Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Prof. Signe Bāliņa LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes zinātņu prodekāne un 
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente
Prof. Signe Bāliņa LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes zinātņu prodekāne un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente

Signe Bāliņa: IT nozares rūpē - nosacījumi saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam
Liene Bērziņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste
01.09.2017

Norises informācijas tehnoloģiju (IT) nozares iepirkumos no uzņēmēju skatpunkta vērtē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Signe Bāliņa.

- Jaunais Publisko iepirkumu likums (PIL) darbojas nu jau pusgadu. Kā tas ietekmē IT nozari? 

- Ņemot vērā, ka normatīvais akts ir spēkā tikai sešus mēnešus, komentēt kādas konkrētas izmaiņas būtu pāragri. Tas, ko IKT nozare sagaida no jaunā PIL, ir administratīvā sloga samazināšana. Šajā virzienā soli pa solim dodamies - aizvien vairāk ieviešot e konkursus un pārejot uz elektronisko vidi. Kopumā tas iezīmē pozitīvu virzību. 

- Mūsu asociācijā darbojas IT projektu pārvaldības un labās prakses darba grupa, kuras ietvaros apkopojam labo praksi iepirkumu jomā. Sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) izveidojām publisko iepirkumu vadlīnijas un laikam ejot tās atjaunojam. Uz šīm vadlīnijām var balstīties, veicot iepirkumus, tās palīdz publiskā sektora pasūtītājiem, kuri organizē programmatūras izstrādes vai informācijas sistēmu uzturēšanas iepirkumus. Vadlīnijas atrodas IUB un LIKTA mājas vietnē. Šīs vadlīnijas IT jomas iepirkumiem ir asociācijas ieguldījums iepirkumu vides uzlabošanā - lai informācijas sistēmas varētu nopirkt gudrāk un labāk, lai iepirkuma konkursa dalībnieki būtu apmierināti ar rezultātu. Tā ir mūsu nozares labā griba. 

Patlaban asociācijā ļoti spraigi diskutējam par to, ko nozīmē jaunā PIL prasītais saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums. Brīdī, kad ir jāpērk, piemēram, A4 formāta papīrs vai pilnīgi konkrēta lieta - glāze, kur var ieliet ūdeni, var aprakstīt vēlamā produkta īpašības, norādīt parametrus, tad iepirkumā var izvēlēties viszemāko cenu. Kad būvdarbiem vai jaunas IT sistēmas izveidei rīkojam iepirkumu, ir jāatbild uz jautājumu - vai zemākā cena dos arī vislabāko rezultātu? Ne vienmēr vislētākais ir vislabākais. Ja vēlamies kaut ko izveidot, tad ir nepieciešams, lai cilvēkiem būtu pieredze, lai cilvēki kaut ko līdzīgu būtu darījuši iepriekš. IT nozarē speciālistu kvalifikācijas jautājumi ir ļoti būtiski. Cena ir viena komponente, tomēr ne noteicošā. Savulaik notika diskusijas, kā pilnīgi jauns uzņēmums lai tiek pie valsts pasūtījuma. Atvainojiet, bet valstij ir ļoti liels risks pilnīgi jaunam uzņēmumam bez pieredzes un zināšanām uzticēt pakalpojumu! Ja nu tas darbu neizdarīs? Pasūtītājam ir jābūt pārliecībai, ka piegādātājs tiešām informācijas sistēmu izveidos un piegādās. Protams, var līgumā iestrādāt kvalitātes un sankciju nosacījumus, tomēr tas prasa laiku. Vajadzība pēc sistēmām un pēc tehnoloģijām bieži vien ir steidzama un resursu ietilpīga. Valsts nevar kādam ļaut paspēlēties smilšu kastē. Nesanāca? Labi naudu nesamaksāsim, dosim darbu izpildīt nākamajam konkursa dalībniekam. Tas ir jautājums par kompetenci un vēlmi darīt. Vispirms uzņēmumam ir jāpierāda, ko tas spējīgs paveikt un cik tam ir kompetenta, darbspējīga komanda. 

