Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs

Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne: Konkurētspēja – mīti un patiesība
Liene Bērziņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste
12.10.2017

Pasaules ekonomikas foruma 2017. -2018. gada Globālās konkurētspējas indeksa (GCI) reitingā Latvija no 137 valstīm ir ierindota 54. vietā, kas ir par piecām vietām zemāk nekā iepriekšējā gadā. Latvijas pozīcijas pasliktinājās desmit jomās. Uzlabojumi ir novēroti tikai divās jomās - makroekonomikas vide un tirgus lielums, ko galvenokārt ietekmēja makroekonomisko rādītāju uzlabošanās.

Valsts pozīcijas izmaiņas pasaules valstu konkurētspējas reitingā būtiski ir saistītas arī ar uzņēmēju vidū valdošo noskaņojumu un skepsi par valsts pārvaldi, īpaši tiesu varu un tās taisnīgumu. Negatīvo attieksmi ietekmēja arī aptaujas laikā notikušās diskusijas par nodokļu sistēmas izmaiņām. Valstu klasifikācijas un reitingi, kas tiek veidoti, balstoties uz tā sauktajiem «sintētiskajiem» indikatoriem, ir jāvērtē ļoti piesardzīgi. Vieta GCI reitingā ir relatīvs radītājs, kuru ietekmē ne tikai situācijas pasliktināšanās kādā konkrētajā jomā, bet ari salīdzinājums ar citām reitingā iekļautajām valstīm. Tāpēc svarīgi ir pievērst uzmanību ne tikai vietai reitingā, bet arī aptaujas vērtējuma rādītājiem, kas ir skalā no 1 (ļoti slikti) līdz 7 (ļoti labi), un to izmaiņām. Vērtējot Latvijas pozīcijas izmaiņas GCI reitingā, redzams, ka vietas izmaiņas reitingā ir daudz lielākas nekā izmaiņas absolūtajā vērtējumā. Piemēram, šogad Latvijas infrastruktūras vērtējums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nav mainījies, tomēr esam nokrituši par četrām vietām. Savukārt tehnoloģiskās sagatavotības jomā Latvijas vieta reitingā ir pasliktinājusies par trim pozīcijām, kamēr šī gada absolūtais vērtējums ir augstāks. Tas nozīmē, ka Latvijas uzlabojumi minētajā jomā bija lēnāki nekā citām valstīm, kas arī izskaidro kritumu. 

Vērtējot Latvijas konkurētspēju un tās izmaiņas kopumā un atsevišķās jomās ilgākā laika periodā, var secināt, ka tā nav būtiski mainījusies. Ilgtermiņā ir vērojamas pozitīvas tendences tehnoloģiskās sagatavotības un infrastruktūras vērtējumos, savukārt institucionālās vides kvalitātes vērtējums ir zemā līmenī. Pārējo jomu novērtējumā izmaiņas ir visai nenozīmīgas, lai būtiski uzlabotu Latvijas pozīciju GCI reitingā. Jāatzīmē, ka GCI rādītāja izmantošanai īstenoto reformu efektivitātes novērtēšanā ir jāpieiet ļoti piesardzīgi, jo izmaiņas ietekmē arī aprēķināšanas metodoloģija. Tomēr, neraugoties uz minētajām metodoloģiskām nepilnībām, GCI sniedz vērtīgu informāciju par valsts ekonomikas stiprajām un vājajām pusēm, kā ari ļauj noteikt tās jomas, kurās Latvijai ir būtiska atpalicība no citām valstīm. 

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 12.10.2017.