Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
KATEGORIJA
Tēma
Struktūrvienība
Lekcijas
Struktūrv. tēmas apakštēma
  • Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Dr.oec. Ērika Šumilo
    Ērika Šumilo: par dzīves kvalitāti, izglītību un valsts nozagšanu
    21.09.2017

    Varbūt liekas, ka valsts nozagšana ir atrauta no visa pārējā. Sīkums, kas skar tikai atsevišķus cilvēkus, tomēr patiesībā tā ir ļoti saistīta ar labklājību, ar dzīves kvalitāti, intervijā saka Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Dr.oec. ĒRIKA ŠUMILO. Lai gan dzīves kvalitātes ziņā šobrīd neesam tikuši līdz vidējam Eiropas Savienības ienākumu līmenim uz vienu iedzīvotāju, jau dažus gadus esam pievienojušies pasaules bagātāko valstu grupai.

  • Kļūsti par uzņēmēju jau studiju laikā - piesakies LU studentu Biznesa inkubatorā līdz 15.oktobrim!
    20.09.2017

    Facebook tīkla dibinātājs, viens no jaunākajiem miljardieriem pasaulē Marks Cukerbergs (Mark Zuckerberg) savu biznesu izveidoja 2004. gadā, studējot Hārvarda universitātē. Tesla Motors un PayPal līdzdibinātājs Īlons Masks (Elon Musk) pirmos ienākumus no uzņēmējdarbības sāka gūt studiju laikā Pensilvānijas universitātē.

  • Ivita Faituša, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore
    Ivita Faituša: Valsts pārvaldes audita vājums
    20.09.2017

     

    Lai Latvija varētu iestāties Eiropas Savienībā, iekšējā audita ieviešana valsts pārvaldē bija viena no obligātajām prasībām. Tāpēc kopš 1999. gada arī pie mums iekšējie auditori sagatavo ziņojumus par pārbaudēs atklātajiem iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem, politiku un procedūru pārkāpumiem, riskiem un iesniedz ieteikumus atklāto problēmu risināšanai.

  • Ivita Faituša, Mg.oec, Latvijas Universitātes Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes lektore, SIA IF birojs valdes locekle
    Ivita Faituša: Latvijas pašvaldību iekšējās kontroles sistēma
    20.09.2017

    Vai pašvaldību rīcība ar finanšu līdzekļiem un īpašumiem, nodrošinot savām funkcijām atbilstošus maksas pakalpojumus iedzīvotājiem, ir efektīva un ekonomiska, un vai pašvaldību resursi funkciju īstenošanai tiek izlietoti produktīvi un ekonomiski? Uz šiem jautājumiem jau vairākus gadus revīziju ziņojumos ir mēģinājuši rast atbildes Valsts kontroles revidenti un dažādi eksperti.

  • Mikus Losāns, LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs
    Mikus Losāns: Ir nauda - nav uzņēmēju
    19.09.2017

    Latvijā pašlaik esam situācijā, ka relatīvi viegli ir pieejams finansējums uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai. Piemēram, projekti Atspēriens un Ideju kauss, LU studentu Biznesa inkubatora granti, Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla piedāvātās investīcijas. Neaizmirsīsim arī par veiksmīgām privātpersonām un uzņēmējiem, kuri vēlas investēt apņēmīgos uzņēmējdarbības uzsācējos. Tāpat jau drīzumā Attīstības finanšu institūcija Altum noslēgs 15 milj. eiro vērtus līgumus ar trim jauniem akseleratoriem, kam sekos vēl sēklas un sākuma investīcijas 30 milj. eiro apmērā, kā arī izaugsmes investīcijas vēl 30 milj. eiro. Nerunājot nemaz par vairākiem miljoniem eiro, ko valsts un pašvaldības iegulda, lai veicinātu uzņēmējdarbības domāšanu, uzņēmumu rašanos un attīstīšanu. Neesot sīkumainiem aprēķinos, varam lēst, ka tuvākā gada laikā jaunuzņēmumu vidē būs pieejami vismaz 100 milj. eiro, kas gaidīs jaunos uzņēmējus. Jau šobrīd potenciālie naudas devēji sastopas ar realitāti - uz konkursiem, grantiem un investīcijām piesakās maz pretendentu un kopējā pieteikumu kvalitāte ir salīdzinoši zema.

  • Sandra Jēkabsone, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore
    Sandra Jēkabsone: Pretcikliska fiskālā politika
    18.09.2017

    Ir valstis, piemēram, Igaunija, kas stingri pieturas pie ikgadēji sabalansēta budžeta. Savukārt citas valstis plāno savu budžetu ekonomiskā cikla ietvaros, pieļaujot budžeta deficītu recesijas laikā, kas tiek kompensēts ar budžeta pārpalikumu uzplaukuma periodos. Šāda pieeja nodrošina valdībai lielākas iespējas regulēt ekonomisko aktivitāti, tajā skaitā cenu un nodarbinātības līmeni. Lai gan ekonomikas teorijā nav pierādīts, ka budžeta deficīts ierobežo ekonomikas izaugsmi, tomēr pēc pēdējās globālās recesijas daudzas valstis ir ieviesušas stingrākus ierobežojumus attiecībā uz valdības fiskālo politiku, kā arī pieļaujamo budžeta deficīta apjomu.

