Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Dienas Bizness, 16.05.2017.
Dienas Bizness, 16.05.2017.

Ramona Rupeika-Apoga: Ar SEZ atvēršanu vien nepietiek
Liene Bērziņa, Sabiedrisko attiecību speciāliste
16.05.2017

Burvīgā Latgale - zilo ezeru zeme, novads, kurā atrodas Rāznas Nacionālais parks un Daugavas loki, Aglonas bazilika un daudzas tūristu iecienītas vietas, vienlaicīgi ir reģions ar vājākajiem galvenajiem ekonomiskajiem rādītājiem Latvijā.

Latgales reģionam ir vismaz divas lielas problēmas -cilvēku skaita samazināšanās un grūtības atrast atbilstošu darbu. Runājot par cilvēku skaita samazinājumu, Latgales reģionā ir vislielākais negatīvais dabiskais pieaugums, kas, protams, ir ari visas Latvijas un arī attīstīto pasaules valstu problēma. Tomēr salīdzinājumā ar citiem valsts reģioniem Latgalē dzimst vismazāk un mirst visvairāk cilvēku. Tas daļēji ir izskaidrojums ar cilvēku migrāciju. Šajā reģionā ir ļoti augsta gan iekšējā, gan ārēja migrācija. Lai šos cilvēkus varētu noturēt uz vietas, ir nepieciešams darbs ar līdzvērtīgu atalgojumu, tāpēc pašvaldībām ir jādomā par darba vietu radīšanu. Bet kādā nozarē? Kas ir Latgales stiprākas puses, kas jau pašlaik dod vislielāko pienesumu IKP?

Latgalē vēsturiski un arī pašlaik spēcīga ir apstrādes rūpniecība, transports un uzglabāšana, darījumi ar nekustamo īpašumu. Nozares griezumā vislielākais apgrozījums ir uzņēmumiem, kas strādā enerģētikā, tirdzniecībā, transportā, loģistikā un pārvadājumos, kā arī pārtikā un būvniecībā. 


Lai turpinātu attīstīt šīs nozares, ir jārada konkurētspējīga vide. Pozitīvi, ka šajā reģionā jau pašlaik darbojas divas speciālās ekonomiskās zonas. Rēzeknes speciālā ekonomiska zona (RSEZ) darbojas jau 20 gadus, bet Latgales speciālā ekonomiskā zona (LSEZ) sāka darboties šogad. SEZ piesaista uzņēmējus ar nodokļu atlaidēm: līdz 80% uzņēmuma ienākuma nodoklim un līdz 100% nekustamā īpašuma nodoklim. Lai tos saņemtu, komersantam ir jāstrādā ar peļņu, jāiegulda ražošanas un infrastruktūras attīstībā. Bet ar zonu atvēršanu ir par maz, ārvalstu un vietējos investorus ir jāuzrunā un jāieinteresē izvietot savu biznesu šajā reģionā, te pašvaldībām ir vislielākā loma un nopietns darbs darāms. Latgalē ir liels augstskolu absolventu skaits, otrais lielākais pēc Rīgas reģiona, un jauni izglītoti cilvēki ir tieši tas, kas ir vajadzīgs, lai reģions varētu attīstīties. Pēdējos gados iezīmējas pozitīvā tendence, ka jaunieši paliek mācīties Latvijas augstskolās, un kaut arī tās bieži ir Rīgā un Pierīgā, šie cilvēki ar iegūtām zināšanām un prasmēm, nav zaudēti Latgales reģionam, jo ja būs darbs, arī cilvēki atgriezīsies. 

Publicēts laikrāstā "Dienas Bizness" 16.05.2017.