Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Inta Brūna 

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore
Inta Brūna LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore

Inta Brūna: Vides grāmatvedība
Liene Bērziņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste
06.09.2017

Plūdi Latgalē vai viesuļvētras postījumi Teksasā liek aizdomāties par šādu stihiju cēloņiem un nepieciešamo rīcību vides saglabāšanā un cilvēku ietekmes mazināšanā. Lielākā daļa uzņēmumu neapzinās un nenovērtē savas uzņēmējdarbības vides izmaksas un to cēloņus. Tas nozīmē, ka, aprēķinot produktu pašizmaksu, vides izmaksas tajā netiek iekļautas. Vienlaikus uzņēmējiem visā pasaulē tiek izvirzītas arvien striktākas prasības. Vides grāmatvedības jēdziens nav jauns, tomēr Latvijā trūkst plašākas informācijas par vides grāmatvedības būtību un pielietošanas iespējām. Vides grāmatvedība iedalāma trīs līmeņu aktivitātēs: augstākais līmenis -globālā vides grāmatvedība, tai seko nacionālā vides grāmatvedība, bet zemākā pakāpe ir korporatīvā vides grāmatvedība.

Starptautiskās vienošanās un valstu nacionālās politikas vides aizsardzības jomā ietekmē vienotas metodoloģijas izveidi globālā un nacionālā līmenī, piemēram, «zaļais iekšzemes kopprodukts» (green GDP). Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.ga-dam vides dimensijas ietvaros norādīti vairāki indikatori, piemēram, bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamo platību pieaugums. 

Tomēr šo un līdzīgu vides indikatoru apkopošana ir nacionālās vides grāmatvedības uzdevums, kas neuzliek uzņēmumiem pienākumu sniegt informāciju par savu biznesa aktivitāšu ietekmi uz vidi. Finanšu grāmatvedība ir noteikta ar likumu, bet korporatīvās vides grāmatvedības ieviešanai ir nepieciešamas vadlīnijas un konkrētāki ekonomikas un vides savstarpējās ietekmes uzskaites noteikumi. 

Latvijā statistikas vides pārskatos iekļaujamā informācija atklāj situāciju par ūdens un gaisa piesārņojumu, kā arī par atkritumu apsaimniekošanu. Taču vides grāmatvedības datu vākšanā un analīzē vislielāko labumu dod tieši konkrētas komercsabiedrības. Pilnīgi uzskaitot uzņēmuma izmaksas un izmantojot citus vides ietekmes raksturojošus rādītājus, tajā skaitā arī efektivitātes rādītājus, vadībai ir pieejama daudz pamatotāka informācija lēmumu pieņemšanai.

Latvijā vides izmaiņu informācija tiek apkopota gan ilgtspējīgas attīstības stratēģijas kontekstā, gan nozaru griezumā, bet komercsabiedrībām nav pienākuma sniegt vides informāciju. Šo problēmu likumdevējs varētu risināt, izdarot izmaiņas grāmatvedību regulējošajos normatīvos atbilstoši Eiropas Komisijas ieteikumiem par vides jautājumu atzīšanu, novērtēšanu un atklāšanu uzņēmumu gada pārskatos, bet uzņēmumu vadītāji -ar lielāku atbildības sajūtu realizējot ne tikai obligātos nosacījumus vides pārvaldības un informācijas atklāšanas jomā, bet arī atbilstoši labākajai pasaules praksei. 

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 6.09.2017.