  • Rita Freimane, Kristīne Rozīte, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektores
    Rita Freimane, Kristīne Rozīte: Bez zināšanām nav inovāciju
    15.09.2017

    Jau daudzu gadu garumā inovācijas tiek atzītas par vienu no nozīmīgākajiem valsts ekonomikas attīstību veicinošiem faktoriem, uzsverot to lomu nacionālās konkurētspējas veicināšanā un ekonomikas izaugsmē. Bet kā ar mikro līmeni un atbilstošas vides veidošanu?

  • Ramona Rupeika-Apoga, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore
    Ramona Rupeika-Apoga: Neizmantots ekonomiskais potenciāls
    14.09.2017

    Šovasar ar ģimeni izlēmām daļu atvaļinājuma pavadīt Latgalē. Lauku tūrisma mītņu serviss bija augstā līmenī, un darbinieki, kuri lielākoties ir paši saimnieki, bija laipni un sirsnīgi. Kopumā iespaids par reģionu ir ļoti pozitīvs - pilsētas ir sakoptas, lauki apstrādāti, privātmājas labi uzturētas. Tomēr statistika ir nepielūdzama -šajā reģionā ir vislielākais bezdarba līmenis, kā arī citi galvenie ekonomiskie rādītāji joprojām ir zemāki nekā citviet Latvijā, piemēram, iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, darba ienākumu struktūra. 2016. gada teritoriālās attīstības indekss rāda, ka Latgalē attīstītākie ir Balvu, Daugavpils, Ilūkstes, Līvānu, Preiļu un Vārkavas novadi. Tomēr arī šo novadu attīstības pakāpe, salīdzinot ar citu reģionu novadiem, ir visai zema. Savukārt, analizējot Republikas nozīmes pilsētu teritorijas attīstības līmeņa indeksu, Daugavpils un Rēzekne pērn ieņēma attiecīgi tikai 8. un 9. vietu. Kāpēc tā?

  • Latvijas Universitātē studijas uzsākuši 336 apmaiņas studenti
    13.09.2017

    2017. gada rudens semestrī studijas Latvijas Universitātē (LU) uzsākuši 336 studenti, no tiem 69 studenti Universitātē studēs visu akadēmisko gadu, pavēstīja Mobilitātes nodaļas ārējo sakaru koordinētāja Ieva Ģerģe.

  • Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments
    Sadarbībā ar Latvijas Universitāti atklāj pirmo Microsoft Inovāciju centru Baltijā un Ziemeļeiropā
    13.09.2017

    Klātesot Latvijas Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, trešdien, 13. septembrī, svinīgā ceremonijā atklāts Latvijas Universitātes un Microsoft Inovāciju centrs – pirmā šāda veida tehnoloģiju inovāciju platforma Baltijā un Ziemeļeiropas reģionā. Centra mērķis ir stiprināt sadarbību starp Informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares, zinātnes, nevalstisko organizāciju un publiskā sektora partneriem, eksportspējīgu IT risinājumu attīstību un digitālo transformāciju Latvijā.

  • Anda Batraga un Jeļena Šalkovska, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un docente
    Anda Batraga, Jeļena Šalkovska: Mārketings un zāļu cenas
    13.09.2017

    Publiskajā telpā aizvadītajās nedēļās no jauna raisījusies diskusija par mārketinga ietekmi uz bezrecepšu zāļu patēriņu un medicīniski pamatotu zāļu lietošanu. Vienlaikus apspriests arī vienmēr aktuālais jautājums - zāļu cenu veidošanās mehānisms un tas, cik lielu daļu no izmaksām veido zāļu reklamēšana un virzīšana tirgū. Runājot par mārketinga ietekmi uz bezrecepšu zāļu pārdošanas apjomiem, protams, tāda ir. Bet mārketings nav tikai reklāma, kā tas bieži nepamatoti izskan publiskajā telpā. Prasmīgi liekot lietā mārketinga instrumentus, ikviens uzņēmums, tajā skaitā arī farmācijas, spēj ietekmēt, mainīt un paredzēt patērētāja uzvedību, ļaujot sasniegt daudz lielākus panākumus tirgū un mārketinga investīciju atdevi. Tāpēc gudri uzņēmumi investē nozīmīgus līdzekļus patērētāju uzvedības pētīšanā, kas ir pamatā veiksmīgu mārketinga komunikācijas stratēģiju veidošanai.

  • Prof. Signe Bāliņa, LU BVEF zinātņu prodekāne un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente
    Signe Bāliņa: Pasaules elpa Latvijas digitālajai transformācijai
    13.09.2017

    Latvijas uzņēmumu prasme lietot un izmantot jaunākās tehnoloģijas ir atšķirīga, taču ir skaidrs, ka tehnoloģijas maina biznesa vidi un ietekmē ikvienu nozari.

