Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un lektore
Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un lektore

Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne: Investīciju plaisa Latvija - vismaz 3% no IKP
Liene Bērziņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste
09.08.2017

Jautājums par investīciju piesaisti Latvijai nav triviāls un viegli atbildams. Pēdējo piecu gadu laikā investīcijas veido vidēji 22% no Latvijas IKP, kas ir gandrīz par 12% mazāk nekā straujās izaugsmes gados (2005-2007). Relatīvi zemais investīciju līmenis galvenokārt ir saistīts ar privāto investīciju straujo samazinājumu krīzes gados un lēno atgūšanos pēckrīzes periodā. Privāto investīciju samazinājumu būtiski ietekmēja mājsaimniecību ieguldījumi mājokļos, kas pirmskrīzes gados sasniedza gandrīz 1/4 no privātajām investīcijām.

Jāatzīmē, ka arī vairākumā Eiropas Savienības valstu privātās investīcijas pašlaik nepārsniedz pirmskrīzes līmeni, taču Latvijā privāto investīciju atpalicība ir vislielākā. Tajā pašā laikā valsts investīcijas Latvijā saglabājas augstā līmenī - gandrīz 1/5 daļa no kopējām investīcijām. 

Lielāko daļu no mūsu valsts iekšzemes investīciju kopējā apjoma veido investīcijas infrastruktūras objektu un mājokļu būvniecībā. Tāpēc to samazinājums krīzes gados un lēnā atgūšanās pēckrīzes periodā rada vislielāko negatīvo ietekmi uz kopējo investīciju līmeni valstī. Investīcijas Latvijas infrastruktūras attīstībai pārsvarā tika finansētas no ES struktūrfondu un valsts budžeta līdzekļiem, tāpēc to turpmāku pieaugumu lielā mērā noteiks ESF programmu finansēšanas atjaunošana, kā arī valsts budžeta fiskālās telpas robežas. Savukārt investīcijas mājokļos galvenokārt ir saistītas ar hipotekārās kreditēšanas apjomiem, kas šobrīd ir zemā līmenī, un to dinamika ir vāja. 

Ir skaidrs, ka investīciju dinamika pēdējos pirmskrīzes gados bija pārāk augsts un tas nevar kalpot par indikatīvo rādītāju pašreizējā investīciju līmeņa novērtēšanai. Tomēr pašreizējais investīciju līmenis Latvijā paliek zemāks par normālajiem rādītājiem pirms kreditēšanas straujā uzplaukuma. Tāpēc vēsturiskā skatījumā, kā arī, ņemot vērā Latvijas ekonomikas pašreizējo attīstības līmeni, investīcijām būtu jāveido vismaz 25% no IKP. Tas nozīmē, ka investīciju atpalicība no to vēlamā apjoma jeb investīciju plaisa pēdējos piecos gados Latvijā ir aptuveni 3%. 

Ar konkrētiem politikas pasākumiem var stimulēt investīciju plānu īstenošanu un palielināt investīciju līmeni valstī konkrētajā periodā. Tomēr, saglabājoties vājai konjunktūrai, mākslīgi stimulēts investīciju kāpums tiks kompensēts ar zemāku investīciju līmeni nākamajos gados. Pasaules pieredze rāda, ka investīciju līmenis, kas ir mākslīgi uzturēts virs kapitāla "optimālā" līmeņa, var izraisīt ienākumus nenesošo aizdevumu uzkrāšanos banku sektorā. 

Publicēts laikrakstā "Dienas Bizness" 09.08.2017.