Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Ramona Rupeika-Apoga, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore
Ramona Rupeika-Apoga, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore

Ramona Rupeika-Apoga: Neizmantots ekonomiskais potenciāls
Liene Bērziņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste
14.09.2017

Šovasar ar ģimeni izlēmām daļu atvaļinājuma pavadīt Latgalē. Lauku tūrisma mītņu serviss bija augstā līmenī, un darbinieki, kuri lielākoties ir paši saimnieki, bija laipni un sirsnīgi. Kopumā iespaids par reģionu ir ļoti pozitīvs - pilsētas ir sakoptas, lauki apstrādāti, privātmājas labi uzturētas. Tomēr statistika ir nepielūdzama -šajā reģionā ir vislielākais bezdarba līmenis, kā arī citi galvenie ekonomiskie rādītāji joprojām ir zemāki nekā citviet Latvijā, piemēram, iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, darba ienākumu struktūra. 2016. gada teritoriālās attīstības indekss rāda, ka Latgalē attīstītākie ir Balvu, Daugavpils, Ilūkstes, Līvānu, Preiļu un Vārkavas novadi. Tomēr arī šo novadu attīstības pakāpe, salīdzinot ar citu reģionu novadiem, ir visai zema. Savukārt, analizējot Republikas nozīmes pilsētu teritorijas attīstības līmeņa indeksu, Daugavpils un Rēzekne pērn ieņēma attiecīgi tikai 8. un 9. vietu. Kāpēc tā?

Padomju laikā šeit tika atvērtas savienības nozīmes rūpnīcas, darbojās lieli kolhozi, iebrauca jauni speciālisti. Pašlaik katrai valstij pašai jārūpējas, pat jācīnās par savām interesēm, jo mūsu labi izglītotie jaunieši ir ļoti gaidīti citās valstīs, kur piedāvā konkurētspējīgāku atalgojumu. Latgalē šī problēma ir īpaši akūta, jo reģionā ir vislielākais negatīvais dabiskais pieaugums. Lai cilvēkus varētu noturēt, nepieciešams nodrošināt darbu ar līdzvērtīgāku atalgojumu, tāpēc Latgales pašvaldībām kopā ar valdību ir jādomā par darba vietu radīšanu. Kas ir Latgales stiprākas puses, kas jau pašlaik dod vislielāko pienesumu IKP? Nozares griezumā vislielākais apgrozījums ir uzņēmumiem, kas strādā enerģētikā, tirdzniecībā, transportā, loģistikā un pārvadājumos, kā arī pārtikā un būvniecībā. Lai veicinātu arī turpmāku šo nozaru attīstību, jārada konkurētspējīga vide. Reģionā darbojas divas speciālās ekonomiskās zonas. Rēzeknes speciālā ekonomiska zona (RSEZ) darbojas jau 20 gadus, bet Latgales SEZ sāka darboties tikai šogad. SEZ piesaista uzņēmējus ar nodokļu atlaidēm: līdz 80% uzņēmuma ienākuma nodoklim un līdz pat 100% nekustamā īpašuma nodoklim. Lai tās saņemtu, komersantam ir jāstrādā ar peļņu, jāiegulda ražošanas un infrastruktūras attīstībā. Tomēr ar SEZ atvēršanu vien ir pamaz, ārvalstu un vietējie investori ir jāuzrunā un jāieinteresē atnākt tieši uz šo reģionu, un tas ir ļoti liels un atbildīgs darbs, kurš jāveic vietējām pašvaldībām kopā ar valdību. Pirmais solis jau ir sperts - šogad maijā valdība parakstīja līgumu par ieguldījumu veikšanu Latgales SEZ teritorijās, jo līdz šim LSEZ strādājošo uzņēmumu skaits bija ļoti mazs. Cerams, ka šī valdības iniciatīva kalpos par stimulu Latgales nākotnes attīstībai. 

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness"14.09.2017.