  • Erasmus studenti Latvijas Universitātē
Foto: Toms Grīnbergs
    Pievieno savām studijām starptautisku pieredzi
    13.09.2017

    Jauns gads, jauni izaicinājumi. Piesakies dalībai apmaiņas studijās vai praksei Erasmus+ mobilitātes programmas ietvaros. Pieteikties apmaiņas studijām 2017. /2018. mācību gada pavasara semestrim varēs līdz 25.septembrim, bet praksei varēs pieteikties visu akadēmisko gadu vai līdz brīdim, kad tiks aizpildītas visas vietas.

  • Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore
    Andžela Veselova: Izcilības novērtējums vai kārtējais modes kliedziens?
    12.09.2017

    Latvijas korporatīvajā vidē nereti sastopams uzskats, ka uzņēmumu darbības pašnovērtējuma veikšana ir pārāk dārgs «prieks», un to pārsvarā izmanto uzņēmumi, kuri vēlas iegūt dažādas balvas. Savukārt mazie uzņēmumi pašnovērtējuma veikšanā nav ieinteresēti, jo to darbība ir pietiekoši pārskatāma un nav nepieciešami nekādi speciāli rīki, lai novērtētu uzņēmuma stiprās un vājās puses.

  • Sandra Jēkabsone, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociēta profesore
    Sandra Jēkabsone: Fiskālās ilgtspējas draudi
    11.09.2017

    Valsts fiskālā ilgtspēja ir valdības spēja nodrošināt pašlaik realizētās fiskālās politikas turpināšanos, pildot finansiālos pienākumus, piemēram, nodrošināt noteiktus sabiedriskos pakalpojumus, pensiju un citu sociālo pabalstu izmaksas, kā arī atmaksājot uzņemtās saistības, piemēram, regulāri veikt kredītprocenta maksājumus un nomaksāt aizņemtā kapitāla apjomu. Fiskālās ilgtspējas neatņemama sastāvdaļa ir valsts parāda līmenis, ko parasti izsaka procentos no IKP.

  • LU Biznesa, vadības un ekonomikas profesore Svetlana Saksonova
    Svetlana Saksonova: Lielie dati var kalpot biznesam
    08.09.2017

    Lai arī plaši lietots, terminam Big Data jeb Lielie dati nav stingri noteiktas definīcijas. Pats fenomens ir salīdzinoši jauns, tāpēc arī atbilde uz jautājumu - kas ir lieli dati - ir ļoti subjektīva. Iespējams, būtu pareizāk šos datus saukt par sarežģītiem datiem.

  • Sandra Jēkabsone, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore
    Sandra Jēkabsone: Latvijas izglītības kvalitāti paši kritizējam, bet pasaule – novērtē
    08.09.2017

    Vērtējot jaunākā Baltie International Bank Latvijas barometra rezultātus par izglītības kvalitāti, jāatzīmē, ka iedzīvotāju viedokli lielā mērā ietekmē masu mediji un publiskā telpā izskanējušās ziņas. Tāpēc ir salīdzinoši daudz kritisku vērtējumu. Vairāk nekā ceturtdaļa respondentu norāda uz izglītības kvalitātes pasliktināšanos, lai gan Starptautiskajā augstskolu reitingā U-Multirank, kurā izglītības kvalitāte tiek analizēta vairāk nekā 30 parametros un piecās dažādas dimensijās (pētniecība, zināšanu pārnese, mācīšana un mācīšanās, reģionālā iesaiste un starptautiskā orientācija), Latvijas augstskolas uzrāda salīdzinoši labus rezultātus. Tāpat divas no Latvijas augstskolām (Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte) 2017. gadā ir iekļuvušas prestižajā QS World University Rankings, kas apliecina to piederību pasaules labākajām universitātēm.

  • LU DF Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs, profesors Jurģis Šķilters 11. Starptautiskajā kognitīvo zinātņu simpozijā LU Mazajā aulā.  
Foto autors: Toms Grīnbergs
    Latvijas Universitātē notiks starptautisks kognitīvo zinātņu un komunikācijas simpozijs
    08.09.2017

    Latvijas Universitātē (LU) no 31.oktorba līdz 1. novembrim notiks 12. Starptautiskais kognitīvo zinātņu, loģikas un komunikācijas simpozijs “Vizuāli telpisko prasmju ietekme uz mācīšanos”, ko organizē LU Datorikas un Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes (DF un BVEF). Simpozijā viesosies un ar referātiem uzstāsies pasaules mēroga autoritātes – profesors no ASV Deivids Jūtals (David Uttal) un Oksfordas Universitātes datorzinātņu profesors Bobs Koeke (Bob Coecke), Lielbritānija.

  • DEMOLA Latvia aicina studentus piedalīties rudens sezonas projektos
    07.09.2017

    Studenti tiek aicināti piedalīties starpaugstskolu inovāciju platformas DEMOLA projektos, lai 4 mēnešu garumā starpdisciplinārā komandā būs iespēja attīstīt savas kompetences, izstrādājot atvērtāko Latvijas uzņēmumu problēmsituāciju risinājumus un piedāvāt tos realizācijai.

