Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Laila Stabulniece

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore
Laila Stabulniece LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore

Laila Stabulniece: Izcelsmes valsts - konkurences priekšrocība
Liene Bērziņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste
07.09.2017

Latvijas uzņēmumu satraukums par Vācijas zemo cenu veikalu ķēdes Lidl ienākšanu mūsu tirgū liek vēlreiz aktualizēt jautājumu par to, kā mūsu patērētāji izvēlas preces un kas ietekmē viņu lēmumus. Viens no kritērijiem, kas ietekmē pirkšanas lēmumus un kura dēļ daļa pircēju ir gatava maksāt vairāk, ir produkcijas vai zīmola izcelsmes valsts. Izcelsmes valsts efekts mārketingā ir kļuvis par svarīgu patērētāju uzvedības elementu un diferenciācijas iespēju. Patērētāji izmanto informāciju par izcelsmes valsti kā orientieri, savdabīgu atskaites punktu vai simbolu, lai novērtētu produktus un interpretētu preču un pakalpojumu īpašības. Izcelsmes valsts ietekme saistīta ar pircēju priekšstatiem par konkrētās ražotājvalsts raksturīgajām pazīmēm.

Patērētāju uzvedība un attieksme laika gaitā var arī mainīties, attīstoties globalizācijas tendencēm un mainoties sabiedrības dzīvesstilam. Arvien vairāk uzņēmumiem sacenšoties globālajos tirgos un ražojot produktus dažādās pasaules vietās, izcelsmes valsts kļūst svarīgāka. Patērētāji izcelsmes valsti uztver kā zināmu garantu, piemēram, vācu un japāņu kvalitāte, skandināvu un itāļu dizains u.tml. Pastāv arī saikne starp izcelsmes valsti un produkta tipiem: daži produkti tiek uzskatīti par konkrētai valstij tipiskākiem un etniskiem, piemēram, patērētāji mēdz saistīt Franciju ar smaržām vai Itāliju ar garšīgākajām picām un pastu.

Pieaugot starptautiskajai tirdzniecībai, patērētāji var uztvert konkrētus zīmolus kā simboliski svarīgus nacionālās kultūras mantojuma un identitātes elementus. Izcelsmes valsts informācijas faktoram ir būtiska loma arī pirkuma riska novērtēšanā. Kā liecina pētījumi, patērētāji, kas dzīvo attīstības valstīs, priekšroku dod tieši importētām, nevis pašmāju precēm, savukārt attīstītajās valstīs patērētāji lielākoties pašmāju produktus vērtē augstāk nekā ārvalstīs ražotus produktus. Jāatceras, ka izcelsmes valsts var būt saistīta arī ar negatīvu produkta vērtējumu. Šāda attieksme var kavēt jaunu konkurentu ienākšanu iekšējā tirgū. Ar to saistīti arī mēģinājumi izspiest no tirgus kādu no esošajiem konkurentiem, piemēram, aicinot boikotēt noteiktas izcelsmes valsts produkciju.

Neapšaubāmi valsts tēls ietekmē vietējo uzņēmumu pozicionēšanas stratēģijas attiecībā pret ārzemju konkurentiem. Mēs pamatoti lepojamies ar Latvijas mākslinieku, zinātnieku un sportistu sasniegumiem, un vajadzētu, lai tādu pašu gandarījumu un pozitīvu vērtējumu sabiedrībā saņemtu arī vietējā kapitāla uzņēmumi un viņu radītie produkti. Iespējams, tad citu valstu uzņēmumu zemo cenu piedāvājumi vietējā tirgū netiks uztverti kā drauds. 

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 07.09.2017.