elements. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem būs aizvien jādomā par jaunu piedāvājumu, lai diversificētu sevi no konkurentu piedāvājuma.

Uzņēmumu lomas evolūcija. Ja klasiski uzņēmumi tiek uzskatīti par preču un pakalpojumu piegādātājiem, tad dalīšanās ekonomikas modelī uzņēmēji cenšas paplašināt veicamās funkcijas. Tā kā attiecībām ar klientu ir liela nozīme, tad uzņēmēji var kļūt arī par konsultantiem, kas palīdz patērētājam veikt labāko izvēli, lai tie spētu maksimizēt savu derīgumu. Piemēram, Airbnb iesaka saviem patērētājiem labākās naktsmītnes, kas apmierinātu viņu specifiskās vēlmes.

Dalīšanās ekonomikas pozitīvās īpašības izraisa arī zināmus potenciālos riskus. Dalīšanās ekonomikas trūkumi un potenciālie riski ir:

Drošības riski. Te var minēt dažādas informācijas apstrādi internetā. Tā nav tikai indivīdu maksājumu karšu informācija, bet arī cita personīgā informācija, kura var nonākt pie trešajām personām.

Atbildības riski. Šeit ir runa īpaši par uzņēmumiem, kas darbojas kā starpnieki, lai savestu kopā pircēju un pārdevēju. Ja darījumā viena no pusēm neizpilda savas saistības vai pārkāpj nosacījumus, tad starpniekuzņēmumam var rasties problēmas ar atbildības dalīšanu. Turklāt te var parādīties reputācijas riski, kas mūsdienu interneta laikmetā ir īpaši būtisks jautājums.

Protams, katrai ekonomikas koncepcijai ir savi atbalstītāji, kas izceļ pozitīvās īpašības, un kritiķi, kas vienmēr centīsies izcelt negatīvo. Tā, piemēram, Toms Slī savā grāmatā uzsver, ka dalīšanās ekonomika patiesībā kaitē ekonomiskajai attīstībai un ka šāda pieeja grauj tradicionālo darba tirgu, tradicionālos biznesa modeļus un zināmā mērā palielina sabiedrības riskus.4

Dalīšanās ekonomikas giganti Uber un Airbnb ir bijuši juridisku izaicinājumu un aizliegumu objekts visā pasaulē, taču tie ir ieguvuši zināmu popularitāti un strauji audzē tirgus daļu. Taksometru vadītāju vardarbīgi protesti ir uzliesmojuši daudzās ASV un Eiropas pilsētās, kā rezultātā Uber ir aizliegts ar vietējiem dekrētiem vai tiesas nolēmumiem (Eiropā). Airbnb arī saskaras ar virkni problēmu, kas attiecas uz nodokļu regulējumu. Turklāt daudzi konkrēti gadījumi ir radījuši regulatīvas bažas, kas saistītas, piemēram, ar atbildību un apdrošināšanu, identifikāciju, licencēšanu un atļaujām, drošības standartiem, reputācijas reitingu ticamību, informācijas apriti un privātumu, krāpšanu utt.

Tradicionālo biznesa modeļu pretošanās dalīšanās ekonomikas biznesa modeļiem ir panākuši arī pagaidu uzvaras.

Taksometru kompāniju sūdzības pret Uber Technologies ir izraisījušas Uber aizliegumu vairākās pilsētās, tostarp Berlīnē un Briselē, kopš 2014. gada aprīļa.

Vācijā Frankfurtes rajona tiesa šajā jautājumā devās tālāk par iepriekšējām lietām un uzsvēra faktu, ka Uber nebija nepieciešamo licenču un apdrošināšanas. Tāpēc tā negodīgi konkurēja ar vietējo taksometru nozari.

Uber ir aizliegts Spānijā, un pastāv risks, ka tā tiks aizliegta Nīderlandē.

2015. gada 26. maijā Milānas tiesnesis bloķēja UberPop Itālijā, pamatojoties uz “negodīgas konkurences” aizdomām.

Līdz šim šķiet, ka Airbnb Eiropā ir klājies mazliet vieglāk nekā Uber, lai gan, piemēram, Barselonā tas ir nopietni ierobežots.5