  • Laila Stabulniece

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore
    Laila Stabulniece: Izcelsmes valsts - konkurences priekšrocība
    07.09.2017

    Latvijas uzņēmumu satraukums par Vācijas zemo cenu veikalu ķēdes Lidl ienākšanu mūsu tirgū liek vēlreiz aktualizēt jautājumu par to, kā mūsu patērētāji izvēlas preces un kas ietekmē viņu lēmumus. Viens no kritērijiem, kas ietekmē pirkšanas lēmumus un kura dēļ daļa pircēju ir gatava maksāt vairāk, ir produkcijas vai zīmola izcelsmes valsts. Izcelsmes valsts efekts mārketingā ir kļuvis par svarīgu patērētāju uzvedības elementu un diferenciācijas iespēju. Patērētāji izmanto informāciju par izcelsmes valsti kā orientieri, savdabīgu atskaites punktu vai simbolu, lai novērtētu produktus un interpretētu preču un pakalpojumu īpašības. Izcelsmes valsts ietekme saistīta ar pircēju priekšstatiem par konkrētās ražotājvalsts raksturīgajām pazīmēm.

  • LU fonds aicina pieteikties mecenātu stipendijām
    06.09.2017

    Latvijas Universitātes (LU) un citu augstskolu studenti līdz 6. oktobrim var pieteikties LU fonda mecenātu stipendijām 2017./2018. akadēmiskajam gadam, aizpildot tiešsaistes pieteikuma anketu un pievienojot nepieciešamos dokumentus LU fonda mājas lapā www.fonds.lv.

  • Inta Brūna 

LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore
    Inta Brūna: Vides grāmatvedība
    06.09.2017

    Plūdi Latgalē vai viesuļvētras postījumi Teksasā liek aizdomāties par šādu stihiju cēloņiem un nepieciešamo rīcību vides saglabāšanā un cilvēku ietekmes mazināšanā. Lielākā daļa uzņēmumu neapzinās un nenovērtē savas uzņēmējdarbības vides izmaksas un to cēloņus. Tas nozīmē, ka, aprēķinot produktu pašizmaksu, vides izmaksas tajā netiek iekļautas. Vienlaikus uzņēmējiem visā pasaulē tiek izvirzītas arvien striktākas prasības. Vides grāmatvedības jēdziens nav jauns, tomēr Latvijā trūkst plašākas informācijas par vides grāmatvedības būtību un pielietošanas iespējām. Vides grāmatvedība iedalāma trīs līmeņu aktivitātēs: augstākais līmenis -globālā vides grāmatvedība, tai seko nacionālā vides grāmatvedība, bet zemākā pakāpe ir korporatīvā vides grāmatvedība.

  • Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, asociētais profesors
    Gundars Bērziņš: Nodokļu sistēma - valsts konkurētspējas stūrakmens
    06.09.2017

    Mēdz teikt, ka nāve un nodokļi ir neizbēgami, jo gandrīz katru dienu mums visiem tos nākas maksāt: tiešā veidā - pērkot preces un pakalpojumus - vai netieši - ceļu uzturēšana, veselības aprūpe, izglītība un sabiedrisko mediju uzturēšana. Tāpat kā atšķiras katra indivīda samaksāto nodokļu apjoms, dažāda ir ari katra cilvēka motivācija tos maksāt, kā arī gaidu līmenis - kādus pakalpojumus par to vēlamies saņemt. Tāpēc labklājības valstīs starp sabiedrību un valsti pastāv sociālais kontrakts - vienošanās par nodokļu apmēru, ko iedzīvotāji ir gatavi maksāt, un pakalpojumu apjomu, ko valsts par to ir gatava nodrošināt. Savukārt Latvijā mēs joprojām neesam definējuši, ko no valsts sagaidām izglītības, veselības, sociālā atbalsta, drošības u. c. jautājumos. Vēl vairāk -mēs tā arī neesam politiski izšķīrušies, vai vēlamies maksimāli godīgi pārdalīt to mazumu, kas mums ir, vai tomēr vēlamies iet attīstības ceļu un vairot valsts un sabiedrības bagātību. Tāpēc politiķiem ir tik grūti vai pat neiespējami ar sabiedrību konstruktīvi diskutēt par nodokļiem un to apjomu.

  • Laila Stabulniece, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore
    Laila Stabulniece: Kāpēc joprojām iepērkamies veikalos?
    05.09.2017

    Statistikas dati liecina, ka mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā pieaug. Kaut gan demogrāfiskā situācija neiepriecina un konkurence mazumtirdzniecībā ar katru gadu saasinās, tirdzniecības centri lepojas ar apmeklētāju skaita un vidējā pirkuma summas pozitīvu dinamiku. Izaugsme tiek skaidrota gan ar iedzīvotāju ienākumu palielināšanos, gan veiksmīgām mārketinga aktivitātēm. Jaunākie pētījumi apstiprina, ka, neraugoties uz interneta tirdzniecības straujo attīstību, veikalu apmeklēšana Latvijā joprojām ir viena no iecienītākajām iedzīvotāju brīvā laika pavadīšanas nodarbēm. Vai tas ir tikai un vienīgi «labs mārketings» - pārdomāts pozicionējums un konkurētspējīgs piedāvājums?

