Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors
Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors

Roberts Škapars: Nākotne tranzīta attīstībā
Liene Bērziņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste
06.10.2017

2016. gadā Baltijas valstu ostās saņēma un nosūtīja kopumā 145,9 milj. tonnu kravu, kas ir par 2,8% jeb 4,2 milj. tonnu mazāk nekā 2015. gadā. Latvijas ostas šā gada astoņos mēnešos ir pārliecinātas līderes - tajās pārkrauti gandrīz 43% no visiem apjomiem Baltijā. Pieaugums pret tādu pašu periodu pērn - gandrīz 5%. Baltijas valstu ostās šī gada astoņos mēnešos visvairāk kravu pārkrāva Klaipēdas ostā, Lietuvā - 27,7 milj. tonnu, kas ir par 4,8% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Otrajā vietā pēc pārkrauto kravu apjoma ir Rīgas osta, kurā pārkrauti 22,7 milj. tonnu, kas ir kritums par 4,9%. Savukārt trešajā vietā ir Ventspils, kurā šogad pārkrautas 15 milj. tonnu, uzrādot ievērojamu kāpumu - par 17,2% vairāk nekā pērn.

Kopējam Baltijas ostu apjomu kritumam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ES un Krievijas ekonomiskās sankcijas. Otrkārt, gan naftas produktus, gan ogles Krievija cenšas novirzīt uz savām ostām, ilgtermiņā jārēķinās ar šo kravu apjomu samazinājumu. Latvija kā loģistikas mezgls un preču distribūcijas centrs ir interesanta daudziem, ne tikai Krievijai un NVS valstīm, bet plašākam Āzijas reģionam, kā arī Rietumeiropai un Ziemeļeiropai, Melnās jūras reģionam. Svarīga ir Ķīnas kravu piesaiste Latvijas tranzīta koridoram. Arī Kazahstāna izvēlējusies Latviju kā galveno kravu loģistikas un distribūcijas centru Baltijas valstīs. Latvija kopā ar Kazahstānu piedalīsies arī uz Ķīnas robežas topošā Horgosas ostas loģistikas centra attīstībā un jaunu tranzīta plūsmu nodrošināšanā uz Eiropu un atpakaļ uz Ķīnu. Tikpat savlaicīgi mums ir jāiesaistās arī Baltkrievijā topošā «Lielā akmens» projekta un citu stratēģiski nozīmīgu projektu attīstībā, kas nākotnē Latvijai nodrošinās stabilu un pieaugošu kravu plūsmu. Nozares speciālisti uzskata, ka nākotnē kravu piegādes laiku no Ķīnas ar vilcienu izdosies samazināt līdz mazāk nekā desmit dienām, lai konkurētu ar jūras un aviopārvadājumiem. Piemēram, Krievijā tiek īstenots projekts par ātrgaitas dzelzceļa trases būvi, pa kuru vilcienu sastāvi kursēs ar ātrumu līdz 300 kilometriem stundā un ļaus nogādāt preces no Āzijas uz Eiropu trīs dienās.

Latvijai ir arī iespējas kļūt par svarīgu posmu Zīda ceļa maršrutā uz Skandināviju, jo Latvijai ir attīstīta dzelzceļa un ostu infrastruktūra un tiešs savienojums ar Transsibīrijas maģistrāli. No Rīgas ostas 30 milj. iedzīvotāju lielais Skandināvijas tirgus ir sasniedzams mazāk nekā 48 stundu laikā. Latvijas dzelzceļa uzņēmumiem ir svarīgi savlaicīgi veikt aprēķinus, kā nodrošināt tādu konteinervilcienu intensitāti, lai panāktu šādu kravu pārvadājumu ienesīgumu un sadarbības partneru ieinteresētību šī projekta turpināšanā un attīstīšanā. 

Publicēts laikrasktā "Dienas Bizness" 06.10.2017.