- SIA "We Three" pārstāvji mums norāda, ka jaunam uzņēmumam saņemt valsts pasūtījumu ir neiespējami. Tiek prasīta pieredze, kas uzņēmumam nevar būt, tomēr ir tā darbiniekiem. 

-Viens risinājums ir darboties kopā ar citu uzņēmumu, katram piedāvājot savu atšķirīgo kompetenci. Vai arī, ja zināms, ka, piemēram, konkurenta uzņēmumā ir izcili kādas jomas eksperti, iepirkumā startēt kopā un radīt vislabāko risinājumu. Nav nosacījuma, ka uzņēmumam jāpiedalās vienam pašam iepirkumā. Jāsaprot pasūtītāja risks slēgt līgumu ar uzņēmumu, kam nav līdzīgu darbu pieredzes. Ja ir kāds jauns uzņēmums, kam ir lielisks produkts vai risinājums, nozare jau to parasti zina. Ja iepirkums ir tāds, kur šis produkts ir nepieciešams, tad, protams, sadarbība veidojas. Esot kopīgā nozares tirgū, zinām kuram ir kādas kompetences un kādā veidā varam piegādāt vislabāko rezultātu. IT nozare visu laiku saskaras ar pasūtītāju kompetenci. Pasūtītājs zina, ko viņš pasūta. Svarīgi - vai viņš māk pasūtīt, lai saņemtu to, ko vēlas. It īpaši informācijas sistēmu izstrādē. Ja ir jāpērk fiziski taustāms produkts, tad viss ir skaidrs. 

Mums ir ļoti kompetentas institūcijas, kas prot veikt pasūtījumus - tie ir lielie uzņēmumi, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests. Mazākām iestādēm, kam sistēmas nav jāpasūta tik regulāri, rodas problēmas. Nav noslēpums, ka publiskajā sektorā ir visai liela darbinieku mainība. Labākos ekspertus nereti pārpērk vai piedāvā augstu amatu citas publiskā sektora iestādes vai uzņēmumi, arī privātais sektors piedāvā viņiem labākus darba nosacījumus. Līdz ar to kompetence, kas ir attīstījusies institūcijā, aiziet projām no tās un ir jāaudzina jauni speciālisti. Tā ir viena problēma un publiskais sektors strādā pie tās risināšanas. 

Vēl viena problēma - daudzos konkursos ir maz piedāvājumu, īstenībā tas ir tas pats kompetences jautājums. Esam tik uzņēmēju, cik esam. Lai gan izaugsme ir novērojama - IT nozare ik gadu aug - 2016. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu gandrīz par 60% kāpa strādājošo skaits nozarē un pirmo reizi pārsniedza 30 000 darbinieku. Ik gadu arī ievērojamā tempā (vairāk nekā par 20% gadā) aug nozares eksports. Ļoti daudzi Latvijas uzņēmumi strādā ārvalstu tirgiem, tostarp Skandināvijas, ASV un citu valstu tirgiem. Katrs uzņēmums specializējas noteiktā jomā, darbojas ar noteiktām tehnoloģijām. Lielie uzņēmumi darbojas ar vairākām tehnoloģijām, nelielie uzņēmumi - ar vienu, divām tehnoloģijām, ar tehnoloģisko partneri. Kad notiek iepirkumu konkursi, daļai uz eksporta tirgiem strādājošo uzņēmumu Latvijas tirgus, iespējams, nemaz nav interesants, jo riski tajā, pēc uzņēmuma vērtējuma, ir pārāk lieli. Kopumā IT nozares konkurētspēja viennozīmīgi ir augsta. 

- Kas patlaban nozarei rūp visvairāk? 