  • Tikšanās ar Telavivas Universitātes rektoru
    LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte piedalās valsts vizīte Izraēlā
    04.09.2017

    LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns (LU BVEF) asoc. prof. Gundars Bērziņš un LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs Mikus Losāns no šā gada 4. līdz 7.septembrim ekonomikas ministra un Ministru prezidenta biedra Arvila Ašeradena delegācijas sastāvā viesosies Izraēlā. Vizītes mērķis ir attīstīt divpusēju sadarbību mūsdienīgu biznesa studiju programmu un studentu jaunuzņēmumu veidošanā.

  • Foto: Toms Grīnbergs
    LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē studijas uzsākuši 677 jaunie studenti
    04.09.2017

    LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē (LU BVEF) šoruden studijas uzsākuši 677 studenti, kas ir par 50 studentiem vairāk nekā pērn. Bakalaura studiju programmās šogad uzņemti 416 studenti, maģistra studiju programmās 224 studenti, bet doktorantūrā saņemti 37 pieteikumi un uzņemšana vēl turpinās. Būtiski audzis arī ārvalstu studentu skaits.

  • Svetlana Saksonava LU Biznesa, vadības un ekonomikas profesore
    Svetlana Saksonova: "Kvalitatīvs" vidusslānis
    01.09.2017

    Mūsdienās bieži dzirdam piesaucam jēdzienu «sabiedrības vidusslānis», īpaši runājot par dažādu valstu ekonomisko attīstības un sabiedrības labklājības līmeni. Vidējo ienākumu slāņa jēdziens ir salīdzinoši jauns - radies līdz ar patērētāju sabiedrības veidošanos. Attīstoties kapitālismam un tehniskajam progresam, būtiski pieauga darba efektivitāte - samazinājās darba laiks un pieauga ienākumi. Tādējādi cilvēkiem parādījās gan brīvais laiks, gan nauda. Tas būtiski izmainīja patēriņa struktūru un kvalitāti, veicinot vidējo ienākumu slāņa veidošanos.

  • Prof. Signe Bāliņa LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes zinātņu prodekāne un 
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente
    Signe Bāliņa: IT nozares rūpē - nosacījumi saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam
    01.09.2017

    Norises informācijas tehnoloģiju (IT) nozares iepirkumos no uzņēmēju skatpunkta vērtē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Signe Bāliņa.

  • "Aristotelis 2017" uzstāsies arī Singapūras Satīns un Carnival Youth
    01.09.2017

    Jau šīs nedēļas nogalē – 3. septembrī – notiks Latvijas Universitātes (LU) lielākie un gaidītākie jauno studentu svētki “Aristotelis 2017”. Svētki notiks jau 51. reizi, un ikviens aicināts kopā ar jaunajiem studentiem svinēt pievienošanos kuplajam studentu pulkam, nakti pirms lekcijām pavadot studiju biedru kompānijā Latvijā labi pazīstamu mūziķu pavadībā.

  • Marina Kudinska: RegTech – risku pārvaldīšanai
    31.08.2017

    Pēc pēdējās pasaules finanšu krīzes bankām un citām finanšu iestādēm ievērojami palielinājās operacionālās izmaksas, īpaši tās, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanas drošības, ātruma un kvalitātes nodrošināšanu. Tas pavēra plašas iespējas finanšu tehnoloģiju (FinTech) virziena attīstībai - tehnoloģiskiem, moderniem un ērtiem risinājumiem, kuriem 2015. gadā Lielbritānijas finanšu regulēšanas un uzraudzības pārvalde (Financial Conduct Authority, FCA) deva nosaukumu RegTech risinājumi. Sekojot attīstīto valstu piemēram, arī Latvijas valdība Finanšu sektora attīstības plānā 2017.-2019. gadam noteica, ka alternatīvo un tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzēju darbībā ir plašas iespējas izmantot RegTech risinājumus. Bet, kas tad īsti ir RegTech un kā tas var būt noderīgs?

  • “Aristotelis 2017” - pasākums, ar kuru studiju gaitas iesāk katrs LU students
    31.08.2017

    3. septembrī Doma laukumā un vēlāk arī Latvijas Universitātes (LU) galvenajā ēkā Raiņa bulvārī notiks studentu svētki “Aristotelis 2017”. Tajā ik gadu jaunie studenti atzīmē savu studiju gaitu sākumu LU. Vai arī tu esi gatavs 3. septembrī svētdienas nakti un pirmdienas rītu atzīmēt tā, lai studentu ceļa iesākšana paliek atmiņā vēl ilgi?

  • Vieslekcija „Apzinātība organizācijā - jauns skatījums uz pārmaiņām”
    30.08.2017

    6. septembrī plkst. 17.30 Latvijas Universitātē, BVEF, 417. auditorijā (Aspazijas bulvārī 5, Rīgā) notiks vieslekcija „Apzinātība organizācijā - jauns skatījums uz pārmaiņām”, kurā runāsim par to, kā pārvarēt mentālas problēmas darbavietā.

