Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Inese Kalniņa, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente
Inese Kalniņa, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente

Inese Kalniņa: Ekonomiskie argumenti pret lobiju
Liene Bērziņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste
29.08.2017

Latvijas uzņēmējdarbības tirgus ir relatīvi neliels, tāpēc ļoti svarīgs aspekts tā attīstībai ir godīgu konkurences apstākļu nodrošināšana visiem tirgus dalībniekiem. Tāpēc aktuālā tendence pašvaldībām iesaistīties uzņēmējdarbībā, kur jau pastāv privātā konkurence, atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomikas procesiem valstī. Tiek nepamatoti kropļota konkurence un grauta uzņēmēju uzticība, ilgtermiņā iznīcinot jebkuru motivāciju veikt ieguldījumus biznesā. Konkurences kropļošana izpaužas kā, piemēram, konkurējošu privāto uzņēmumu kavēšana sniegt pakalpojumus, tostarp, ekskluzīvu tiesību piešķiršana pašvaldību uzņēmumiem, nepamatotu atlaižu piešķiršana vai pakalpojumu izmantošana bez konkursu rīkošanas u.tml.

Vesela virkne pašvaldību darbojas tām netipiskās nozarēs, piemēram, elektroniskās naudas pakalpojumi Rīgā; televīzijas programmu izstrāde un apraide - Talsu novadā, Valkas novadā, Jūrmalas pilsētā un Ogres novadā; būvniecības projektu izstrādāšana Ķekavas novadā; aviotransporta palīgdarbības Engures novadā un Ventspilī; spirtu destilēšana Brocēnu novadā; apbedīšana un ar to saistītā darbība Jūrmalā un Ogres novadā u.c. Tomēr Konkurences padome (KP) nevar vērsties pret šīm pašvaldībām, jo spēkā esošais Konkurences likums ir nepilnīgs. 

Arī OECD ir norādījusi, ka Latvijai ir nepieciešams ievērot konkurences neitralitātes principu, tāpēc publiskām personām piederošām kapitālsabiedrībām ir jābūt pakļautām tādam pašam regulējumam kā privātajiem uzņēmumiem. Kā risinājums tiek piedāvāts piešķirt KP pilnvaras vērsties pret konkrētām konkurenci ierobežojošām pašvaldību darbībām. Neraugoties uz to, ka likumdošanas iniciatīva ir izstrādāta - sagatavoti grozījumi Konkurences likumā, kas paredz atļaut KP aktīvāk vērsties pret valsts un pašvaldību uzņēmumu konkurenci ierobežojošām darbībām, tā izskatīšana un pieņemšana ir apstājusies. Galvenais iemesls - Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī atsevišķu pašvaldību vadītāji, paļaujoties uz politisko atbalstu, tam nepiekrīt. Vai ekonomiska rakstura argumentus var tik viegli apturēt, liekot lietā politisko lobiju?! Konkurences neitralitātes princips pieprasa, lai valsts pārvalde un pašvaldības, veicot komercdarbību, nebauda konkurences priekšrocības, tāpēc likumdevējam ir steidzami jāpieņem Konkurences likuma grozījumi, kas nodrošinātu KP iespējas efektīvāk vērsties pret valsts un pašvaldību iestādēm un to dibinātām kapitālsabiedrībām, kas ar savu darbību kropļo konkurenci, piespiežot citus tirgus dalībniekus iziet no tirgus vai kavējot jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu tirgū. 

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 29.08.2017.