Līdzdalības ekonomika paver jaunas un nebijušas iespējas gan uzņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā radīt bagātību un labklājību, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu attīstību nākamajām paaudzēm. Līdzdalības ekonomikas attīstība radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas, kas piesaistīs privāto finansējumu. Kā piemēru var minēt automobiļu koplietošanas pakalpojumu CARGURU, kas uzsāka darbu Latvijā 2016. gada nogalē un strauji attīstījās, piedāvājot lietotājiem vēl nebijušas iespējas. 2017. gadā ar CARGURU automašīnām tika veikti vairāk nekā 12 000 braucienu un tā apgrozījums sasniedza 45 938 eiro. Savā mājaslapā CARGURU uzsver, ka, pateicoties tam, mazinās kopējais transportlīdzekļu skaits uz ceļiem un stāvvietās, tādēļ saīsinās laiks, kas ir jāpavada, lai aizbrauktu no vienas pilsētas vietas uz citu, un atbrīvoto vietu var izmantot, lai padarītu pilsētu pievilcīgāku dzīvošanai.6 Tāpat CARGURU piedāvā pakalpojumus uzņēmumiem, atbrīvojot tos no nepieciešamības uzturēt savu autoparku. CARGURU sadarbojas ar “AMSERV Auto” dīleri un piedāvā lietotājiem jaunas “Toyota” hibrīdmodeļu automašīnas, kas ir videi draudzīgas un nodrošina pakalpojuma lietotājiem augstu komforta līmeni. Līdzīgi pakalpojumi ir pieejami arī citās valstīs, kur guvuši lielu popularitāti. Pašlaik Eiropā visaktīvāk darbojas transporta jeb kopbraukšanas platformas. Palielinās arī finansiālo tehnoloģiju jeb fintech uzņēmumu skaits (tās ir digitālās platformas, kas indivīdiem dod iespēju aizņemties vai aizdot finansiālus līdzekļus vai sniedz citus finanšu pakalpojumus bez tradicionālas finansiālas institūcijas starpniecības). Citas populāras nozares ir dalīšanās ar mājokli, kā arī mājsaimniecības un profesionālie pakalpojumi pēc pieprasījuma. Šie pieci lielākie dalīšanās ekonomikas sektori caurmērā aug par 35 % gadā - straujāk nekā tradicionālā ekonomika.7 Viens no lielākajiem globālajiem zīmoliem, kas darbojas pēc P2P principiem un pozicionē sevi līdzdalības ekonomikas segmentā, ir Uber, kas tika dibināts 2009. gadā ASV un šobrīd darbojas jau vairāk nekā 170 valstīs.

Pēc Pasaules ekonomikas foruma vērtējuma līdz 2025. gadam ienākumi no līdzdalības ekonomikas varētu veidot pusi no visiem ienākumiem.8 Tomēr, lai arī līdzdalības ekonomikai ir lielas izaugsmes iespējas un potenciāls, jāņem vērā, ka līdzdalības ekonomikas attīstība prasa būtiskas izmaiņas gan sabiedrības domāšanā, gan arī ekonomiskajā un sociālajā struktūrā, patēriņa un ražošanas modeļos. Šobrīd joprojām pamatā ir izplatīts Eiropas un Ziemeļamerikas patēriņa modelis, kuram cenšas līdzināties arī pārējās pasaules valstis un kas balstās uz īpašumtiesībām un to izmantošanu patēriņa nodrošināšanā. Pārmaiņas līdzdalības ekonomikas virzienā tāpat kā citas fundamentālas pārmaiņas prasa noteiktu sabiedrības atbalstu un aktivitāti, tās jānostiprina labumu pieejamības un sadales likumdošanā, uzlabotā sociālā aizsardzībā. Visiem pārmaiņu dalībniekiem jāņem vērā, ka to rezultātā var rasties ne tikai jaunas iespējas un ieguvumi, bet arī riski, kā arī fakts, ka pat gadījumos, kad ieguvēju ir vairāk nekā zaudētāju, tas var nepalīdzēt individuālam zaudētājam. Zaudētāji vairāk var būt tradicionālos, labi organizētos sektoros, kamēr ieguvēju vairākums gaidāms jaunos, mazos un vāji organizētos. Viens no būtiskākajiem šķēršļiem arī ir sabiedrības neziņa par līdzdalības ekonomiku un tās sniegtajām iespējām un pozitīvajām pārmaiņām. Globāli līdzdalības ekonomikas modeļa plašāku izplatību ierobežo dažādi juridiskie un institucionālie šķēršļi. Šobrīd nav viennozīmīgu vadlīniju, pēc kurām būtu jāvadās, katrā valstī ir atšķirīga izpratne par līdzdalības ekonomiku un ar to saistītām aktivitātēm.

Autori:

Dr. oec. Sandra Jēkabsone

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātesprofesore

Dr. oec. Jānis Priede

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātesprofesors

1 Botsman, R. (2015). Defining The Sharing Economy: What Is Collaborative Consumption-And What Isn’t. Pieejams: www.fastcompany. com/3046119/defining-the-sharing-economy-what-is-collaborative-consumption-and-what-isnt

2 Miller D. (2019). The Sharing Economy and How it Is Changing Industries. Pieejams: www.thebalancesmb.com/the-sharing-economy-and-how-it-changes-industries-4172234 3 TIMES. (2015). From Uber to Airbnb: What you need to know about the sharing econom. time.com/3686877/uber-lyft-sharing-economy/ 4 Slee T. (2017). What’s Yours Is Mine: Against the Sharing Economy. OR Books. 5 Codagnone C.» Biagi E, & Abadie E (2016). The Passions and the Interests: Unpacking the “Sharing Economy”. Institute for Prospective Technological Studies, JRC Science for Policy Report EUR 27914 EN. European Commission, d0i.0rg/l0.2139/ssrn.2793901

6 CARGURU. (2019). Carguru bizness. Pieejams: www.carguru.lv/lv/ business 7 Ruse M. (2017). Dalīšanās ekonomika - tradicionālās ekonomikas ienaidnieks vai glābējs? Pieejams: www.makroekonomika.lv/dalisanas-ekonomika-tradicionalas-ekonomikas-ienaidnieks-vai-glabejs

8 Rinne A. (2019). 4 ways the sharing economy will develop in 2019 | World Economic Forum. Pieejams: www.weforum.org/agenda/2019/01/ sharing-economy/

Raksts publicēts Jurista Vārds 2019.gada jūlija numurā.