  • "Ideju kauss 2017" atgriežas un aicina pieteikties ideju autorus
    30.08.2017

    Jau devīto reizi ir dots starts biznesa ideju konkursam Ideju kauss 2017. Pieteikties tajā aicināts ikviens, kurs vēlas pārbaudīt savu varēšanu un spējas biznesa vidē, galvenais, kas vajadzīgs inovatīva ideja.

  • E-izrāviens – sasniegumi un sapņi
    30.08.2017

    Augoši eksporta apjomi, kāpjošs nodarbināto skaits un labi atalgotas darbvietas, arvien dzīvīgāka jaunuzņēmumu vide un ticība, ka pietiekami daudz laika pieredzes gūšanai un pirmo punu sadziedēšanai kopā ar sauju veiksmes ļaus arī Latvijā izaugt simtiem miljonu vērtam tehnoloģiju uzņēmumam, – tas viss pēdējos gados raksturo IT nozari Latvijā. Vai IT pakalpojumu eksports varētu kļūt par mūsu galveno eksportpreci, kas būtu darāms, lai nozares izaugsme neatduras ierobežotas kapacitātes griestos, un kāda ir valsts loma, lai Latvija varētu pacelt savu e-karogu un nebūtu vien “digitālās paraugvalsts” Igaunijas kaimiņš?

  • Kārlis Purmalis, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docents
    Kārlis Purmalis: Novecošanās maina ekonomiku
    30.08.2017

    Ekonomikai attīstoties, bezdarbs Latvijā ir samazinājies un, pēc ekspertu domām, sasniedzis tā saucamo dabiskā bezdarba līmeni. Ko darīt? Risinājumi varētu būt vairāki. Piemēram, varam cerēt uz aizbraukušo atgriešanos, mainīt imigrācijas politiku, meklēt slēptās rezerves esošajā darba tirgū. Šoreiz vairāk par pēdējo. Valsts ilgtspējīgas attīstības interesēs ir nepieciešams sabalansēt iedzīvotāju vecuma struktūru, radot priekšnoteikumus ne tikai dzimstības līmeņa palielināšanai, bet arī mainot akcentus valsts sociāli ekonomiskajā politikā. Sabiedrības novecošanās tendences Latvijas darba tirgum rada vairākus iespējamos riskus. Mainās darba tirgus piedāvājuma vecuma struktūra, palielinās gados vecāku strādājošo īpatsvars. Neatjaunojas darba piedāvājuma apjoms un struktūra atbilstoši aktuālām darba pieprasījuma tendencēm. Rodas disproporcijas starp darba spēka pieprasījumu un piedāvājumu vecuma grupu, profesiju un prasmju griezumā. Var veidoties darba roku trūkums noteiktās nozarēs, profesijās un teritorijās. Palielinās sociālais slogs darbaspēkam, kas kavē ne tikai uzņēmējdarbības attīstību, bet var izraisīt pensiju un sociālās nodrošināšanas sabrukumu. Pasliktinās vispārējā ekonomiskā situācija un sabiedrības dzīves līmenis, kas savukārt ir pamats darba spējīgo iedzīvotāju emigrācijai.

  • Konkurss “Ideju kauss 2017” atgriežas
    29.08.2017

    Sākot ar 29. augustu tiek atvērta pieteikšanās inovatīvo biznesa ideju konkursam “Ideju kauss 2017”. Reģistrēties iespējams līdz 14. septembrim, konkursa mājaslapā aizpildot īsu pieteikuma formu.

  • Inese Kalniņa, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docente
    Inese Kalniņa: Ekonomiskie argumenti pret lobiju
    29.08.2017

    Latvijas uzņēmējdarbības tirgus ir relatīvi neliels, tāpēc ļoti svarīgs aspekts tā attīstībai ir godīgu konkurences apstākļu nodrošināšana visiem tirgus dalībniekiem. Tāpēc aktuālā tendence pašvaldībām iesaistīties uzņēmējdarbībā, kur jau pastāv privātā konkurence, atstāj negatīvu ietekmi uz ekonomikas procesiem valstī. Tiek nepamatoti kropļota konkurence un grauta uzņēmēju uzticība, ilgtermiņā iznīcinot jebkuru motivāciju veikt ieguldījumus biznesā. Konkurences kropļošana izpaužas kā, piemēram, konkurējošu privāto uzņēmumu kavēšana sniegt pakalpojumus, tostarp, ekskluzīvu tiesību piešķiršana pašvaldību uzņēmumiem, nepamatotu atlaižu piešķiršana vai pakalpojumu izmantošana bez konkursu rīkošanas u.tml.

