Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Inta Brūna, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore
Inta Brūna, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore

Inta Brūna: Cilvēkkapitāla attīstība vai studiju programmu skaita samazināšana?
Liene Bērziņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste
11.08.2017

Domājot par jauno studiju gadu, augstskolu veicamo darbu sarakstā noteikti ir ierakstīts - sagatavoties 2019. gadā gaidāmajai studiju virzienu akreditācijai. Iepriekšējā akreditācija noritēja 2013. gadā, kad steidzamības kārtā dažu mēnešu laikā tika akreditēti visi Latvijas augstākās izglītības iestādēs īstenotie 29 studiju virzieni, kas ietver simtiem studiju programmu. Tikpat apjomīga solās būt arī 2019. gada akreditācija, jo pašlaik Latvijā tiek realizētas aptuveni 960 studiju programmas. Kopš 2015. gada vasaras studiju virzienu akreditāciju un studiju programmu licencēšanu veic Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra. Vienkāršs aritmētisks aprēķins parāda, ka akreditācijas komisijai katru dienu būs vidēji jāpārbauda 2,6 studiju programmas. Arī tad, ja saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju augstskolās notiks studiju programmu konsolidācija, to skaitu samazinot līdz 600, akreditācijas procesā katru dienu būs jāpārbauda 1,6 studiju programmas. Jāatzīmē, kā vienas studiju programmas akreditācijas dokumentu apjoms ir aptuveni 1000 lapaspuses. Studiju kvalitātes jautājums ir komplekss, tāpēc būtu racionāli studiju virzienu akreditāciju plānot ilgākā laika periodā.

Izaicinošs uzdevums ir arī studiju programmu skaita būtiska samazināšana, var pieņemt, ka augstākās izglītības iestādes uz akreditāciju virzīs mazāku studiju programmu skaitu nekā iepriekš, taču var droši apgalvot, ka šis samazinājums noteikti nesasniegs 300. Tas nozīmē, ka akreditācijas laikā studiju programmas tiks vērtētas vēl stingrāk, lai atrastu pamatojumu to neakreditēšanai. Nedrīkst atkārtot iepriekšējā akreditācijā pieļautās kļūdas, kad studiju virzienus un studiju programmas dažādās augstskolās vērtēja atšķirīgas ekspertu komisijas. Kaut arī darbs tika veikts pēc vienotas metodoloģijas, tomēr subjektīvā principa - kas vienam labs, citam slikts - ietekmi uz starptautiskā novērtējuma rezultātiem nevarēja nepamanīt. Problēmas novēršanai ir pavisam vienkāršs risinājums - viena studiju virziena studiju programmas visās augstākās izglītības iestādēs jāvērtē vienai akreditācijas komisijai.

Līdz 2019. gadam vēl ir laiks pieņemt lēmumu, kā tiks organizēta nākamā studiju virzienu akreditācija, un jācer, ka tās rezultāti veicinās augstākās izglītības sistēmas attīstību. Jo tieši cilvēkkapitāla vērtības paaugstināšana var mainīt starptautisko viedokli par Latviju un tās konkurētspēju. 

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 11.08.2017.