- Vissvarīgākā nozares problēma ir jauno speciālistu skaits. Jauno speciālistu pieejamības problēma ir vērojama visā Eiropā. Ir vērtējumi, kas rāda - aptuveni puse IT speciālistu darbojas citās nozarēs. Patlaban gandrīz neviena joma nav iedomājama bez tehnoloģiju izmantošanas. Bankās, apdrošināšanas sabiedrībās, ražojošos uzņēmumos, pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos, nereti arī valsts pārvaldē šie IT speciālisti atrodas klientu pusē. Pieprasījums pēc IT speciālistiem ir daudz lielāks, nekā tirgus piedāvājums. Mēs, kā nozare, apzināmies - ļoti daudz esam strādājuši, lai augstskolu programmas būtu atbilstošas mūsdienu līmenim, tomēr problēma ir skolās. Proti, kad jaunietis pabeidz vidusskolu, viņa zināšanas eksaktajos priekšmetos nereti nav pietiekamas, lai varētu studēt IT Daudzi no tiem, kas augstskolā tomēr iestājas, dažādu iemeslu dēļ šīs studijas pamet. Viens no iemesliem - viņi no studijām sagaidīja kaut ko citu. Viena lieta ir, ka esi sociālo tīklu vai spēļu lietotājs, cita lieta - radīt, domāt, veidot jaunās IT lietas. IT studijas nav vienkāršas, ir patiešām daudz jāmācās. IT speciālistu trūkums ir izaicinājums gan valstij, gan arī nozarei.

- E-konkursi visiem būs obligāti 2019. gadā. Vai būsim tiem gatavi? 

- Patlaban VRAA EIS redzam, ka e konkursi jau notiek. Ir gan izsludināti konkursi, gan arī pabeigti konkursi. E konkursu sistēmas ir viena no ES prasībām. Pēc būtības jautājums ir par caurspīdīgumu no vienas puses un par datu drošību no otras puses. Domāju, ka VRAA dara visu, lai sistēma būtu droša. Gan no valsts, gan no uzņēmēju puses vēl viens šo konkursu ieguvums ir - tie mazina administratīvo slogu. Savulaik iepirkumu piedāvājumus nesa kastēs, visus cauršuva, katrai lappusei bija jābūt apzīmogotai. Šeit tas nav nepieciešams - elektroniskajā sistēmā iesniedz dokumentu un tas ir pieteikums konkursam. Arī pasūtītājam nekrājas papīru blāķi. Ja vēlamies būt draudzīgi pret vidi, tad, protams, e - konkursi ir ļoti laba un pozitīva lieta. Patlaban ir institūcijas, kas to izmanto, tostarp pats VRAA, Rīgas dome un citas institūcijas. Atzīstami, ka e konkursu sistēmai ir izveidots interaktīvs mācību materiāls. Pasūtītāji un pretendenti var paskatīties, ja ir kādi jautājumi par veicamo darbu un to iespējami labāku izpildi. 

Latvijā mēs, kā lietotāji, esam gatavi e konkursu ieviešanai. Aizvien biežāk izmantojam e dokumentus, aizvien vairāk elektroniski parakstām dokumentus. Pavisam drīz Uzņēmumu reģistrs mainīs cenrādi - pakalpojums būs lētāks, ja izmantos elektronisko parakstu. Ir pozitīvi, ka valsts rosina izmantot elektronisko vidi, e parakstu un e dokumentus, kā arī rīko iepirkuma konkursus e vidē. EIS Latvijā darbojas jau vairāk nekā 10 gadu. Sākumā bija preču un pakalpojumu katalogi, patlaban notiek vairāksolīšanas, konkursi. Ieguvumi ir mazāks administratīvais slogs un lielāks caurspīdīgums. E konkursā noteiktā datumā viss ir redzams. Nav dzirdēts, ka kāds uzņēmējs iebilstu pret e konkursu rīkošanu - drīzāk visi vēlas informācijas sistēmu vēl draudzīgāku. VRAA strādā pie sistēmas pilnveides. Jebkura sistēma ir dzīva un mainīga. Piemēram, bankas bieži veic izmaiņas savās sistēmās - esam pieraduši, kādas ir internetā bankas, zinām, ko no tām varam sagaidīt. Valsts pēdējā laikā aizvien vairāk domā, lai informācijas sistēmas būtu cilvēkiem ērtāk izmantojamas. Uzmanību šim jautājumam pievērsis arī nākamajā ES plānošanas periodā. 

- Vai Latvijas iepirkumu speciālistiem pietiks kompetenču darboties e iepirkumu vidē?

