Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Kārlis Purmalis, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docents
Kārlis Purmalis, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docents

Kālis Purmalis: Nabago utopija
Evija Ansonska
18.08.2017

Strādāsim mazāk - visīsāko darba nedēļu visā Eiropas Savienībā, bet dzīvosim labāk un kvalitatīvāk. Šķiet, ka šāda revolucionāra pārliecība, ir vadījusi iniciatīvas par 32 stundu darba nedēļas ieviešanas iniciatorus portālā mana-balss.lv. Diemžēl ekonomiskā realitāte ir skaudrāka.

Kā liecina pētījumi, valstīs ar zemāku labklājības līmeni cilvēku prioritāte ir nevis brīvais laiks, bet gan ilgākas darba stundas, kas ļauj vairāk nopelnīt. Arī iedoma, ka, turpinot strādāt ierastās 40 darba stundas nedēļā, astoņas stundas no tām tiks uzskatītas par virsstundām un apmaksātas dubultā, var izrādīties veltas. Darba devējs var izvēlēties pieņemt darbā divus cilvēkus uz pusslodzi vai vienai dienai nedēļā piesaistīt ārpakalpojuma sniedzēju. Un nevaram darba devējus par to vainot, jo jau pašlaik darba algu kāpums apsteidz produktivitāti. Tas nozīmē, ka mūsu preču un pakalpojumu konkurētspēja samazinās, kas īpaši sāpīgi skar eksportējošos uzņēmumus. Savukārt makroekonomiskā līmenī, strādājot visīsāko darba nedēļu Eiropas Savienībā, jārēķinās, ka vēl vairāk kritīsies jau tā zemais darba ražīgums un Latvijas tautsaimniecības starptautiskā konkurētspēja, kas jau tāpat nav no augstākajām.

Kāds varbūt iebildīs, ka nav tiešas korelācijas starp nostrādātām darba stundām un produktivitāti. Tā ir taisnība, taču tikai attiecībā uz tām ekonomikām, kurās dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību, un to dzinējspēks ir augstās tehnoloģijas, nevis darbaspēks. Mūsu tautsaimniecībā vairums nozaru ir ar ekstensīvu darba spēka izmantošanu un zemu vai vidēju pievienoto vērtību. Līdz ar to ir cieša saikne starp nostrādātajām stundām un darba ražīgumu. Var jau, protams, mudināt uzņēmējus vairāk investēt tehnoloģijās, taču tam nepieciešamas lielas investīcijas, kas nav savienojamas ar darbaspēka izmaksu kāpumu.

Vēl viena problēma, ar kuru neizbēgami saskarsimies, saīsinot darba nedēļu, būs aizvien pieaugošs darbaspēka trūkums. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem Latvijā reģistrētais bezdarbs ir 7,1%, bet Rīgā tas ir vien 4,6%, kas faktiski ir dabiskais bezdarba līmenis. Līdz ar to nav pamata runāt, ka darba stundu saīsināšana būtu nepieciešama bezdarba samazināšanai. Jāatgādina, ka tieši ar motivāciju veicināt nodarbinātību, 35 darba stundu nedēļu 2000. gadā ieviesa Francija. Eksperiments nedeva cerēto rezultātu, Francijas ekonomika stagnē un strauji zaudē savu konkurētspēju. Pret to gan iebilst sociālistu partijas un arodbiedrības, atgādinot sen zināmo patiesību - viegli ir kādu labumu iedot, taču nepieciešamības gadījumā no tā atteikties ir teju neiespējami.

Rezumējot, jāteic, ka nav neviena ekonomiska pamatojuma, kādēļ valstij ar salīdzinošu zemu labklājību un vieniem no zemākajiem produktivitātes rādītājiem ES būtu jāstrādā visīsākā darba nedēļa.

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 18.08.2017.