  • Inta Brūna, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore
    Inta Brūna: Grāmatvežu nozīme pieaugs
    28.08.2017

    Latvijas nodokļu reformas kontekstā ir jādomā ne tikai par to, kā šī jaunā sistēma ietekmēs valsts ekonomiku, bet arī piezemētāk - cik kompetenti un profesionāli ir uzņēmumu grāmatveži un daudzie grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, kuriem būs pareizi jāaprēķina jaunie nodokļi un jāsagatavo nodokļu deklarācijas. Tāpēc neviļus rodas sajūta, ka gaidāmo grāmatvedības kļūdu ietekmes mazināšanai grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem no šā gada 1. jūlija ir jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība. Protams, ka visi pasākumi, kas tiek īstenoti, lai paaugstinātu grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti un uzņēmumu finanšu pārskatos iekļautās informācijas ticamības pakāpi, ir tikai apsveicami. Tomēr grāmatvedības kvalitātes paaugstināšanai ar apdrošināšanu vien būs par maz - ir nepieciešams nodrošināt, lai uzņēmumos strādātu cilvēki ar labu grāmatveža izglītību.

  • Silvija Kristapsone, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētā profesore
    Silvija Kristapsone: Cilvēkkapitāls un labklājības ambīcijas
    25.08.2017

    Viens no tautas attīstības indikatoriem ir cilvēkkapitāls, kas ir vidējais iedzīvotāju zināšanu, talantu un spēju apjoms, kas pareizināts ar ekonomiski aktīvo cilvēku skaitu. Cilvēkkapitāla vērtību raksturo tā zināšanu, spēju un talantu izmantošana un produktivitāte.

  • Latvijas Universitātes darbinieku sapulce notiks 1. septembrī
    23.08.2017

    Latvijas Universitātes darbinieku sapulce notiks 1. septembrī plkst. 10.00 Raiņa bulv. 19, Lielajā aulā.

  • Sandra Jēkabsone; Kārlis Purmalis, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un docents
    Sandra Jēkabsone; Kārlis Purmalis: Jākāpina zaļā enerģija
    23.08.2017

    Enerģijas pietiekamība ir valsts ekonomiskās attīstības, dzīves kvalitātes un valsts drošības jautājums. Enerģētikas nozare veido aptuveni 3% no tautsaimniecības kopējās pievienotās vērtības Latvijā, un tajā strādā aptuveni 1,5% no visiem tautsaimniecībā nodarbinātajiem, kas ierindo to mazāko nozaru vidū. Latvijā vietējie energoresursi veido tikai 1/3 no kopējiem primārajiem energoresursiem. Pašlaik aktuāla Latvijas problēma ir importēto energoresursu zemā diversifikācijas pakāpe, gandrīz 40% no kopējā importētās enerģijas apjoma veido imports no Krievijas. Kā viens no iespējamiem risinājumiem energoatkarības mazināšanai ir vietējo atjaunojamo energoresursu (AER) plašāka izmantošana, sniedzot arī būtisku ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.

  • Anda Batraga, Jeļena Šalkovska, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un docente
    Anda Batraga, Jeļena Šalkovska: Sabiedrībai jāaug kopā ar farmācijas biznesu
    21.08.2017

    Mūsdienās ir ļoti sīva uzņēmumu konkurence visās nozarēs, un farmācijas nozare, kas apgroza nozīmīgas naudas summas, nav izņēmums. Saskaņā ar Valsts Zāļu aģentūras datiem, salīdzinot ar 2015. gadu, vispārēja tipa aptiekās realizēto zāļu apgrozījums 2016. gadā palielinājās par 4,8% un sasniedza 344 milj. eiro (bez PVN). Turklāt tirgus turpina augt. Latvijas farmācijas tirgū vienlaicīgi ir pieejamas gan vairāki oriģinālo zāļu analogi, gan ģenēriķi - zāles, kurās ir tāds pats aktīvo vielu kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs kā oriģinālajās zālēs. Parasti ģenērisko zāļu cena ir zemāka nekā oriģinālo. Šāda tirgus situācija liek uzņēmumiem konkurēt savā starpā par tirgus daļu, patērētāja uzmanību un arī uzticību. Tāpēc zāļu reklāmai Latvijā ik gadu tiek tērēti miljoni eiro.

  • Kārlis Purmalis, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes docents
    Kālis Purmalis: Nabago utopija
    18.08.2017

    Strādāsim mazāk - visīsāko darba nedēļu visā Eiropas Savienībā, bet dzīvosim labāk un kvalitatīvāk. Šķiet, ka šāda revolucionāra pārliecība, ir vadījusi iniciatīvas par 32 stundu darba nedēļas ieviešanas iniciatorus portālā mana-balss.lv. Diemžēl ekonomiskā realitāte ir skaudrāka.

  • Laila Stabulniece, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore
    Laila Stabulniece: Atlaižu riņķa dancim ir blaknes
    17.08.2017

    Ja kādreiz satraucāmies par ražotāju piedāvāto bērnu aknu desu, tad pašlaik veikalos aktualitāte numur viens ir cenas, kas lido kā krāsainas lapas - cenu lapkritis, izkūst kā lāstekas - cenas kūūūst, virpuļo vējā - cenu viesulis, bet ziemā puteņo cenu sniegputenis. Pārdošanas veicināšana (sales promotion - angļu vai.) ir neatņemams uzņēmuma piedāvājuma tirgū virzīšanas elements.