- Zināšanu viņiem pietiks. Arī ekspertiem, kas darbojas ārpus Rīgas. Ja raugāmies no privātā sektora puses, gandrīz 77% cilvēku, kas izmanto internetu, lieto internetbanku. Mums visiem ir pieredze izmantot šīs tehnoloģijas. Ja mums ir skaidrs process - kādi dokumenti jāiesniedz, kādi dati kurā ailītē jānorāda, mēs to izdarīsim. Ir interaktīvie mācību materiāli, rokasgrāmatas. VRAA arī neatteiks nevienam padomu. Ir darīts viss, lai varētu e konkursu rīkot un lai tas būtu gana vienkārši. E konkurss nozīmē ietaupītu laiku un dienas beigās gan uzņēmējam, gan valstij ietaupītu naudu. 


- Latvijā tomēr salīdzinoši maz cilvēku lieto elektronisko parakstu. 

- Elektroniskā paraksta lietotāju skaits ik gadu pieaug. Nākamajā gadā katram uzņēmējam, katram cilvēkam būs elektroniskā adrese. Komunikācija aizvien vairāk notiks caur šo kanālu. Pieļauju, ka brīdis, kad neuzticējāmies elektroniskajam parakstam, ir pagātnē. Aizvien vairāk cilvēku izmanto elektronisko parakstu saziņai ar valsti un savā starpā līguma parakstīšanas gaitā. Sācies process, kas salīdzināms ar no kalna ripojošu sniega bumbu, kas patlaban uzņem aizvien lielāku ātrumu. Ir iecerēts, ka elektronisko parakstu varēs lietot arī izmantojot mobilā tālruņa lietotni. Tehnoloģijas ienāk mūsu dzīvē un maina veidu, kā strādājam un komunicējam. Atpakaļceļa nav! 

- Vai IT nozarē tuvojamies Igaunijai? 

- Ir daudzas jomas, kurās esam ļoti labi, pat labāki nekā Igaunijā. Ir jomas, kur mums tik labi nesokas. Kaut vai tā pati e veselība. Igaunijā tā darbojas jau vairākus gadus. Ceru, ka mēs to arīdzan ieviesīsim. Mūsu VID elektroniskā deklarēšanās sistēma (EDS) viennozīmīgi ir labāka, nekā igauņiem. Fiziskai personai iesniegt ienākuma deklarāciju caur EDS šajā gadā bija ļoti vienkārši tāpēc, ka visi dati par viņu jau bija norādīti deklarācijā. Tie bija tikai jāapstiprina. Veselības aprūpes attaisnojošos izdevumu dokumentus varēja nobildēt un pievienot deklarācijai. Visi dokumenti, kas nav unikāli -visas atskaites - VID tās ir elektroniskā formā. Tā ir ļoti laba sistēma, ar to, manā skatījumā, pārspējam ziemeļu kaimiņus. 

Mēs, iespējams, nereti pārāk ilgi domājam - darīt vai nedarīt. Viņi rīkojas ātrāk. E veselību ieviešam kopš 2007. gada, kad apstiprināja stratēģiju. Arī elektronisko ID karšu ieviešana prasīja vairāk nekā 10 gadus kopš brīža, kad Latvijā sāka par tām runāt. Liela Latvijas problēma ir - it kā tiek pieņemti lēmumi, bet pēc tam par tiem atkal tiek diskutēts - šis process traucē reālo darbu. Es uzskatu -ja kaut ko darām, tas jāizdara labi! 

- Cik plaši IT nozares mūsdienu risinājumi ir pieejami Latvijas reģionu cilvēkiem? 

- Situācija lauku pašvaldībās ir ļoti atšķirīga. Protams, Rīga ir vislielākā un līdz ar to, tā ir kā centrs. Ik gadu vērtē e indeksu, kas rāda cik tehnoloģiski attīstītas ir pilsētas, cik tehnoloģiski attīstītas ir dažādas institūcijas. E indekss rāda izaugsmes dinamiku. Redzam ne mazums piemēru, ka mazās pilsētās, tālāk no Rīgas vai attālā pagastā, IT pakalpojumu pielietojums ir attīstīts. 

Publicēts žurnālā "Iepirkumi" septembra nummurā 2017.gadā