  • Marina Kudinska, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. profesore
    Marina Kudinska: Faktoringu nenovērtē
    15.08.2017

    Vairākās pasaules valstīs faktorings tiek uzskatīts par svarīgāko apgrozāmo līdzekļu finansēšanas veidu. Piemēram, faktoringa apgrozījuma daļa IKP Lielbritānijā sastāda 13%, Igaunijā 11%, Polijā 9%, Lietuvā 8%, bet Latvijā - tikai 3%. Rodas jautājums, kāpēc Latvijā faktorings nav pienācīgi novērtēts? Iemesli ir vairāki – gan nepietiekama uzņēmēju izpratne par faktoringa pakalpojumu un tā priekšrocībām, gan arī finansētāju stingrā kredītriska vadīšanas politika.

  • Inta Brūna, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore
    Inta Brūna: Cilvēkkapitāla attīstība vai studiju programmu skaita samazināšana?
    11.08.2017

    Domājot par jauno studiju gadu, augstskolu veicamo darbu sarakstā noteikti ir ierakstīts - sagatavoties 2019. gadā gaidāmajai studiju virzienu akreditācijai. Iepriekšējā akreditācija noritēja 2013. gadā, kad steidzamības kārtā dažu mēnešu laikā tika akreditēti visi Latvijas augstākās izglītības iestādēs īstenotie 29 studiju virzieni, kas ietver simtiem studiju programmu. Tikpat apjomīga solās būt arī 2019. gada akreditācija, jo pašlaik Latvijā tiek realizētas aptuveni 960 studiju programmas. Kopš 2015. gada vasaras studiju virzienu akreditāciju un studiju programmu licencēšanu veic Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra. Vienkāršs aritmētisks aprēķins parāda, ka akreditācijas komisijai katru dienu būs vidēji jāpārbauda 2,6 studiju programmas. Arī tad, ja saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju augstskolās notiks studiju programmu konsolidācija, to skaitu samazinot līdz 600, akreditācijas procesā katru dienu būs jāpārbauda 1,6 studiju programmas. Jāatzīmē, kā vienas studiju programmas akreditācijas dokumentu apjoms ir aptuveni 1000 lapaspuses. Studiju kvalitātes jautājums ir komplekss, tāpēc būtu racionāli studiju virzienu akreditāciju plānot ilgākā laika periodā.

  • Vēl pirms studiju sākuma pirmkursnieki var iepazīt Universitāti pasākumā "Iepazīsti LU!"
    10.08.2017

    Arī šogad Latvijas Universitātes (LU) pirmo kursu studentiem būs iespēja vēl pirms akadēmiskā gada sākuma gūt priekšstatu, kā norit dzīve augstskolā, un pirmoreiz iejusties studenta ādā, piedaloties īpašā pasākumā “Iepazīsti LU!”. Pasākums notiks 31. augustā LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19.

  • Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un lektore
    Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne: Investīciju plaisa Latvija - vismaz 3% no IKP
    09.08.2017

    Jautājums par investīciju piesaisti Latvijai nav triviāls un viegli atbildams. Pēdējo piecu gadu laikā investīcijas veido vidēji 22% no Latvijas IKP, kas ir gandrīz par 12% mazāk nekā straujās izaugsmes gados (2005-2007). Relatīvi zemais investīciju līmenis galvenokārt ir saistīts ar privāto investīciju straujo samazinājumu krīzes gados un lēno atgūšanos pēckrīzes periodā. Privāto investīciju samazinājumu būtiski ietekmēja mājsaimniecību ieguldījumi mājokļos, kas pirmskrīzes gados sasniedza gandrīz 1/4 no privātajām investīcijām.

  • Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore
    Andžela Veselova: Nostiprinās iepirkšanās paradumi internetā
    07.08.2017

    Daudz biežāk norēķini un iepirkšanās notiek interneta vidē: maksājumi tiek veikti internetbankā, bet visdažādākās biļetes rezervētas un pirktas interneta tiešsaistē. Kā norādīts Centrālās statistikas pārvaldes ikgadējā apskatā par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu Latvijas mājsaimniecībā, pērn iedzīvotāji visbiežāk interneta iegādājās apģērbus, apavus un sporta preces (46%), pasākumu biļetes (35%), mājsaimniecības preces (34%), elektroniku (29 %) un brīvdienu naktsmītnes (24%). No visiem iedzīvotājiem, kuri veikuši pirkumus interneta pēdējā gada laikā, 81 % iepirkās Latvijas interneta veikalos, 46 % - citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētos interneta veikalos, bet 40 % - pārējo pasaules valstu interneta veikalos.

  • Jānis Priede, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. profesors
    Jānis Priede: Vai Latvijas tirgus ir gatavs Lidl?
    04.08.2017

    Manas šī gada maijā paustās bažas par konkurences mazināšanos un iespējamo cenu kāpumu pēc Prisma aiziešanas no Latvijas tagad ir kliedētas, jo Vācijas zemo cenu uzņēmums Lidl ir apņēmības pilns ienākt Latvijas tirgū... vēlreiz. Vai šoreiz uz palikšanu?